Medmāsu profesija ASV – atkal pievilcīga

Vēl pirms desmit gadiem, aptaujājot amerikāņu vidusskolnieces, noskaidrojās, ka lielākā daļa vēlas kļūt par menedžmenta konsultantēm, strādāt investīciju bankās, vai sliktākajā gadījumā apgūt jurista profesiju, bet tikai retā jauniete bija gatava kļūt par medmāsu. Tagad situācija šajā jomā ir mainījusies, raksta žurnāls Fortune, uzsverot, ka sabiedrība diezgan precīzi reaģējusi uz to, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes turpina pieaugt.

Pēdējās desmitgades laikā gados jaunu cilvēku skaits, kas ienākuši šajā nozarē (pēc statistikas datiem, lielākoties tās ir 23-26 gadus vecas sievietes), pieaudzis par 62%, sarunā ar Fortune stāsta RAND Health ekonomists Deivids Auerbahs. “Tā ir vērā ņemama tendence. Medmāsu skaits pieaug, un mums vairs nav jāuztraucas par tā samazināšanos,” viņš saka, atgādinot, ka šā gadsimta sākumā amerikāņu slimnīcām nācās pieņemt darbā ļoti daudz viesstrādnieku, jo pašu tautiešu vidū medmāsu profesija nebija īpaši populāra. Tika lēsts, ka līdz 2020. gadam šajā profesijā trūks līdz pat 20% nepieciešamo darbaroku, taču tagad, šķiet, šīs bažas pamazām tiek kliedētas.

Kādi apsvērumi mudina jaunas sievietes apgūt medmāsas profesiju? Pats svarīgākais, protams, ir šīs nozares perspektīvas. Tāpat kā citās Rietumu valstīs arī ASV sabiedrība samērā strauji noveco, kas nozīmē, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēkiem nepieciešama medicīniskā aprūpe. Ne vienmēr tas nozīmē aprūpi slimnīcās – kā norāda D. Auerbahs, gados veci amerikāņi aizvien biežāk uzturas mājās, kur viņus aprūpē nolīgtās, speciālu izglītību guvušās medmāsas. 2014. gadā stāsies spēkā arī ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas ieviestā medicīnas reforma, kas medicīnas pakalpojumus padarīs pieejamākus vēl miljoniem amerikāņu, – tas nozīmē, ka pieprasījums palielināsies.

Jāpiebilst, ka situācija jau tagad izskatās samērā cerīga. Piemēram, saskaņā ar Darba statistikas biroja (BLS) datiem medmāsas, kas ieguvušas četru gadu koledžas izglītību, 60% gadījumu darbu atrod jau pāris mēnešu laikā pēc koledžas beigšanas. Šis rādītājs ir 2,5 reizes augstāks nekā vidējais rādītājs visu koledžu beidzēju vidū – situācijā, kad bezdarba līmenis ASV joprojām svārstās ap 9% atzīmi, tas nav mazsvarīgi. Laikā, kad citās nozarēs darbavietu skaits turpinājis samazināties vai vismaz nav audzis, veselības aprūpes jomā ik mēnesi darbā tiek pieņemts aptuveni 5000 darbinieku, liecina BLS dati. Jāpiebilst, ka medmāsas var rēķināties ar samērā labu algu – slimnīcās tā svārstās no 65 000 līdz 70 000 dolāru gadā, ārstu privātpraksēs mēdz pārsniegt 70 000 dolāru gadā, un vienīgi skolu medmāsām jāsamierinās vidēji ar 53 000 dolāru algu gadā. “Jauni cilvēki šo darbu uzskata par stabilu, drošu izvēli,” raksta Fortune.

Ņujorkas universitātes Medmāsu koledžas profesore Kristīne Kovnera norāda, ka nozarei ir lielas attīstības iespējas, – viņas veiktajā pētījumā noskaidrojies, ka 53% medmāsu strādā vidēji 40 jūdžu rādiusā ap mācību iestādi, kuru beigušas. Tas nozīmē, ka darbaspēks nav pietiekami mobils, ir reģioni, kur medmāsu joprojām trūkst. Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 40% pašlaik strādājošo medmāsu jau ir vecākas par 50 gadiem, – tas nozīmē, ka drīz viņas pensionēsies un atbrīvosies jaunas darba vietas, norāda Fortune.

D. Auerbahs uzsver – tas, vai pieprasījums šai jomā turpinās augt, atkarīgs no daudziem faktoriem, taču savai meitai viņš noteikti ieteiktu izvēlēties šo profesiju. “Svarīgi, lai viņa iegūtu labāko izglītību, studējot koledžā četrus, nevis divus gadus,” norāda D. Auerbahs, piebilstot, ka, pēc viņa domām, lielākās perspektīvas ir medmāsām, kuras uzsāks privātpraksi, pacientus aprūpējot mājās.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS