Krugmans: nav nekādas atlabšanas!

Amerikāņu ekonomists Pols Krugmans savam komentāram The New York Times licis virsrakstu Tā nav atlabšana un kritizējis Federālo rezervju sistēmu un Baraka Obamas administrāciju, ka tās nerīkojoties pietiekami enerģiski, lai panāktu reālu situācijas uzlabošanos. Visvairāk P. Krugmanu saniknojis fakts, ka varas iestādes izskaistina situāciju, apgalvojot, ka ekonomika atlabst.

“Diemžēl tā nav taisnība: nav nekādas atlabšanas. Un politikas veidotājiem jādara viss iespējamais, lai šo faktu mainītu,” raksta P. Krugmans. Atzīstot, ka iekšzemes kopprodukts patiešām aug (taču ļoti lēni), tādēļ par klasisko recesiju runāt nevarētu, viņš norāda, ka svarīgākais ir, lai šis kopprodukts pieaugtu tādā ātrumā, kas samazinātu augsto bezdarba līmeni.

“2,5% pieaugums ir nepieciešams tikai tam, lai bezdarba līmenis nepaaugstinātos, taču, lai to ievērojami samazinātu, pieaugumam jābūt krietni lielākam. Pašlaik mūsu pieaugums ir starp 1 un 2 procentiem, turklāt viss liecina, ka tuvāko mēnešu laikā tas varētu samazināties,” raksta ekonomists, prognozējot, ka līdz šā gada beigām turpinās pieaugt bezdarba līmenis, un šādos apstākļos patiesībā neesot lielas starpības, vai nelielie IKP skaitļi ir ar pozitīvu vai negatīvu vērtību.

Asu P. Krugmana kritiku izpelnījies nesenais finanšu ministra Tima Geitnera paziņojums par ASV “nostāšanos uz atlabšanas ceļa” – pēc P.Krugmana domām, amatpersonas vienkārši cenšas izvairīties no atbildības. “Izskatās, ka Federālo rezervju sistēma baidās zaudēt seju gadījumā, ja mēģinās palīdzēt ekonomikai un šis mēģinājums būs neveiksmīgs, – daudz mazāk to baida Amerikas tautas zaudējumi, ko tā cietīs, ja netiks darīts nekas, bet tikai runāts par neesošu atlabšanu,” raksta ekonomists.

Kritikas deva tikusi arī prezidenta B. Obamas administrācijai, kuras pārstāvji pārāk negribīgi atzīstot, ka sākotnējā ekonomikas veicināšanas pakete bijusi par mazu. Tagad, īsi pirms Kongresa starpvēlēšanām, jaunas palīdzības paketes izdabūšana cauri Kongresa balsojumam ir neiespējama un administrācija ejot vieglākās pretestības ceļu, radot labklājības ilūziju un nenosaucot vainīgos.

P. Krugmans, kā jau ierasts, ne tikai kritizē, bet arī piedāvā risinājumus. Tā Federālo rezervju sistēmai ieteikts uzpirkt vairāk ilgtermiņa un privāto parādu, deklarēt, ka īstermiņa procentu likmes paliks zemas, darīt zināmu sava vidēja termiņa politiku attiecībā uz inflāciju – ar mērķi mudināt biznesmeņus nevis sēdēt uz saviem naudas maisiem, bet ieguldīt naudu. “Neviens nevar būt pārliecināts, ka šie līdzekļi nostrādās, taču labāk kaut ko darīt, pat ja tas var nenostrādāt, nekā taisnoties laikā, kad cieš strādājošie,” uzskata ekonomists.

Prezidenta administrācijai savukārt ieteikts atgriezties pie plāna par palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem mājokļu īpašniekiem: “Tā var izmantot valdības sponsorētos Fannie Mae un Freddie Mac, lai izstrādātu hipotēku refinansēšanas sistēmu, kas liks naudai ieplūst amerikāņu ģimeņu maciņos, – republikāņi, protams, gaudos, bet viņi jau tāpat to darītu.” Tāpat P. Krugmans iesaka izdarīt nopietnāku spiedienu uz Ķīnu, lai panāktu, ka šī valsts pārtrauc manipulācijas ar savas valūtas kursiem, kas nāk par sliktu amerikāņu ekonomikai.

Pilna raksta versija ir šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS