Dēls jauta tēvam: Tēt es izdarīšu jebko, iedod 10 latus.
Tēvs: Lūdzu, dēls.
Dēls: Paldies!
Tēvs: Un tagad dod atpakaļ, jo pats taču teici, ka izdarīsi jebko.

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!

Jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā noskaidrots, ka, izvērtējot, cik lieliem ienākumiem jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai patlaban varētu iztikt, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem uzskata, ka viņu ienākumiem jāpārsniedz 500 latu robeža, – citās vecuma grupās vidējais ienākumu līmenis ir zemāks. Turklāt skolēnu un studentu norādītais ienākumu līmenis ir tikpat augsts, cik uzņēmēju un vadītāju vidū.

Vērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem biežāk nekā citu vecuma grupu respondenti šajā jautājumā norādījuši ienākumus, kas lielāki par 500 latiem. Respondentu vidū, kuri ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, vidējie vēlamie ienākumi ir no 401 līdz 500 latiem, bet citās vecuma grupās – vēl zemāki. Tiesa gan, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem (7%), respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (8%), kā arī aptaujātie vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (6%) biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji spētu iztikt arī ar ienākumiem robežās no 101 līdz 150 latiem.

Interesanti, ka, analizējot respondentus atkarībā no viņu nodarbošanās, 26% skolēnu un studentu uzskata, ka ienākumu līmenim mēnesī, lai varētu pienācīgi iztikt, jābūt lielākam par 500 latiem, ko respondenti, kas strādā dažādās citās profesijās, atzīmējuši daudz retāk. Vienīgais izņēmums ir uzņēmēji un vadītāji, kuru vidū vēlamie ienākumi ir tikpat augsti kā skolēnu un studentu nosauktais ienākumu līmenis.

Jāpiebilst, ka, salīdzinot vīriešu un sieviešu atbildes šajā jautājumā, vīrieši norādījuši vidēji augstāku vēlamo ienākumu līmeni nekā sievietes. 14% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka ienākumiem jābūt no 351 līdz 400 latiem, bet 17% vīriešu atzīmējuši, ka ienākumiem jābūt no 401 līdz 500 latiem. Sieviešu vidū šādu ienākumu līmeni atzīmējuši attiecīgi 9% un 15% respondentu. Ienākumu līmeni virs 500 latiem minējuši 12% vīriešu un 9% sieviešu. Vienīgais ienākumu līmenis, par ko sievietes un vīrieši bijuši vienisprātis, ir robežās no 101 līdz 150 latiem uz vienu personu – šādu ienākumu līmeni par pietiekamu uzskata tikai 5% respondentu abās aptaujāto grupās.

„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Latvijas pircēju iecienītāko produktu konkursam Gada prece 2011 nominēti 40 produkti, biznesa portālu Nozare.lv informēja Latvijas Tirgotāju asociācijā.

Pircēju iecienītāko preču noteikšanu, ņemot vērā to pārdošanas apjomus, Latvijas Tirgotāju asociācija sāka 2003. gadā. Nominācijas noteiktas, asociācijai aptaujājot valsts nozīmīgākos tirdzniecības uzņēmumus – Maxima Latvija, TOP, Elvi, Narvesen Baltija, Aibe un citus.

Nominēto vidū ir uzņēmumi, kuru produkti atkārtoti ieguvuši atzinību patērētāju vidū – Tērvetes alus, Balttur-R majonēze Provansas Francis, Cēsu alus ražotais alus Cēsu Premium, Rīgas miesnieka ražotie Rakveres cīsiņi, Dobeles dzirnavnieka kviešu milti Dobele-ekstra, Tukuma Piena ražotais Baltais Exporta sviests u.c.

Savukārt jaunpienācēji iecienītāko preču vidū ir Spilvas ražotā Tomātu mērce un Ķīnas saldskābā mērce ar ananāsiem, Nākotnes ražotā Aknu pastēte, Staburadzes konditorejas kūciņas Skudru pūznīši, Lango ražotās Klasiskās pankūkas ar gaļu, Putnu fabrikas Ķekava ražotie Pusspārni lieliskie.

Konkursa Gada prece 2011 noslēguma pasākums notiks 25. maijā plkst.14.00 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības telpās, otrā stāva zālē Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītes laikā ASV ticies ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto, kurš tikšanās laikā pauda atbalstu Latvijas pievienošanās procesam eirozonai, vēsta ziņu aģentūra LETA.

S. Nīnisto apsveica Latviju ar sasniegto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka Latvija ir veiksmes piemērs arī citām Eiropas Savienības (ES) un eirozonas dalībvalstīm. Somijas prezidents pauda apņēmību atbalstīt Latviju pievienošanās procesā eirozonai. Prezidenti bija vienisprātis, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai situācija eirozonā un tās risinājumi neapgrūtinātu Latvijas pievienošanos eiro.

Abi prezidenti pārrunāja arī situācijas attīstību ES un eirozonas problēmu risināšanu, atzīstot, ka pašlaik situācija ir visnotaļ nestabila ne tikai ekonomisko, bet arī politisko seku kontekstā.

S. Nīnisto atklāja, ka Somijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji gada pirmajos mēnešos ir salīdzinoši pozitīvi ES kontekstā, tomēr nākotnes prognozes ekonomikas sektorā ir visnotaļ neskaidras, kā arī lielā mērā saistītas ar eksporta tirgiem. Bērziņš aicināja Somijas prezidentu izskatīt iespēju Somijai sadarboties ar Latviju jaunu eksporta tirgu meklējumos.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Tomēr liela daļa darba devēju ir citās domās, uzskatot, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Prakses iespējas visa gada garumā piedāvā mobilo sakaru operators Tele2. „Mēs uzskatām, ka prakse ir lieliska iespēja jaunietim uzkrāt darba pieredzi, pārbaudīt mācību iestādē iegūtās zināšanās reālā darba vidē un iepazīt savu izvēlēto profesiju. Taču ir gadījumi, kad studenti praksi saista tikai ar iespēju nopelnīt, kas neatbilst Tele2 uzstādījumam par prakses vietu nodrošināšanu. Tādos gadījumos par prakses vietu mums neizdodas vienoties,” stāsta Tele2 personāla vadības direktore Ieva Kronīte. Praktikantu atalgojumu prasības nepilnam darba laikam vidēji ir 200 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas. I. Kronīte novērojusi, ka par atalgojumu visbiežāk taujā studenti, kas apgūst tehniskās specialitātes, jo šo speciālistu pieprasījums ir augstāks, bet topošie radošo profesiju pārstāvji, kur savstarpējā konkurence darba tirgū ir ievērojami lielāka, primāri interesējas, kā viņi var būt noderīgi un ko no viņiem gaida Tele2.

Savukārt Latvenergo personāla vadības direktore Inga Kola norāda: „Lai arī izklausās skarbi, tomēr krīze Latvijā ieviesa arī savas pozitīvas iezīmes jauniešu attieksmē pret prakses un darba iespējām – tapa skaidrs, ka darba tirgū ir jāpacīnās un nekas nenotiek pats no sevis, jo ir konkurence. Paši jaunieši daudz kritiskāk vērtē savas zināšanas, iemaņas un spējas. Tādējādi uzskatām, ka atalgojums jānopelna, pierādot sevi prakses laikā, kad samaksa netiek nodrošināta – gan ar attieksmi, gan ieinteresētību izvēlētajā jomā, konkrētajā profesijā, tiešajos pienākumos. Pēc tam jau ar pašiem labākajiem varam apspriest jautājumu par atalgojumu. Mūsuprāt, praksē pats galvenais ir sniegt jauniešiem šo tik nepieciešamo pieredzi, lai palīdzētu saprast, vai izvēlētā profesija ir tas, ko tiešām viņi vēlas, vai tomēr ir jāmeklē cits ceļš.”

Bet apdrošināšanas sabiedrības Balta personāla direktore Liene Ozolkāja uzsver: „No Baltas puses sadarbību ar praktikantiem uztveram kā abpusēji izdevīgu ieguvumu un arī ieguldījumu. Studentam tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi starptautiskā darba vidē, gan iesaistoties aktivitātēs un uzdevumos savas struktūrvienības ietvaros, gan sadarbojoties ar citām struktūrvienībām savu pienākumu izpildē. Savukārt no Baltas puses jebkurā struktūrvienībā, kurā darbojas praktikants, ir viens vai pat vairāki darbinieki, kuri tieši strādā ar praktikantu, apmāca, pastāsta un izglīto. Tāpēc prakses laikā Baltā studentam atlīdzība netiek piedāvāta, tā vietā sniedzot pilnvērtīgu iespēju izmantot savas teorētiskās zināšanas, mācīties, apgūt jaunas prasmes, kā arī iepazīties ar darba vidi un pierādīt sevi, lai nākotnē kļūtu par pastāvīgu darbinieku.”

