Pamatā ir entuziasms, bet ar to vien nepietiek

Rit pēdējās šāgada mācību dienas daudzās Latvijas skolās, un jau pēc nedēļas skolēnu vecākiem sāksies rūpes – kā nodarbināt savu bērnu turpmākos trīs mēnešus, jo īpaši laikā, kad pašiem jāstrādā. Ne visiem bērniem ir omītes laukos, un ne visi vēlas tur pavadīt laiku no 1. jūnija līdz pat 31. augustam, tāpēc alternatīva ir kaut daļu no šī laika pavadīt vasaras nometnēs, sastapt jaunus draugus un rast piedzīvojumus, kādus ikdienas vidē neiegūt. Nekrize.lv vaicāja Mirandas nometņu vadītājai Lolitai Osipovai, vai nometnes vecāku un bērnu vidū ir populārs vasaras atpūtas pavadīšanas veids un ar ko jārēķinās, iesaistoties šādā biznesā (ja to vispār tā var saukt).

„Šogad vasaras nometnes rīkojam jau astoto gadu, un, jāatzīst, esam pamatīgi auguši. Ja pirmajā gadā mums bija tikai četras nometņu grupu maiņas, tad šogad – jau aptuveni 30. Plānojam, ka šovasar mūsu nometnēs daļu brīvlaika pavadīs aptuveni 1000 bērnu vecumā no pieciem līdz pat 18 gadiem.

Esam sevi pozicionējuši kā piedzīvojumu nometņu rīkotājus, un pirmā programma, ko savulaik bērniem piedāvājām, bija burvju nometne Harija Potera faniem. Jāatzīst, šī programma ir populāra joprojām, taču laika gaitā to papildinājušas arī citas – piemēram, Dabas draugu nometne, Spiegu bērni – LV vai nometne populārās grāmatu sērijas Krēsla faniem. Izstrādājot šīs programmas, man lieliski palīgi ir divi vecākie dēli (10 un 13 gadus veci), jaunākais vēl nav sasniedzis nometņu dalībnieka vecumu, bet gan jau ar laiku arī viņa domas būs vērā ņemamas. Katrā ziņā tas ir lieliski, ka varu izmēģināt jebkuru ideju uz potenciālo mērķauditoriju – būs vai nebūs forši un bērniem interesanti.

Protams, rīkojot vasaras nometnes, jārēķinās, ka vecākiem un bērniem šai gadījumā intereses atšķiras – vecākiem galvenā problēma vasarā ir, kur „likt” savu bērnu, kā sabalansēt savu atvaļinājumu ar bērna brīvlaiku un arī – kā panākt, lai bērns brīvlaikā darītu ko lietderīgu. Bērni savukārt vērtē pēc sajūtām un tā, cik interesantas nodarbes viņiem piedāvā, – mēs galvenokārt cenšamies orientēties uz bērnu vajadzībām. Vecāki dažkārt jautā, kāpēc nometnes nav garākas (ilgāk par septiņām dienām parasti nerīkojam), jo viņu bērnībā taču bijušas gan 10 dienu garas, gan pat mēnesi ilgas nometnes, bet – vai viņi paši sevi atceras tai laikā? Nedēļu pavadīt kopā ar draugiem piedzīvojumos ir interesanti, bet uz nedēļas beigām bērni parasti jau sāk ilgoties pēc mājām un savējiem.

Tiesa gan, reaģējot uz vecāku vēlmēm, šogad pirmoreiz esam izveidojuši arī vienu dienas nometni Rīgā, nosaucot to par Burvju skolas sagatavošanas klasi. Pārējās ir diennakts nometnes ārpus Rīgas, kur gan varam pavadīt laiku brīvā dabā, gan arī, sadarbojoties ar vietējām skolām, rodam iespēju darboties telpās.

Vēl viena būtiska lieta, kas svarīga vecākiem un prasa zināmas pūles no nometņu organizatoriem, ir Ministru kabinetā noteikto prasību izpilde – dokumentācija, reģistrācija Izglītības un zinātnes ministrijā, līgumi ar vecākiem, iekšējās kārtības noteikumi utt. Protams, tas vecākiem rada lielāku drošības sajūtu, turklāt šogad ministrija arī izveidojusi īpašu vietni www.nometnes.gov.lv, kur ikviens vecāks var pārbaudīt, vai nometnes rīkotāji un programmas ir oficiāli atzītas.

Ko darām ziemā? Gatavojamies nākamajai vasarai! Kamēr bija tikai viena vai dažas programmas, tas neaizņēma daudz laika, bet tagad gandrīz vai ir tā, ka jau pēdējās nometnes laikā – augusta nogalē – jāsāk domāt par nākamo sezonu. Kamēr sakārto dokumentāciju, izplāno norises – tā arī laiks līdz nākamajai vasarai paiet. Tiesa gan, skolas brīvlaikos mēdzam rīkot, piemēram, Helovīna nometni (rudenī). Arī ziemas un pavasara brīvlaikos esam rīkojuši tematiskās nometnes, taču tās gan organizējam tikai tad, ja nav gripas epidēmijas, – tādos gadījumos neriskējam.

Nedomāju, ka šo nodarbi var uzskatīt par biznesu – ir jābūt fanātiķim, lai ko tādu darītu. Turklāt nākas arī rēķināties ar to, ka ikvienam bērnam ir divi vecāki, līdz ar to – ja sezonā strādāju ar 1000 bērniem, tas nozīmē, ka man jārēķinās ar 2000 vecāku viedokli. Darbs ar cilvēkiem, kā zināms, nav viegls. Taču lielākais gandarījums ir bērnu prieks un atzinība. Turklāt es neesmu biroja cilvēks, kas var sēdēt uz vietas, – man jāredz, kā manas idejas realizējas praksē.

Uzskatu, ka nometņu jomā ir vieta jauniem spēlētājiem, – jautājums ir vienīgi par segmentāciju. Mēs sevi esam pozicionējuši kā piedzīvojumu nometņu rīkotājus, citi savukārt var meklēt vai radīt jaunas nišas – iespējas ir. Tiesa gan, daudziem, kas šai jomā Latvijā jau darbojas, trūkst mārketinga zināšanu un iemaņu – bieži tie ir pedagogi, kuri lieliski strādā ar bērniem, bet neprot par sevi pastāstīt. Es uzskatu, ka tikai ar entuziasmu gan ir par maz – jābūt arī izpratnei gan par mārketingu, gan finansēm, gan ekonomiku kopumā.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI