No šodienas līdz 21. februārim Latvijas Universitātes (LU) Vadības un uzņēmējdarbības mācību centrs sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju (BEA) rīko seminārus Mūsdienu vadības aktualitātes, ko ir iespējams apmeklēt visiem interesentiem, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā informēja LU Preses centrā, semināri notiks katru nedēļu otrdienās un ceturtdienās no plkst. 18.00 līdz 21.30 LU Ekonomikas un vadības fakultātē Aspazijas bulvārī 5.

Semināri paredzēti ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu vadītājiem, īpašniekiem, atbildīgajiem par ražošanas vai pakalpojumu procesu vadību, kvalitātes vadītajiem un tiem, kas vēlas nodibināt savu uzņēmumu ar mērķi būt konkurētspējīgiem vietējā un globālajā tirgū.

Seminārus vadīs LU docents Sandis Babris, SIA Aito projektu vadītāja Ginta Grandāne, SIA Plockmatic Riga direktors Mārtiņš Pikšs, SIA Hanzas Elektronika izpilddirektors Alvis Vagulis, SIA EuroMaint Rail vadītājs Jānis Mūrnieks, SIA Brabantia Latvia direktors Georgijs Buklovskis.

Semināru apmeklēšanas rezultātā dalībnieki iegūs izpratni par mūsdienīgākajām vadīšanas metodēm un pieredzi, kā šīs metodes tiek izmantotas dažādos Latvijas uzņēmumos.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien Pekinā norisināsies Latvijas un Ķīnas biznesa forums, kura laikā notiks uzņēmēju diskusijas par transporta un loģistikas jautājumiem, biznesa portālu Nozare.lv informēja Satiksmes ministrijā.

Ministrijā skaidro, ka līdz 9. februārim Pekinā norisinās Latvijas Ķīnas Apvienotās komitejas 8.sēde. Tās laikā paredzēts pārrunāt abu valstu uzņēmējiem būtiskus ekonomiskās sadarbības jautājumus, tostarp sadarbību tranzīta, loģistikas un transporta koridoru jomā.

Latvijas transporta nozares pārstāvji iepazīstinās Ķīnas uzņēmējus gan ar tradicionālo jūras transporta koridoru caur Latvijas ostām uz NVS valstīm, īpaši Krieviju un Baltkrieviju, gan apspriedīs Latvijas tranzīta infrastruktūras priekšrocības kravu transportēšanai pa sauszemi no Ķīnas uz Eiropu, īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm.

Latvijas-Ķīnas Apvienotās komitejas sēdē piedalīsies Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, kā arī pārstāvji no VAS Latvijas Dzelzceļš, starptautiskās lidostas Rīga un Ventspils brīvostas.

Latvijas un Ķīnas Apvienotās komitejas sēdē paredzētas tikšanās arī ar Ķīnas Transporta un komunikāciju ministriju, Dzelzceļa ministriju, kā arī vairāku transporta nozares uzņēmumu pārstāvjiem.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns laikrakstam Dienas Bizness atklāj, ka šogad Getliņu poligona siltumnīcā tiks audzēti ne tikai tomāti, bet arī zemenes, kas veikalos varētu būt pieejamas līdz pat decembrim.

Ja pērn pirmo oranžo tomātu ražu Getliņu atkritumu poligona siltumnīcā novāca tikai augustā, tad šogad tomātu gaidāms divtik daudz, jo tiks iziets pilns tomātu audzēšanas cikls. I. Stirāns gan norāda, ka ieceri par otro siltumnīcu šogad visticamāk neizdosies realizēt, jo pašlaik ir citas prioritātes.

„Pieprasījums pēc mūsu tomātiem bija ļoti labs, lai arī mūsu izaudzētie apjomi – ap 4 tonnām nedēļā – nav lieli. Tomēr daži mēģināja pat no Polijas ievestos tomātus uzdot par Getliņos audzētiem. Tas liecina, ka mūsu zīmols bijis gana populārs un iecienīts, lai gan sākumā par to bažījāmies,” stāsta I. Stirāns. Pērn galvenie Getliņu produkcijas noņēmēji bija vairumtirgotāji, tomātu cena bija ap 60 santīmiem kilogramā.

Savukārt jautāts par idejām, ko vēl varētu realizēt Getliņu siltumnīcās, I. Stirāns neizslēdz pat garneļu audzēšanas biznesu. „Ja ir savs siltums, audzēt var visu kaut ko. No biogāzes saražoto siltumu mēs izmantojam ne tikai siltumnīcā, lietojam to arī ēku apsildei un attīrīšanas iekārtām, bet saražoto elektrību nododam publiskā elektrības tirgotāja tīklos,” saka I. Stirāns, piebilzdams, ka uz pavasari viņam ir vēl kāda inovatīva ideja, ko viņš pagaidām neatklāj.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Es esmu dzimusi un augusi laukos, nekur citur sevi nevaru iedomāties,” laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze stāsta Sanita Dīriņa, kura pēc izglītības ir sākumskolas skolotāja. Kopā ar vīru Ainaru un meitu Klintu viņa saimnieko savā piemājas saimniecībā Neaizmirstulēs, kas atrodas Krustpils novada Atašienē. Šo īpašumu viņi nomā. Sanita jau sešus gadus nodarbojas ar kazu audzēšanu.

Ideja par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu nenāca pēkšņi, šo domu Sanita loloja jau krietnu laiku. Sākot audzēt kazas un mērķtiecīgi ejot uz savas uzņēmējdarbības izveidi, viņa aktīvi pilnveidoja savas zināšanas, apmeklējot Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra organizētos seminārus un kursus. Iegūtās zināšanas tagad lieti noder saimniecības vadīšanā.

Tāpat kā daudzus citus arī Sanitas ģimeni smagi skāra 2008. gada krīze un tai sekojošā darba vietu samazināšana. Gan Sanita, gan viņas vīrs palika bez darba, tādējādi zaudējot arī ienākumu avotu. „Vajadzēja meklēt veidus, kā izdzīvot. Kazas siers deva šādu iespēju,” atklāj Sanita. Šajā grūtajā laikā viņa nolēma nepadoties. Par pēdējo naudu iegādājusies izejvielas, Sanita sāka gatavot sieru, lai to pārdotu Jēkabpils tirgū.

„Māca šaubas par to, vai cilvēkiem patiks manis piedāvātais produkts, tomēr dzīves apstākļi spieda rīkoties. Tajā laikā man nebija naudas pat benzīnam, lai nokļūtu līdz tirgum! Atašienes draugi un paziņas atbalstīja mani gan morāli, gan finansiāli.

Stāvēju tirgū aiz sava galdiņa un gaidīju pircējus. Man bija tikai viens neziņas pilns jautājums – vai varēšu pārdot sieru,” atceras Sanita. Pirmais mēģinājums pārdot pašas gatavoto kazas piena sieru bija veiksmīgs, cilvēki izrādīja interesi par jauno produktu. Un nu jau ceturto gadu Sanita gatavo sieru pārdošanai.

Līdztekus kazas siera gatavošanai Neaizmirstules kļuvušas arī par vienu no Atašienes tūrisma objektiem. „Mēs piedāvājam cilvēkiem ekskursiju pa lauku sētu, apskatīt un iepazīt te mītošos dzīvniekus, pabarot, paglaudīt tos, protams, nogaršot kazas sieru. Pie mums cilvēki var iegādāties arī dažādus lauku labumus. Tomēr tūrisms vairāk ir kā blakus nodarbošanās,” atzīst Sanita.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Vairāku Latvijas vadošo pārtikas produktu ražotāju vadības uzņēmums NP Foods šajā gadā sola vismaz 50 jaunus produktus un Šokolādes muzeja paplašināšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

NP Foods patlaban nodrošina vienotu vadību uzņēmumiem, kurus daudzviet pasaulē uzskata par Latvijas vizītkarti. Proti, tā ir 1870. gadā izveidotā a/s Laima un a/s Staburadze, kā arī a/s Gutta, SIA Staburadzes konditoreja un arī SIA Saldumu tirdzniecība.

Šogad uzņēmuma izaugsme tiek saistīta ar eksporta apjomu palielināšanu ārpus Baltijas valstīm, tostarp Brazīlijā un Mongolijā – par 24%. Esošajos eksporta tirgos iecerēta 12% liela izaugsme. Ķīnas tirgū, kur patlaban notiek sarunas, vissvarīgākais nosacījums izaugsmei būšot šokolādes augstā kvalitāte. „Baltijas valstīs, ņemot vērā cilvēku skaita samazinājumu, priecāsimies par 5 – 7% lielu izaugsmi,” teic NP Foods prezidents Rolands Gulbis.

Tāpat uzņēmuma ražotnē Rīgā, Miera ielā plānots atjaunot vietējās nozīmes kultūras pieminekli – 1939. gadā arhitekta Staņislava Borbala Laimai projektēto ēku, kur paplašinās Šokolādes muzeju. Iecerēts, ka šis muzejs gadā varētu uzņemt 15 000 – 20 000 tūristu. Ekspozīcijas un ekskursiju kopējā platība ir iecerēta 3000 m2 liela.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

No 8. līdz 9. februārim Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā norisināsies pirmā starptautiskā zinātniskā konference par aktualitātēm projektu vadīšanā Baltijas valstīs Projektu vadīšanas nozares attīstība – prakse un perspektīvas, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā informēja pasākuma organizatori, konferencē ar referātiem uzstāsies eksperti un profesori no Vācijas, Spānijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas un Latvijas.

Konferences Projektu vadīšanas nozares attīstība – prakse un perspektīvas mērķis ir prezentēt un izdiskutēt dažādas projektu vadīšanas problēmas no zinātnisko pētījumu rezultātu rakursa, dibināt jaunus kontaktus un sadarbības tīklu starp jomas profesionāļiem, kā arī sniegt iespēju projektu vadītājiem uzlabot savas zināšanas un profesionālās iemaņas.

„Organizējot šo konferenci, vēlējāmies plašākai interesentu grupai prezentēt jaunākos zinātnisko pētījumu rezultātus projektu vadīšanas jomā, norādot uz priekšrocībām, kādas var tikt gūtas, uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē izmantojot projektu vadīšanas metodes,” stāstīja konferences idejas pamatlicēja profesore Žanete Ilmete.

Konferences plenārsēde notiks 9. februārī no plkst. 10.00 līdz 12.00 LU Lielajā aulā, to atklās LU rektors profesors Mārcis Auziņš. Galvenie plenārsēdes runātāji būs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs un starptautiski jomas eksperti – Dortmundes universitātes profesors Peters Roišs un Bilbao Basku reģiona universitātes profesors Hose Ramons Otegi Olaso.

Konferenci organizē LU Ekonomikas un vadības fakultāte sadarbībā ar Projektu vadītāju profesionālo apvienību.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Pagājušās nedēļas izskaņā tika sadalītas meža nozares gada balvas Zelta čiekurs, ziņu aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāve Māra Mīkule.

Svinīgajā ceremonijā, kas notika Mežaparka estrādes telpās, gada balvas ieguvēji saņēma lielo Zelta čiekuru, savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais Zelta čiekuriņš.

Balvu par mūža ieguldījumu nozares attīstībā zemkopības ministre Laimdota Straujuma pasniedza pedagogam Viesturam Baham, mežsaimniekiem Uldim Georgam Gavrilovam, Arnim Gertneram un Lucijanam Vugulim, kā arī mežzinātniekam Pēterim Zālītim.

Balvu par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā saņēma meža īpašnieks Aivars Bergmanis, savukārt par ilgtspējīgu saimniekošanu – meža īpašnieks Jānis Kebe. Gada balvu par inovatīvu uzņēmējdarbību saņēma SIA Ošukalns.

Mazo Zelta čiekuriņu par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā saņēmusi Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas-Cēsu nodaļas vadītāja Mairita Bondare un a/s Latvijas Finieris Personāla attīstības dienesta direktore Anda Būmane.

Savukārt par ilgtspējīgu saimniekošanu Zelta čiekuriņš pasniegts meža īpašniekiem Guntim Ezim un Raimondam Mežakam, bet par inovatīvu uzņēmējdarbību – SIA Krauzers un SIA Valmieras mēbeles.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Ideja par to, ka visa ģimene brīvdienās varētu saģērbties līdzīgi, Renātei Zandersonei, SIA BeeKid līdzīpašniecei, radās aptuveni pirms diviem gadiem. Tāpēc tapa uzņēmums, kurā jau radīta pirmā kolekcija – krekliņi, rāpulīši, bikses, cepurītes, kleitas un legingi, kopā 140 dažādi modeļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA BeeKid ir viens no JIC biznesa inkubatora uzņēmumiem. „Biju dzirdējusi par biznesa inkubatoriem un gribējās apgāzt viedokli, ka Eiropas nauda domāta kaut kam nezin kam, tikai ne parastiem cilvēkiem. Ja reiz paredzēti fondi, kas veicina uzņēmējdarbību, kāpēc neizmantot? Naudas summas ir pietiekami vilinošas, bet kredītu nevēlējos ņemt,” saka Renāte.

„Šis laiks ir bijis grūts,” atzīst uzņēmēja. Renāte nav pārliecināta, ka tad, ja būtu zinājusi, cik sarežģīti tas viss būs, viņai būtu drosme sākt kaut ko pavisam jaunu un nebijušu. Taču tagad ir liels gandarījums.

Pārdošanā BeeKid apģērbi ir kopš oktobra, kad tie bija nopērkami Stockmann Latvijas dizaina dienu ietvaros. „Pārdošanas rezultāti ir ļoti labi. Pirktspēja ir normāla, jo cenas ir vidēja līmeņa. Protams, pārdodot Latvijas tirgū, ir jārēķinās ar konstantu tirgus daļu, bet apjomu potenciāls jāmeklē ārpus Latvijas,” saka Renāte. Patlaban viņa koncentrējusies uz trim valstīm – Vāciju, Japānu un Dāniju. „Jāsaprot, vai šāds produkts konkrētajā valstī der, un jāmeklē sakari. Ir grūti ieiet svešā tirgū, ja nav ne radu, ne paziņu, tas finansiāli būs dārgāk,” saka Renāte. Tāpēc viņa sākotnēji izvēlējusies valstis, kur dzīvo paziņas. Uzņēmums sadarbojas arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām ārzemēs, kas palīdz ar kontaktiem, sagatavo tirgus apskatus, sūta informāciju par izstādēm.

Tālākā nākotnē iecerēts, ka Vācijā atradīsies lielā BeeKid noliktava, no kurienes būs vieglāk eksportēt uz citām valstīm. „Pats sliktākais uzņēmējdarbībā ir novilkt robežas, iedomājoties, ka pie Latvijas vai citas valsts robežas ir liela siena. Pasaule jāuztver globāli. Tikai jāapbruņojas ar pacietību,” saka Renāte.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Pagājušā gada septembris un oktobris Latvijas makroekonomikai iezīmējās kā mēneši, kad sasniegts jauns vēsturiskais eksporta apjoms viena mēneša laikā. Tas liecina, ka, neraugoties uz krīzes gaidām Latvijas eksporta tirgos, situācija saglabājusies samērā cerīga. To apstiprina arī aizvadītā gada rūpniecības produkcijas izlaides dati, kas liecina, ka rūpniecības izlaide pieaugusi par 8,9%, bet apstrādes rūpniecības kāpums sasniedzis 11,5%, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja gribam saprast, kas notiek Latvijas ražošanas sektorā, tad svarīga tieši ir apstrādes rūpniecības dinamika, jo pārējās divas rūpniecības pamatnozares – ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozari – lielā mērā ietekmē sezonalitāte un meteoroloģiskie apstākļi. Piemēram, gada ceturtajā ceturksnī kopējais rūpniecības produkcijas izlaides temps ir ievērojami mazāks nekā gadā kopumā. Daudzi uzreiz teiks, ka mūs skārusi eirozonas recesijas ēna, tomēr patiesais iemesls ir meteoroloģiskie apstākļi. Tas, ka vēl decembrī atsevišķām koku un krūmu sugām bija zaļas lapas, var priecēt dabas draugus, vienlaikus radot satraukumu gāzes un elektroenenerģijas sektorā. Proti, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2010. gadā bija produkcijas izlaides samazinājums par 6,8%, kas kopējo rūpniecības produkcijas izlaides apjomu novilka uz leju līdz 5,6%. Savukārt apstrādes rūpniecībā, kas pēdējos gadus bija Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks, arī gada pēdējā ceturksnī produkcijas izlaides tempu pieaugums aizvien saglabājās augsts, gada izteiksmē sasniedzot 9,1%. Turklāt jāpiebilst, ka šis pieaugums gandrīz par desmito daļu sasniegts ar ievērojami augstākiem bāzes skaitļiem, jo 2010. gada izskaņā ražošanas apjomi bija ievērojami augstāki nekā sākumā, uzskata Dienas Bizness.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šīs nedēļas sākumā Lielbritānijā darbu uzsākusi automašīnu nomas mājas lapa RentMama.com. RentMama radītāji sola veikt revolūciju automašīnu nomas tirgū, apvienojot mazos un vidējos auto nomas uzņēmumus.

Viens no RentMama dibinātājiem Gunārs Grundštoks uzskata, ka nelielās, neatkarīgās automašīnu nomas kompānijas var ievērojami uzlabot savus rādītājus, izmantojot internetu. RentMama sola veikt revolūciju autonomas tirgū, apvienojot mazos un vidējos autonomas uzņēmumus vienotā platformā, kur klienti darījumus varēs slēgt elastīgāk un personiskāk. Mūsu unikālais piedāvājums nomniekiem ir – izdevīgāki darījumi, kas sevī ietver lētākas cenas, mazākas pašriska vai drošības naudas summas, kā arī elastīgākus darba laikus, piegādes un apmaksas iespējas, skaidroja RentMama pārstāvis.

Mājas lapa, kuras izveidotāji ir Latvijas uzņēmēji, pilota režīmā Lielbritānijā sāka darboties pagājušajā mēnesī. Patlaban RentMama platforma Lielbritānijā apvieno 30 neatkarīgas kompānijas, kopumā valstī piedāvājot divus tūkstošus nomas automašīnu.

Kopumā RentMama portālā automašīnas nomai piedāvā vairāk nekā divi simti pakalpojumu sniedzēju.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS