Vairs neesmu mūžīgā parādniece

Šajā krīzes laikā arī es esmu sapratusi, ka jāievieš budžeta plānošanas režīms. Ar plānošanu pagaidām esmu sākusi diezgan veiksmīgi sadzīvot, izveidojot savu ikmēneša ienākumu, kā arī obligāto izdevumu tabulu. Pierakstīju arīdzan , kādi ir mani mērķi tuvāko divu gadu laikā, kas, protams, lielā mērā saistās ar to, ka nepieciešami lielāki ikmēneša ienākumi.
Aprēķināju, cik tiem aptuveni jābūt, un izstrādāju shēmu, kā palielināt savus ieņēmumus, kā arī mudināja mani izdomāt jaunus variantus, kā piepelnīties, un rezultātā sāku rakstīt kursa darbus, referātus, tulkojumus interesentiem, un tā mēnesī, sabalansējot laiku gan darbam, gan mācībām un privātajai dzīvei, varu nopelnīt aptuveni 100Ls. Kā vēl viens piepelnīšanās veids man ir apģērbu dizains un tā šūšana – lai arī laika maz, tomēr par vienu vīriešu mēteli var nopelnīt ap 100 Ls Mani ļoti interesē indiešu virtuve, ar ēst gatavošanu aizraujos jau kopš sevi atceros, tamdēļ izdomāju, ka varētu rīkot veģetārās pavārmākslas kursus. To arī izdevās noorganizēt, un tā es katru nedēļu nopelnu vēl 30 Ls
Cenšos izmantot arī bezmaksas kursus, kas mani interesē, vai arī ir iespējams pieteikties dažādos kursos, ko apmaksā darbs. Esmu sapratusi, ka galvenais ir apzināties savus resursus un izmantot tos.
Algas dienā parasti veicu obligātos maksājumus, ieskaitot arī 30 Ls „obligāto maksājumu zeķē” ceļojumam, nebaltai dienai un lielajiem pirkumiem. Ja algas dienā no iepriekšējā mēneša vēl kontā ir palikusi rezervīte, arī to ieskaitu „zeķē”. Naudu nenotriecu, rūpīgi pārdomāju, ko pirkt, jo uzskatu, ka man nav nepieciešami n-tie sejas un ķermeņa krēmi, kur viens kopj to, otrs šito, un tas trešais dikti labi smaržo…Man vislabāk patīk sevi lutināt ar pašas gatavotām maskām, āda vislabāk jūtas, lietojot bērnu eļļu un tamdēļ nav jālieto dažādi tonālie un pūderkrēmi, jo izskatos labi arī bez tiem.
Esmu atmetusi smēķēšanu, vairāk piedomāju, kā izklaidēties, neizdodot lielus līdzekļus, piemēram, taisām ar ģimeni galda spēļu turnīru vakarus, ejam uz dažādiem pasākumiem, kas daudzi pašlaik arī tiek rīkoti bez maksas, dodamies izbraucienos ar riteņiem vai pārgājienos – un tie ir tik brīnišķīgi kopā pavadīti mirkļi, kad kaut kur dabā, meža ielokā esam uzklājuši piknika segu, mielojamies ar līdzi paņemtām sviestmaizēm un saldu tēju no termosa! Ļoti daudz pārtikas atvedam no laukiem, brokastis un vakariņas parasti gatavoju mājās, darba laikā nekur ārpus ēst neeju, ņemu līdzi no mājām un ēdu darbā. Ar mantām un drēbēm neaizraujos, izdomāju, ko man vai ģimenei vajag vai ko ļoti vēlamies, un pirms algas dienas dodos nopirkt, jo tad var redzēt, cik naudas palicis un vai varu to atļauties. Grāmatas ņemam no bibliotēkas, gatavojam labumus ziemai no it visa, kas vasarā un rudenī saaudzis pašu, radu un draugu dārzos. Tāds, lūk, ir mans budžeta plāns un teikšu tā – darbojas! Jāatzīstas, iepriekš knapi vilku no algas līdz algai un biju mūžīgā parādniece, tomēr tagad, kad piedomāju pie savas naudas plūsmas, viss iet no rokas!