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Visi gaida, kad būsim gatavi parādīties publiski. Pirmajam ir visgrūtāk, taču kādam tas būs jāuzsāk, un ir daudz piemēru, ka pirmie paliek atmiņā vislabāk,” laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Guntis Čoders, Walmoo (SIA Farcore Finance) līdzīpašnieks. Walmoo ir mobilā lojalitātes, komunikācijas un identifikācijas platforma, ar ko iecerēts izskaust plastikāta klientu kartes – cilvēks var iztukšot maku un daudzu plastikāta klienta karšu vietā lietot vienu uzlīmi, kuru noskenējot tiek apliecināts, ka tas ir viņš.

Walmoo darbojas uz NFC (Near Field Communication) tehnoloģijas bāzes, kas ir līdzīga kā uzlīmēm uz mūzikas diskiem un drēbēm veikalos, kuras, ejot cauri drošības vārtiem, pīkst. Lai gan šī tehnoloģija pastāv jau vairākus gadus, tās potenciāls saskatīts tikai pavisam nesen, un pēdējos divos gados tādi milži kā Paypal, Visa un Google ir ķērušies klāt šim jautājumam. „Vienubrīd pat nedaudz nobijāmies – kā mēs tādi maziņi līdīsim tādā nozarē, kur jau darbojas tādi milži kā Google un Paypal un tērē tam miljonus. Taču Ričards Brensons ir teicis, ka tad, ja uzskati, ka vari izdarīt labāk nekā citi, tad vienkārši ņem un dari! Attīstījām savu ideju un pašlaik Walmoo nav līdzinieku,” apgalvo Guntis.

Arī mobilo telefonu ražotāji sāka ražot telefonus, kur ir iestrādāta NFC tehnoloģija, tomēr pašlaik 99,9% cilvēkiem nav šādu tālruņu. „Pagaidām mums kaut kā jāiztiek, tāpēc līmēsim uz telefona uzlīmīti. Tā nav obligāti jālīmē uz telefona – to var turēt makā utt. Identifikators ir čipiņš, kas iestrādāts uzlīmē,” stāsta Guntis. Šo uzlīmi cilvēks reģistrē internetā, izveidojot savu profilu un krājot klientu kartes, kuponus, biļetes. Piemēram, ar šo tehnoloģiju veikalā, noskenējot uzlīmi, tirgotājs identificē, ka tas tiešām ir viņu klients Uldis vai Indra, un piešķir atlaidi, uzlīmi u.tml. Tāpat, nopērkot kino biļeti internetā, tas tiek piereģistrēts lietotāja profilā, un kino vairs nav jādrukā biļete – pietiek vien noskenēt uzlīmīti pie ieejas. „Viss, kas glabājas makā, ir saliekams uzlīmē, bet informācija glabājas internetā,” skaidro Guntis.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Ceturtdien, 24. maijā, Rīgā notiks Latvijas – Turcijas biznesa forums, biznesa portālu Nozare.lv informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Biznesa forumā tiks prezentētas abu valstu sadarbībai perspektīvākās nozares. Bet foruma otrajā daļā notiks divpusējās Latvijas un Turcijas uzņēmēju tikšanās.

Turcijas biznesa delegācija vizītē Rīgā uzturēsies no 23. līdz 25. maijam. Vizīti organizē viena no ietekmīgākajām biznesa asociācijām Turcijā MUSIAD (Independent Industrialists and Businessmen’s Association). Asociācija ir izveidota, lai veicinātu sociālo, kultūras, politisko, ekonomisko, zinātnisko un tehnoloģisko attīstību gan indivīdiem, gan institūcijām.

Latvijas – Turcijas biznesa forums notiks Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Daugava, Kuģu ielā 24. Dalība Latvijas – Turcijas biznesa forumā ir bez maksas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Kopējais nodokļu slogs, ko veido visi nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi, Latvijā 2010. gadā veidoja 27,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un bija trešais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vidēji visās 27 ES dalībvalstīs kopējais nodokļu slogs 2010. gadā bija 38,4% no IKP. Pēdējo desmit gadu laikā nodokļu slogs Eiropas Savienībā ir samazinājies par diviem procentpunktiem – 2000. gadā tas bija 40,4% no IKP.

Pats zemākais nodokļu slogs 2010. gadā bija Lietuvā – 27,1% no IKP, Rumānijā – 27,2%, Latvijā, kā arī Bulgārijā – 27,4% un Slovākijā – 28,1%.

Tikmēr Igaunijā nodokļu slogs 2010. gadā veidoja 34,2%, kas ir 13. zemākais līmenis ES.

Savukārt visaugstākie nodokļu slogs bija Dānijā – 47,6% no IKP, Zviedrijā – 45,8% un Beļģijā – 43,9%.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien plkst.12.00 Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija notiks svinīga pamatakmens ielikšana topošajai zivju audzētavai, kuras būvniecības darbus plānots pabeigt līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru LETA informēja uzņēmuma projektu vadītājs Mārtiņš Roze.

„Esam nokārtojuši visas ar šo projektu saistītās formalitātes, kā arī pabeiguši sarunas ar iekārtu piegādātājiem un būvniekiem,” informēja M. Roze, piebilstot, ka jau sākta veco un nevajadzīgo ēku daļu demontāža.

Līgumus par zivju mazuļu piegādi uzņēmums vēl neesot noslēdzis, taču sāktas sarunas ar vairākām zivju audzētavām, iespējams, uzņēmums sadarbosies ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.

„Zivjaudzētava ļaus pilnībā nodrošināt ražošanas jaudas konservu ražošanā, kas ir uzņēmuma pamatbizness. Konservu cehā nodarbinām vairāk nekā 350 darbinieku, un ir svarīgi viņiem nodrošināt pastāvīgu, ritmisku darbu, kas nav tik daudz atkarīgs no sezonas,” skaidro M. Roze. Plānots, ka zivju audzētavā būs 10 jaunas darba vietas.

Kā informēja M. Roze, līdz gada beigām plānots pabeigt arī novecojušo, pagājušā gadsimta 60. gados būvēto attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju. Tāpat nākotnē bijušajā uzņēmuma ēdnīcā esot ideja iekārtot Kolumbijas ražotās produkcijas tirdzniecības vietu.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Cilvēki mums atsūta savu jautājumu par pirkumu, piemēram, meklē riteni puikam, un mēs tālāk šo jautājumu aizsūtām visiem, kas tirgo riteņus. Veikali saņem šo e-pastu un atbild lietotājam par preces pieejamību. Kamēr pircējs apzvanītu vai apbraukātu visus veikalus, paietu daudz ilgāks laiks,” laikrakstam Dienas Bizness stāsta Dace Sapiega, darījumu portāla Lasso.lv vadītāja.

Pašlaik Lasso.lv tiek saukts par darījumu portālu, bet novērots, ka cilvēki nesaprot vēstījumu – ko tas nozīmē un kāda veida darījumi tie ir. „Tā ir kā mini cenu aptauja, iepirkumu konkursiņš fiziskām personām. To var nosaukt arī par personīgo asistentu, kam atdod savus darbus. Mums tas ir tīrs roku darbs. Mēs darām to pašu, ko cilvēks – meklējam internetā un visiem, kas atbilst, aizsūtām e-pastu. Izdarām to cilvēka vietā,” saka Dace. Viņa pēc savas būtības ir meklētāja, taču viņu tracina, ka meklēšana prasa tik ilgu laiku.

Lasso.lv izveidē viņa konsultējusies ar digitāli radošo aģentūru Kosmodroms, kas mācēja sakārtot viņas idejas vienkopus, taču lielākoties viņa visu dara pati. „Es visu daru pēc savām sajūtām. Nezinu, cik pareizi vai nepareizi tas ir, bet ir lietas, ko man konsultanti iesaka, un es paņemu, bet citas ne,” saka Dace.

Vaicāta, vai kas līdzīgs ir ārzemēs, viņa saka, ka nav atradusi. „Ir daudzi biznesi, kas nokopē ideju no ārzemēm, bet neesmu neko tādu atradusi. Tas bija viens no stimuliem sākt to darīt,” viņa teic. Lai gan šis licies visai vienkāršs pakalpojums, portāla izstrāde pierādīja, ka tas ir sarežģīti. Tāpat programmatūra veidota, lai tad, kad šis pakalpojums kļūs populārs, pašiem būtu viegli apstrādāt informāciju. „Domājām uz priekšu. Tāpēc arī piesaistīti cilvēki, kas strādā attālināti,” viņa stāsta.

Katru dienu Lasso.lv saņem 100–200 jautājumu, no kuriem 30–40 ir pavisam jauni un par kuriem jāpiedomā. Lai savāktu informāciju par jautājumiem, kuru datu bāzē vēl nav, parasti paiet viena līdz divas stundas. „Mūsu uzstādījums ir tāds, ka četru stundu laikā klientam ir jāsaņem atbilde. Tam jābūt ātri, citādi nav jēgas,” stāsta Dace.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS