Normunds Skauģis: veidojas izpratne par pamatvērtībām

Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam zem „krīzes” zīmes, un, šķiet, daudzi no mums ar to jau ir saraduši, un ikdienā krīze vairs netiek pieminēta. Tai pat laikā ikvienas grūtības sniedz kādu mācību un liek izdarīt secinājumus. Par to savās pārdomās dalās SIA „Lāči” izveidotājs un īpašnieks, maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Normunds Skauģis: „Kopumā krīze mums visiem ir iemācījusi sākt dzīvot saskaņā ar tiem līdzekļiem, kas patlaban ir mūsu rīcībā. Tiesa, to īsti nevar teikt par valsts sektoru, kur līdz pilnībai vēl ļoti tālu.

Biznesā esam iemācījušies novērtēt vietējo ražotāju un pircēju. Sabiedrībā vērojama lielāka un dziļāka izpratne par politiķu atbildību un reālajiem darbiem. Iedzīvotāji kļuvuši patstāvīgāki un atbildīgāki par savu dzīvi.

Ņemot vērā, ka krīze samazinājusi ienākumus, pircēji iemācījušies lieliski izprast preču vērtību un savā izvēlē priekšroku dod pārbaudītām vērtībām. Daudzas lietas cilvēki cenšas paveikt paši, tomēr vēlme uzturēt komfortu un ērtības saglabājas.

„Lāču” pamatprodukts ir augstvērtīga, kvalitatīva maize, kas, salīdzinot ar lielražotāju produkciju, ir mazliet dārgāka, taču tas neietekmē pircēju izvēli. Par to pārliecinājāmies, analizējot šī gada janvāra rezultātus, – pieaugums mūsu tirdzniecības vietās ir par 12% lielāks nekā pērnā gada janvārī. Arī svētkus cilvēki vēlas svinēt gardi – to redzam pēc tā, kāds pieprasījums ir pēc „Lāču” ceptajām tortēm, – tas, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, pieaudzis par 38%. Atliek secināt, ka šādiem nelieliem priekiem cilvēki tomēr neskopojas.

Gribētos jau, lai krīze ātrāk beigtos, bet par tās beigām spriest vēl ir pāragri. Man pašam šķiet, ka vairāk jābalstās uz ekspertu paustajiem viedokļiem, kas pārliecināti saka, ka uzlabojumi ekonomikā noteikti būs. Arī es par to esmu pārliecināts. Tiesa, strauja izaugsme ekonomikā kopumā pagaidām nav gaidāma. Izrausies atsevišķi uzņēmumi un nozares, tad sekos pārējie. Jāņem vērā arī, ka nav beigusies valsts pārvaldes restrukturizācija, nav panākta valsts budžeta tēriņu sabalansētība, nav definēts, kas tiks darīts, lai eiro ieviestu 2014.gadā. Nav zināmas atbildīgās personas un institūcijas, kuras būs atbildīgas par eiro ieviešanu – kamēr tas nebūs pieņemts ar likuma vai lēmuma spēku, turpināsies pastāvošā bezatbildība

Galvenā mācība, ko būsim ieguvuši no krīzes, ir sapratne, ka aizņemties naudu nav nekāds modes kliedziens, bet tam jābūt pārdomātam un ekonomiski pamatotam lēmumam. Otrs – ir jābūt lielākām prasībām un atbildībai pret valsts politikas veidošanu, ir jāizstrādā ilgtermiņa risinājumi, nevis jāraugās tikai vienu vai divus gadus uz priekšu.

Latvieši ir gudra un sīksta tauta, – tiksim galā arī ar šo dižķibeli! Ļoti ceru, ka šajā laikā savu ligzdiņu sāks veidot Latvijas nokijas! Novēlu veiksmi visiem un ikkatram!”