Pienākumi, kurus nevajadzētu uzticēt praktikantiem
Daudzi uzņēmēji labprāt izmanto praktikantu darbu. Šāds darbaspēks ir diezgan izdevīgs nozarēs, kurās uzņēmējdarbības aktivitāte ir atkarīga no sezonas, un praktikantu pieņemšana ļauj izvairīties no sezonas strādnieku meklēšanas. Tomēr nereti praktikantu izmantošana sevi neattaisno, tāpēc žurnāls Business Insider ir apkopojis vairāku uzņēmēju viedokļus par to, kādus pienākumus nekādā gadījumā nevajadzētu uzticēt praktikantiem.
Gandrīz visi aptaujātie uzsvēruši, ka pirmais, kas jāņem vērā, nosakot praktikantam uzdodamo darbu sarakstu – jāatceras, ka runa ir par pagaidu darbinieku. Piemēram, kompānijas Endagon prezidents Logens Lencs ir pārliecināts, ka praktikantiem nebūtu jāuztic finanšu atskaišu sagatavošana. “Nav prātīgi dot pagaidu darbiniekam pieeju svarīgiem finanšu dokumentiem. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījumā, ja jums gadījies tiešām spīdošs praktikants, kuram pēc prakses beigām esat gatavs piedāvāt pastāvīgu darbu attiecīgajā jomā,” skaidro L. Lencs. Kompānijas LKR dibinātāja Lora Rēdere piebilst, ka praktikantiem nebūtu jāuztic ilgstošu projektu realizēšana – pastāv iespēja, ka viņi līdz savas prakses beigām nepaspēs šo projektu pabeigt, kas novedīs pie liekiem sarežģījumiem. “Atcerieties, ka viņi ir pagaidu darbinieki, kuriem jāuztic tikai atsevišķi projekti ar noteiktu izpildes termiņu,” saka uzņēmēja.
Uzņēmēji ir arī pārliecināti, ka praktikantiem nevajadzētu uzticēt uzdevumus, kas ir saistīti ar kompānijas reprezentēšanu. Inspired Life Media Group vadītāja Līza Nikola Bella uzsver, ka krīzes situāciju pārvarēšanā jāiesaistās kompānijas pastāvīgajiem darbiniekiem, nevis praktikantiem. “Viņiem arī nevajadzētu kļūt par kompānijas seju – gan tādēļ, ka viņi ir pagaidu darbinieki, gan tāpēc, ka parasti viņi kompānijas misiju neizjūt tik labi kā pastāvīgie darbinieki,” skaidro L. N. Bella.
Kompānijas Audimated vadītājs Lūkass Sommers piebilst, ka šo pašu iemeslu dēļ praktikantiem nevajadzētu uzticēt darbu ar klientiem. “Klientiem jāveido biznesa attiecības ar kādu no vadošajiem darbiniekiem, nevis praktikantu. Praktikantiem nebūtu pareizi piešķirt pārāk lielu autonomiju. Vai nu kompānijas vadītājam vai kādam no viņa vietniekiem allaž būtu jāpārbauda viņu darba kvalitāte, jāapstiprina vai jānoraida viņu pieņemtie lēmumi,” ir pārliecināts L. Sommers. “Nav svarīgi, cik kompetentu cilvēku iespaidu viņi atstāj – tieši vadītājs ir tas, kurš runā ar klientiem un noslēdz darījumus. Jums skaidri jāliek saprast, ka šī ir jūsu teritorija,” viņam piekrīt Location 180 vadītājs Šons Ogle. Vēl lielāka kļūda, pēc Productive Flourishing vadītāja Čārlija Gilkija domām, ir atļaut praktikantiem nodarboties ar sadarbības līgumu slēgšanu, jaunu biznesa alianšu veidošanu. “Šādi lēmumi atstāj nopietnu iespaidu uz zīmolu un finansiālajiem rādītājiem, to pieņemšana ir vadošo darbinieku privilēģija,” uzskata Č. Gilkijs.
Savukārt kompānijas Lead Without Followers pārstāvis Deivs Urzillo ir pārliecināts, ka milzīga kļūda ir apkraut praktikantus ar nogurdinošiem, bieži vien nevajadzīgiem darbiem. “Viņiem nevajadzētu uzdot sakārtot grāmatplauktus vai šķirot darījuma partneru vizītkartes. Tā vietā jaunajiem, enerģiskajiem darbiniekiem ir jāuztic uzdevumi, kurus paveicot viņi spētu pierādīt savas iemaņas. Dodiet konkrētu uzdevumu, nosakiet, ko cerat no šī darba sagaidīt, nosakiet projekta nodošanas laiku, palīdziet praktikantiem, un jūs iegūsiet kompānijai lojālus darbiniekus,” uzskata D. Urzillo. Līdzīgi domā arī Entrustet līdzdibinātājs Nātans Lustigs, kurš atgādina, ka praktikanti nav kompānijas vadītāja vergi, personīgie asistenti vai sētnieki. “Ātrākais veids, kā zaudēt kvalitatīvus praktikantus vai sabojāt savus reputāciju potenciālo praktikantu acīs, ir attiekties pret viņiem kā pret otrās šķiras darbiniekiem,” uzskata N. Lustigs.
Pilna raksta versija šeit.
LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS


