SPA publiskajā pirtī.

Jau pāris gadus esmu gluži vai iemīlējusies dažādās pirts procedūrās, man tās vairo gan skaistumu, gan dzīvesprieku, tādēļ gribu to ieteikt arī citiem.
Man mājās pirtiņas nav, tādēļ apmeklēju publisko pirti- ne tādu, kur pa smalko ar ultra un infra, bet pavisam parastu – krievu, čukču vai latviešu, kā nu katrs to nosaucis.
Eju kopā ar meitu vai draudzeni, tā mēs apvienojam skaistumkopšanu ar paklačošanos un bezmaksas psihoterapijas seansu.
Maksa par pašu pirti tad arī ir dārgākais visā šai pasākumā – slotiņas pati vasarā sagriezu – gan zaru, ar ko pērties, gan ziedu, ar ko norīvēties. Kā skrubi lietojam sāli ar sodu vienādās daļās, tas veicina svīšanu un nemaksā gandrīz neko. Karsējamies un peramies ilgi un ar baudu, pa starpām ieturot pienācīgas tējas pauzes, ēst gan labāk nevajag. Pēcāk seko ķermeņa maskas. Tur nu ir varianti:
1.Pirts medus, var pirkt gatavu, var medum piepilināt dažus pilienus aromātiskās eļļas.
2.Salds krējums , kurā izšķīdināts mazliet rauga. Lielisks sausai ādai, padara ādu maigu un zīdainu, vienīgi mazliet smaržo pēc brāgas, bet, ja vīrs patrāpījies, kam šī smarža patīk, tad ir o.k.
3. Masāžas eļļa – mandeļu, sezama vai kāda līdzīga, tikai ne minerāleļļa. Laba eļļa maksā mazliet dārgāk kā ķermeņa krēmi, bet ir daudz ekonomiskāka, t.i., izlietojas mazāk, turklāt ir dabisks produkts bez konservantiem.
Protams, nelietojam visu šo vienā reizē, kaut gan nekāds ļaunums no tā neceltos. Ļaujam 10-20 minūtes sasūkties un pārpalikumu noskalojam ar ūdeni, kurā mērcējās slotiņas. Eļļas pārpalikumus, ja tādi ir, noslaukām ar salveti vai noberžam ar samaltām auzu pārslām.
Pēc visa šī, mājās lidojot, slota vairs nav vajadzīga, tāpat kājas pie zemes neskaras:)