|

Medisona Maksija – topošā modes noteicēja

20 gadus vecā Medisona Maksija tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām jaunajām modes dizainerēm ne tikai ASV, bet arī pasaulē, raksta interneta vietne Openforum.com. Viņa nolēmusi ienest jaunas vēsmas industrijā, radot datorizētu sistēmu, kas ļaus izmantot klienta fotogrāfiju, lai izstrādātu tieši viņam ideāli piemērotu apģērba modeli. Sarunā ar Openforum.com M. Maksija skaidro, kādēļ izvēlējusies šādu ceļu, kā ieguvusi prestižo Tīla stipendiju un kādēļ uz laiku nācies pārtraukt pašas izveidotās kompānijas Madison Maxey darbību.

Kopš šā gada maija M. Maksija var pilnībā nodoties savu plānu realizēšanai, nelauzot galvu par naudas ieguves avotiem – viņa ir viena no tiem jaunajiem uzņēmējiem, kas saņem 100 000 dolāru lielo Tīla stipendiju. “Pašlaik mana galvenā nodarbe ir kafijas dzeršana,” smaidot saka jauniete, skaidrojot, ka ik dienas tiekas ar daudziem interesantiem cilvēkiem, kuri varētu palīdzēt viņas ieceru realizēšanā. “Man jau izdevies nodibināt labas attiecības ar kompāniju, kas nodarbojas ar līdzīgām lietām. Viņiem ir vajadzīgās tehniskās zināšanas, es šo to saprotu no modes, un projekts pamazām virzās uz priekšu,” saka M. Maksija, piebilstot, ka ļoti daudz laika velta arī datorprogrammēšanas apguvei, jo tieši uz datoru sniegtajām iespējām balstās viņas biznesa ideja. Augustā, īsi pirms Ņujorkas modes nedēļas viņa plānojusi atvērt interneta vietni Crafted, kas paredzēta jaunajiem dizaineriem un ražotājiem. “Tajā būs atrodama dažāda informācija par modes biznesa uzsākšanu, pašlaik es turpinu sarunas ar blogeriem un dizaineriem, un tas viss ir tik interesanti,” stāsta M. Maksija, pirms steidzas uz nākamo tikšanos.

Pirmās iemaņas šūšanā Sandjego pilsētā uzaugusī uzņēmēja guvusi vēl astoņu gadu vecumā. “Mans tēvs ir ļoti gara auguma vīrs, un parasti viņam nācās pāršūt nopirktos apģērbus. Man šķita interesanti vērot viņu darbībā, tādēļ sāku apmeklēt šūšanas nodarbības,” stāsta M. Maksija. Vidusskolas laikos viņa šūšanai pievērsusies pavisam nopietni, darinājusi tērpus skolas pasākumiem, pildījusi savu klasesbiedreņu pasūtījumus, bet no 16 gadu vecuma vasarās strādājusi praksē pazīstamā dizainera Tomija Hilfigera uzņēmumā.

18 gadu vecumā M. Maksija uzsākusi mācības prestižajā Parsons dizaina skolā Ņujorkā, taču pametusi tās jau pēc viena semestra. “Skolā viss bija ļoti jauki, tomēr mani mulsināja tas, ka es neko jaunu neiemācos – visu, ko tur pasniedza, es biju apguvusi vai nu vasarās, strādājot praksi, vai augām naktīm lasot specializēto literatūru,” saka M. Maksija. Viņa gan negrasās ieteikt jaunajiem cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, atteikties no izglītības iegūšanas. “Viss ir atkarīgs no katra paša. Es domāju, ka tie, kuri ir pietiekami ambiciozi, darbu mīloši un sparīgi, panākumus gūs šā vai tā. Ikvienu, protams, var piemeklēt neveiksme, bet arī no tās iespējams daudz mācīties,” ir pārliecināta M. Maksija.

Viņa atzīst, ka daļēji neveiksmīga izrādījusies arī kompānija Madison Maxey, kas tika nodibināta 2012. gada pavasarī, bet pašlaik savu darbību pārtraukusi. “Es saskāros ar dažādām problēmām, piemēram, ar to, ka nestandarta preču ražošana ASV izmaksā ļoti dārgi. Džemperi, ko ražoja mana kompānija, bija paredzēti nevis maniem vienaudžiem, bet vecākām sievietēm, un izrādījās, ka ir ļoti grūti ielauzties šajā tirgū. Bez tam – mans biznesa partneris joprojām mācījās skolā, un mūsu prioritātes ievērojami atšķīrās,” saka M. Maksija. Tomēr šo laiku viņa nenožēlo, jo guvusi pieredzi, kas palīdzējusi sagatavot koncepciju ar nosaukumu Meld, un ar to pieteikties Tīla stipendijas iegūšanai. “Šīs stipendijas ieguvēji nedrīkst studēt vai strādāt citās darbavietās, un tas ir lieliski – man ir gan brīvība, gan laiks strādāt pie sava projekta,” uzsver M. Maksija.

Pilna raksta versija šeit.

Kompānijas mājaslapa:
http://www.madisonmaxey.com/

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Novērtē:
Loading ... Loading ...

Izsaki viedokli