Zemais jauniešu bezdarba līmenis Vācijā – izglītības sistēmas nopelns

Ekonomiskās krīzes ietekmē strauji pieaudzis bezdarbnieku skaits daudzās Eiropas valstīs, un likumsakarīgi, ka lielāks bezdarbnieku īpatsvars ir nepieredzējušu, gados jaunu cilvēku vidū. Spānijā vecuma grupā līdz 25 gadiem bezdarba līmenis pārsniedz 50%, arī Latvijā tas ir augstāks par ES vidējo rādītāju – vairāk nekā 30%. Uz šī fona pārsteidzoši laba ir situācija Vācijā, kur gados jauno iedzīvotāju vidū bezdarba līmenis nepārsniedz 10%, turklāt krīze to faktiski nav ietekmējusi. Raidstacijas Deutsche Welle mājaslapā publicētajā komentārā šķietamā paradoksa iemeslus skaidro Darba tirgus izpētes institūta (IZA) direktors Hilmārs Šneiders.

Viņš norāda, ka visās Eiropas valstīs bezdarba līmenis jauniešu vidū ir augstāks nekā vispārējais bezdarba līmenis. Piemēram, Spānijā, kas pašlaik bieži tiek piesaukta kā negatīvākais piemērs, arī pirms krīzes sākšanās vairāk nekā 30% gados jaunu cilvēku bijuši bez darba. “Tāpat novērots, ka augstāks jaunatnes bezdarba līmenis novērojams valstīs, kurās ir stingrāka darba tirgus regulēšana. Tieši tur, kur strādājošajiem piešķirtas lielas garantijas darba saglabāšanai, jauniešiem ir visgrūtāk atrast vietu darba tirgū. Darba devēji parasti nevēlas pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes, zinot, ka tos, kuri neattaisnos uz viņiem liktās cerības, būs ļoti sarežģīti atlaist,” raksta H. Šneiders.

Taču, lūk, paradokss – arī Vācijā darba tirgus tiek stingri regulēts, taču jaunatnes bezdarba līmenis šajā valstī ir daudz zemāks nekā citviet. Kā tas iespējams? “Atbilde meklējama Vācijas duālajā izglītības sistēmā, kurai līdzīga tiek izmantota arī Austrijā un Šveicē, – arī tur ir mazāk gados jaunu bezdarbnieku. Gandrīz puse dažādu vecuma grupu pārstāvju Vācijā apgūst tā dēvēto duālo izglītību, kas paredz vienlaicīgu akadēmiskā diploma un darba pieredzes iegūšanu,” norāda H. Šneiders.

Duālā izglītība nozīmē, ka līdzekļus jauniešu apmācībā iegulda ne tikai valsts, bet arī uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti konkrētu speciālistu sagatavošanā. H. Šneiders uzsver, ka Vācijas jaunieši, kuri faktiski apvieno mācību procesu ar praksi, darba tirgus tendences izprot daudz labāk nekā viņu vienaudži citās Eiropas valstīs. Darba devējiem savukārt ir pietiekami daudz laika iepazīt savus jaunos darbiniekus, noskaidrot viņu vājās puses, nepieciešamības gadījumā palīdzēt novērst trūkumus un nepilnības. Tas nozīmē, ka Vācijā darba devēji, parakstot līgumu ar gados jaunu darbinieku, faktiski neriskē, jo jau zina, uz ko šis darbinieks ir spējīgs.

“Sistēma funkcionē tik efektīvi, ka Vācijā jaunatnes bezdarba līmenis ir zemāks nekā valstīs ar daudz atvērtāku darba tirgu. Piemēram, Lielbritānijā tas ir gandrīz divas reizes augstāks,” norāda H. Šneiders. Viņš arī uzsver, ka izglītības sistēma iet roku rokā ar stingro darba tirgus regulēšanu. “Ja kompānijām dotu iespēju vienkāršot darbinieku atlaišanu, mazāk nozīmīgas būtu kļūdas, kas pieļautas darbinieku izvēlē. Līdz ar to darba devēji vairs nebūtu ieinteresēti finansēt iekšējās apmācības sistēmas, kas tomēr izmaksā ļoti dārgi. Tādēļ var sacīt, ka Vācijā darba tirgus regulēšana un duālā apmācības sistēma veido auglīgu simbiozi,” raksta H. Šneiders. Vienlaikus viņš atzīst, ka šo modeli ievērojamo izmaksu dēļ būtu sarežģīti ieviest citās valstīs, kurās ir stingra darba tirgus regulēšana. Savukārt valstīs, kurās darba tirgus ir liberalizēts, pēc tā neredzētu vajadzību pašas kompānijas.

Tomēr Vācijā šis modelis strādā, un H. Šneiders neizprot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārmetumus Berlīnei, ka tā pārāk maz līdzekļu investējot izglītībā (tiek rēķināts izglītībai atvēlēto līdzekļu apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu) un nesagatavojot pietiekami daudz augstskolu beidzēju. Pēc H. Šneidera domām, prakse ir pierādījusi, ka kļūdas pieļauj tās valstis, kuras uzsvaru liek uz akadēmisko izglītību, nepievēršot nekādu uzmanību tam, vai cilvēkiem, kuri pabeiguši augstskolas, izdosies atrast savu vietu darba tirgū. “Izglītības programmu vērtība slēpjas nevis investīcijās, bet gala rezultātā. Un Vācijai nav iemesla kautrēties par savu duālo apmācības sistēmu,” viņš uzsver.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS