Globālās krīzes „uzminētājs” neiesaka pirkt zeltu

Ņujorkas universitātes ekonomikas profesors un konsultāciju kompānijas Roubini Global Economics vadītājs Nuriels Rubini, kurš vēl pirms četriem gadiem prognozēja globālo ekonomisko krīzi, tagad rekomendējis krīzes otrā viļņa gadījumā ieguldījumus veikt ASV dolāros, Šveices frankos vai Japānas jenās. Atšķirībā no daudziem citiem ekspertiem viņš par tālredzīgu neuzskata zelta iepirkšanu.

“Es uzskatu, ka ilgtermiņā zelta cenas saglabāsies pašreizējā līmenī, jo pastāv tikai divi ekstremāli priekšnosacījumi, kas varētu izraisīt jaunu šo cenu kāpumu,” sarunā ar Bloomberg Television sacījis N. Rubini. Pirmais no šiem priekšnosacījumiem būtu inflācija, taču ekonomiski attīstītajās valstīs pašlaik novērojams diametrāli pretējais process, proti, deflācijas risks. Otrs kritiskais apstāklis, pēc N. Rubini domām, varētu būt pasaules finanšu sistēmas krahs, taču pēc tam, kad vadošo valstu valdības uzsākušas ievērojamas finanšu sistēmas reformas, šā riska apstāklis samazinās, norādījis N. Rubini.

“Recesijas otrā viļņa gadījumā, pieaugot riska novēršanas tendencēm, dažiem aktīviem tiks dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem. Zelts būs viens no šādiem aktīviem, taču dolāram, frankam un jenai ir lielāks pieauguma potenciāls, jo to likviditāte ir lielāka nekā zeltam,” savu viedokli pamatojis N. Rubini.

Gazeta.ru norāda, ka pagaidām investoru uzvedība saskan ar N. Rubini prognozēm. Šveices frankam priekšroka tiek dota tādēļ, ka tā ir stabila valūta, kuras kursu kontrolē Šveices Centrālā banka un kuru neietekmē nedienas eirozonā. Jenai savukārt ir augsta likviditātes pakāpe, kuru garantē Japānas lielais valsts parāds. Turklāt Japānai ir ārējās tirdzniecības proficīts, kas nodrošina naudas pieplūšanu valstī no eksportētāju puses. Kas attiecas uz dolāru, tā stabilitātei par labu nākušas eirozonas valstu problēmas ar parādiem.

Kompānijas UFS Investment Company akciju tirgus speciālists Aleksejs Kozlovs gan uzskata, ka valūtu izvēlēšanās par aizsardzības līdzekli pret recesiju var izrādīties samērā riskanta. ASV valdības iespējamais lēmums vēlreiz stimulēt ekonomiku var novest pie dolāra vērtības krišanās gan attiecībā pret citām valūtām, gan pret zeltu. Arī Japāna, kas ir ļoti atkarīga no eksporta, nav ieinteresēta augsta jenas kursa noturēšanā, norādījis A. Kozlovs. Viņš uzskata, ka lielāka uzmanība pievēršama materiālajiem aktīviem, kas nezaudē vērtību krīzes laikos vai arī ātri atgūst cenu pēc krīzes beigām, – pat ja šiem aktīviem, piemēram, zeltam, nav augsta likviditāte.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS