Par uzņēmēju var kļūt ikviens – tikai jāmācās

Man netīk lietot vārdu „krīze”, es labāk izmantoju „atšķirīga tirgus situācija”, jo būtībā šis laiks nav nekas ārkārtējs, mums tikai jāprot pielāgoties un rast jaunus risinājumus. Tie nepieciešami ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē.

Mana dzimtene ir Ungārija, un tur notiekošais ekonomikā ir daudzējādā ziņā līdzīgs norisēm Latvijā. Piemēram, arī Ungārija tuvākajā laikā saņems starptautisko aizdevēju palīdzību ekonomikas atveseļošanai. Lai saņemtu šo palīdzību, tāpat jāveic virkne dažādu pasākumu, tostarp jāsamazina algas, jāierobežo budžeta izdevumi un jāveic citas sabiedrībā nepopulāras lietas. Tiesa, jāņem vērā, ka Ungārija bija pirmā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru skāra globālā krīze, – tās sekas bija jūtamas jau 2007. gada beigās, kad Latvijā vēl viss gāja „uz augšu”.

Ungārijas finanšu sektorā radās nopietnas problēmas, jo tāpat kā Latvijā iedzīvotājiem un uzņēmumiem bija izsniegts liels kredītu apjoms, turklāt nevis nacionālajā valūtā forintos, bet gan lielākoties eiro un Šveices frankos. Jāņem vērā arī fakts, ka forints zaudēja savu vērtību un maksājumi iedzīvotājiem palielinājās. Daudzi cilvēki zaudēja darbu, un strauji pieauga bezdarbnieku rindas. Tai pat laikā atšķirībā no Latvijas Ungārijā ir ļoti attīstīta vietējā rūpniecība un lauksaimniecība, kas ļauj apmierināt gandrīz visas vietējo patērētāju vēlmes, un nav nepieciešamības pēc tik liela importa apjoma.

Kas notiek patlaban? Prognozes liecina, ka ekonomika Ungārijā pamazām stabilizējas un kritums ir apturēts. Domāju, jau rudenī varēsim vērot pozitīvas tendences. Vērojot to, kas notiek Ungārijā, iespējams, var vilkt arī paralēles ar Latviju un modelēt turpmāku situācijas attīstību pozitīvā virzienā.

Jāattīsta mazā uzņēmējdarbība

Es pārstāvu Eiropas jaunos uzņēmējus un, viesojoties daudzās Eiropas valstīs, esmu sapratis, ka valsts ekonomiku var stiprināt, attīstot mazo un vidējo uzņēmējdarbību, jo uz tās balstās kopējā tautsaimniecības attīstība jebkurā valstī. Tieši šeit vajadzīgs vislielākais atbalsts no valsts un dažādu institūciju puses. Viens no šādiem atbalsta instrumentiem ir mobila un operatīva plaša mēroga apmācība – proti, par uzņēmēju nevar kļūt vienas dienas laikā. Savukārt kārtīgas uzņēmējdarbības zināšanas tiek apgūtas mācību iestādēs vairāku gadu laikā. Ko darīt cilvēkam, kas gadu desmitiem strādājis vienā specialitātē un dažādu iemeslu dēļ tagad vēlas kļūt par uzņēmēju? Viņam nepieciešams saņemt zināšanu minimumu, atbalstu no kāda, kas saka: „Jā, var, tava ideja ir dzīvotspējīga, un tu neesi viens, lūk, šeit ir vēl citi, kas vēlas sākt.” Viena lieta ir biznesa uzsākšanai meklēt finansiālu atbalstu bankās, otra – rast praktisku padomu, pieredzi un atbalstu. Ar to, piemēram, nodarbojas arī manis pārstāvētā organizācija JCI (Starptautiskā līderu un jauno uzņēmēju kamera), kas piedāvā iespēju jauniem cilvēkiem (no 18 līdz pat 40 gadiem) pilnveidot sevi, attīstīt līdera spējas, sociālo ieinteresētību un atbildību, uzņēmējdarbību un sadarbību ar līdzcilvēkiem. JCI ir pārstāvēta arī Latvijā – jaunie uzņēmēji var meklēt iespējas un atbalstu JCI Latvia.

Ir vairāk jāveido dažādas atbalsta programmas, kas ietver apmācības un konsultācijas tieši tiem ļaudīm, kas vēlas sākt savu biznesu, kaut pavisam nelielu. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijā ir daudz zinošu un pieredzējušu speciālistu, kuri būtu ar mieru dalīties savā pieredzē un darīt to par simbolisku samaksu vai pat par velti.

Vēl kāds pavisam ikdienišķs padoms no Ungārijas pieredzes – veidojiet kaut nelielu naudas uzkrājumu „nebaltām” dienām un rūpīgi sekojiet līdzi saviem izdevumiem ne tikai savā uzņēmumā, bet arī savā personīgajā maciņā. Šajos apstākļos vinnētāji būs tie, kas prot taupīt un ietaupīt.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI