Nākotnē trūks mazkvalificētu darbinieku

Ar mērķi veicināt pārrobežu sadarbību darba tirgus mobilitātes stimulēšanai Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs ir uzsācis projektu Centrālbaltijas darba prāmis, kura ietvaros, sadarbojoties ar partneriem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā, tiks izveidota vienota informācijas platforma, kas nodrošinās informāciju dažādās valodās par darba tirgiem, profesionālo apmācību, kvalifikāciju un darba iespējām pierobežas reģionos. Lai noskaidrotu aktualitātes un tendences darba tirgū, portāls Nekrize.lv uz sarunu aicināja personāla atlases un novērtēšanas uzņēmuma I-Work valdes locekle Ilzi Boitmani.

„Viena no pēdējā laika tendencēm ir tā, ka patlaban aktīvu interesi par Latviju izrāda kompānijas ar ārvalstu kapitālu, meklējot vietējos darbiniekus, lai attīstītu savu darbību Latvijā. Pamatā tie ir kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi.

Runājot par darba tirgus dinamiku, pēc tam, kad 2009. gadā bija vērojams straujš darba atalgojuma kritums, 2010. gadā situācija stabilizējās, bet šogad jau ir vērojams pieaugums par 15% – 20%, kas ir saistīts ar speciālistu trūkumu. Arī darba vakanču skaits ir dubultojies, salīdzinot ar 2010. gadu.

Prognozējams, ka nākotnē darba devējiem visgrūtāk būs atrast zemākā līmeņa darbiniekus, jo tieši šī grupa visvairāk emigrē uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos.

Starp populārākajām valstīm, kur latvieši dodas darba meklējumos, joprojām ir Lielbritānija un Vācija. Tomēr jāatzīmē, ka prognozētā straujā darbaspēka aizplūšana uz Vāciju nav piepildījusies. Tas, pirmkārt, skaidrojams ar to, ka, strādājot Vācijā, ir nepieciešamas labas vācu valodas zināšanas, kas lielākajai daļai tomēr nav, jo pamatā latvieši izvēlas mācīties angļu valodu. Otrkārt, arī pretendējot uz mazkvalificētu darbu, Vācijā tiek prasīti izglītības dokumenti, kas apliecinātu pretendenta prasmes, bet tādu lielākajai daļai nav.

Absolūti lielākā daļa – 70% – no izceļojušajiem darba meklētājiem ir mazkvalificēti strādnieki. Pēc tam seko iedzīvotāju grupa – aptuveni 20%, kam ir ļoti labas angļu valodas zināšanas un kas strādā, piemēram, pārdošanā. Visbeidzot atlikušo daļu veido augsti kvalificēti speciālisti un vadības līmeņa darbinieki, kas dodas uz ārzemēm, lai darītu tieši to pašu darbu, tikai saņemot ievērojami lielāku atalgojumu.

Protams, ka tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi arī darba tirgu, jo patlaban ir iespējams fiziski atrasties vienā valstī, bet savus pakalpojumus piedāvāt citviet. Šāda prakse ir izplatīta lielajās IT kompānijās, kas bāzējas un algo darbiniekus, piemēram, Latvijā, bet reāli nemaz neorientējas uz iekšējo tirgu.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI