Meklējiet labās ziņas!

Cilvēka domāšana ir iekārtota tā, ka mēs pamanām apkārt to, par ko mēs domājam. Ja mūsu domas ir negatīvas, visur redzam tikai nepatīkamo, savukārt, ja skats uz dzīvi ir optimistiskāks, arī apkārt notiekošais uzreiz kļūt patīkamāks un pozitīvāks. Šādu viedokli pauž personīgās meistarības treneris Artūrs Zeltiņš, kas bija arī viens no portāla Nekrize.lv rīkotās apaļā galda diskusijas dalībniekiem.

Pēc Artūra Zeltiņa novērotā visbiežāk darba devēji no darba atlaiž tos darbiniekus, kam piemīt tipiska patērētāja domāšana no sērijas „kas man pienākas”. Tātad – alga par astoņu stundu darbu un sociālās garantijas, ko pēc tam varēs pieprasīt no valsts pabalstu veidā. „Cilvēki nejūtas atbildīgi par savu dzīvi, viņi gaida, ka viņiem pateiks priekšā, kas tagad būtu jādara, kur jāiet, kā jādomā. Pašiem savas idejas it kā ir, bet vai nu tās ir dziļi apslēptas, vai cilvēkam trūkst prasmes tās atraisīt,” saka A. Zeltiņš.

Viņš arī piekrīt tik bieži dzirdētajam apgalvojumam, ka visas veiksmes un neveiksmes vispirms rodas cilvēka galvā. „Cilvēki ir zinoši savā jomā, savā profesijā, bet nevienā skolā nemāca dzīves pieredzi – kā dzīvot, kā domāt pozitīvi, kā domāt par rezultātu, ko gribu sasniegt, kā pārvaldīt savas emocijas. Mums apkārt ir tik daudz negatīvās informācijas, kas rada nogurumu, depresiju. Redzot, ka visu laiku tiek skandināts, cik viss ir slikti un būs vēl sliktāk, mēs sākam redzēt arvien vairāk apstiprinājumu tam, ka, jā, patiešām viss ir slikti. Diemžēl ikdienā apkārt esošā informatīvā vide patlaban neļauj cilvēkam saņemties, iet un sākt darīt, cīnīties,” pauž A. Zeltiņš.

Kā vienu no risinājumiem viņš min maksimāli daudz pozitīvās informācijas un veiksmes stāstus – par cilvēkiem, kam izdodas, kas zaudējuši darbu, bet ir saņēmušies, par tiem, kas izveidojuši savu mazo uzņēmumu un tagad kļuvuši par darba devējiem paši sev un arī citiem.

Cilvēki ir jāiedrošina nevis jābiedē. Zeltiņš norāda, ka tipiskā bezdarbnieka domāšana ir saistīta tikai ar fokusēšanos darba meklējumu virzienā – viņš domā par to, ka ir jāatrod darbs, ka viņam nav darba. Viņa uzmanības lokā nav idejas, ka patiesībā pats varētu sākt kaut ko darīt, veidot savu biznesu. Savukārt, ja arvien vairāk parādīsies pozitīvā informācija un cilvēki saņems labās ziņas par tiem, kam izdodas, sāks darboties bara instinkts: „Ja viņiem visiem ir izdevies, kāpēc, lai neizdotos arī man?”

Daži Artūra Zeltiņa padomi psiholoģiskā līdzsvara un pozitīvā skata uz dzīvi saglabāšanai:

• apzināti meklējiet kontaktus ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem;
  tiecieties ar ļaudīm, kas domā par risinājumiem, nevis tādiem, kas sūkstās, ka viss ir tik slikti;
• izvērtējiet to, kas jums ir, nevajag gausties par to, kas jums nav vai ir atņemts;
• izanalizējiet savas prasmes un sāciet domāt, kā tās var likt lietā, iespējams, apvienojoties kopā ar draugiem, domubiedriem;
• ne vienmēr visiem ir jābūt uzņēmējiem. Pietiek, ja draugu lokā uzņēmējs ir tikai viens, bet pārējie var piedalīties šajā projektā;
• uzņemieties atbildību par savu emocionālo stāvokli un savu veselību. To jums neviens nevar atņemt, ja vien paši to nesabojāsiet;
• psiholoģiskā līdzsvara atjaunošanai un labām domām noder atpūta un izklaide. Nebūt nav jātērē lielas naudas summas, lai atpūstos svaigā gaisā vai pavadītu laiku kopā ar saviem tuviniekiem vai draugiem.