Liela uzņēmuma nerentablu daļu pārņem un attīsta jauns censonis

Kā mēs parasti pieslēdzamies savam datoram? Vienkārši ieslēdzam, un viss notiek. Tiem, kas ir advancētāki, kā arī uzņēmumos parasti katram ir savs lietotājvārds un parole. Bet kur parasti tiek glabāta šī informācija? Cik daudz nav redzētas mazas lapiņas, kas uzlīmētas uz datora, paliktas zem klaviatūras vai mētājas vēl kur. „Ja mēs to salīdzinām ar automašīnu, tad tā ir automašīnas aizslēgšana ar vienkāršu atslēgu bez nekādas signalizācijas. Mūsdienās tā vairs neviens nedara, un tas ir pašsaprotami,” saka Raitis Škutāns, uzsākot uzņēmējdarbību ar saukli „Par drošību biznesā!”.

Raita Škutāna jaunizveidotā SIA IDK Sistēmas ir jauns informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā lokālās norēķinu sistēmas, bezskaidras naudas norēķinus, karšu apdruku, taču tā galvenais virziens ir risinājumi drošai lietotāju autorizācijai. „Lietotājvārds un parole ir tas, ko cilvēks zina no galvas, vai arī tas ir kaut kur uzrakstīts. To var viegli nodot citam cilvēkam vai nozagt, jo daudzi cilvēki pret to izturas nevērīgi, un arī ar datorsistēmu novērošanas kamerām negodprātīgi cilvēki to var vienkārši pārtvert brīdī, kad tā tiek rakstīta datorā. Ja svešs cilvēks iegūst šādu informāciju, viņš var piekļūt konfidenciālajiem datiem un radīt uzņēmumam nopietnu kaitējumu. Un datu izdzēšana nebūt nav tas sliktākais, kas var notikt. Ļaunāk ir tad, ja kaut kas tiek izmainīts, piemēram, sistēmā tiek mainīti preces cenas aprēķina koeficienti. Uzņēmums kļūdu var nepamanīt pat gadu, līdz sāk gatavot gada pārskatus,” par uzņēmumu riskiem stāsta jaunais uzņēmējs.

Raita Škutāna uzņēmums piedāvā risinājumu, kā labāk pasargāt uzņēmumu datus. Pie datora tiek pieslēgta neliela ierīce, kas līdzīga datorpelei, un tajā tiek ievietota viedkarte, kas katram darbiniekiem ir unikāla. Pēc kartes ievietošanas ierīcē tiek ievadīts lietotājvārds un parole vai PIN kods, un cilvēks piekļūst saviem datiem. Bieži vien tā pati viedkarte tiek izmantota arī kā darbinieka apliecība un fiziskās pieejas caurlaide.

Viedkartes vietā var būt arī maza USB līdzīga iekārta, kuru tieši tādā pašā veidā pieslēdz datoram, ievada lietotājvārdu un paroli vai PIN kodu un piekļūst datiem. Risinājumi var būt dažādi, taču ideja ir viena: kombinācija nodrošina dubultu drošību – cilvēkam jāzina gan lietotājvārds un parole vai PIN kods, gan jābūt savai unikālai ierīcei. Kā atzīmē Raitis, šis ir ērts risinājums gan tiem darbiniekiem, kas uzņēmumā atrodas uz vietas, gan tiem, kas strādā attālināti, jo viņi var piekļūt saviem dokumentiem un uzņēmuma iekšējam tīklam no jebkuras vietas pasaulē.

SIA IDK Sistēmas tika dibināta pagājušā gada maijā. Līdz tam Raitis strādāja vadošu, labi atalgotu darbu Lietuvas lielākā inženierrisinājumu uzņēmuma Fima Latvijas filiālē. Uzņēmumam mainījās īpašnieki, un krīzes iespaidā Raitis palika bez darba. „Kad zaudēju darbu, sāku domāt: vai kādā uzņēmumā meklēt līdzīgu amatu vai izmantot savas zināšanas un pieredzi un uzsākt savu uzņēmējdarbību. Algotā darbā labi ir tas, ka zini, ka mēneša beigās būs ienākumi. Taču man nebija pārliecības, ka krīzes laikā varēšu atrast tikpat labu darbu, tāpēc izšķīros par labu savam biznesam,” stāsta Raitis. Tiekoties ar cilvēkiem no uzņēmuma Exigen Services Latvia, kas bija vieni no pirmajiem, kas Latvijā aizsāka viedkaršu biznesu, Raitis atklāja, ka uzņēmums plāno likvidēt aizsākto biznesa nišu, jo tā viņiem nesa zaudējumus. Savukārt Raitis tajā saskatīja iespēju un pārņēma šo nišu. Ir pagājis tikai gads, bet uzņēmums jau sācis strādāt ar peļņu, un tā apgrozījums ir tuvu 10 tūkstošiem latu.

Līdztekus drošai lietotāju autorizācijai Raitis piedāvā arī citus ar IT drošību saistītus risinājumus. Mēs visi pazīstam mazo USB ierīci, kurā tiek pārnesta informācija. Informāciju tajā var apskatīt ikviens, kura rokās nonāk šī mazā ierīce. Raitis piedāvā tādu pašu ierīci, tikai šo varēs atvērt vien tas cilvēks, kuram tā būs adresēta un kuram būs pieejas dati. Jebkurš cits, kas to atradīs vai nozags, nevarēs to izmantot vairāk kā spēļmantiņu.

Vēl kāds risinājums – sertificēti paraksti e-pastiem. „Liela daļa cilvēku ar IT zināšanām var nosūtīt e-pastu jebkura cilvēka vārdā. Varu nosūtīt e-pastu kaut Valda Zatlera vārdā. Protams, to var pierādīt, bet skāde var jau būt nodarīta. Lai tā nenotiktu, īpaši tur, kur nepieciešams saņemt vai sniegt kādus svarīgus akceptus pa e-pastu, mēs piedāvājam pievienot e-pastam īpašu sertificētu parakstu, ko viltot nav iespējams,” stāsta Raitis. Otrkārt, sertifikācijas principu var izmantot, lai nosūtītu e-pastu kādam vienam noteiktam cilvēkam. „Piemēram, es nosūtu sekretārei konfidenciālu informāciju. Būtībā jebkurš, kas piesēdīsies pie viņas datora, e-pastos varēs to atrast un izlasīt. Lai tā nenotiktu, mēs piedāvājam risinājumu, ka e-pastu var nosūtīt konkrēti vienam cilvēkam, kurš to varēs atvērt ar savu sertificēto parakstu.”

Šī ir tikai daļa no piedāvātajiem risinājumiem, turklāt nākotnē Raitis plāno attīstīt vēl jaunus. Taujāts par konkurentiem, viņš nenoliedz, ka tie nesnauž, taču pagaidām satraukumam nav pamata: „Mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs ļoti aktīvi pievēršamies tieši drošai lietotāju autorizācijai, kamēr citām kompānijām tas ir tikai viens no produktiem. Vēl mums ir paveicies ar to, ka mūsu partneris ir pasaules līderis digitālās drošības jomā Gemalto. Latvijā daudziem Gemalto vārds nav pazīstams, bet mēs visi ikdienā lietojam uzņēmuma produktus – tās ir telefonu SIM kartes un lielākā daļa maksājuma karšu. Un, visbeidzot, mūsu produkti izceļas ar to, ka datori tiem nav jāpiemēro, nav nekas papildus jāinstalē un darbiniekiem nav nepieciešama papildu apmācība.”

Patlaban Raita pakalpojumus ievieš bankas un citi lieli uzņēmēji, kam ir sensitīva informācija. Ar pārējiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem uzņēmumiem, tas vēl ir pārliecināšanas darbs, atzīmē jaunais uzņēmējs.

Raita Škutāna ieteikumi citiem jaunajiem uzņēmējiem:
- Pirmkārt, jāmaina domāšana. Lai jaunais uzņēmējs vispār rastos, viņš ir jāiedrošina. Vairums cilvēku visu mūžu strādājuši algotu darbu un pat neiedomājas, ka var arī citādi. Ja cilvēks ir labs eksperts savā jomā un nonācis bezdarbnieku rindās, kāpēc gan viņš savus pakalpojumus nevarētu piedāvāt kā uzņēmējs? Tā ir iespēja darīt tieši to pašu, tikai būt sev pašam par darba devēju. Visbiežāk cilvēkus nobremzē nezināšana, pārliecības un pieredzes trūkums – būs jāiet uz Uzņēmumu reģistru, Valsts ieņēmumu dienestu, jāraksta iesniegumi, jātiek galā ar grāmatvedību u.c. Cilvēks nobīstas. Bet patiesībā ir nepieciešama vien sākotnējā konsultācija, kurā tiks paskaidrots galvenais, un tad jau var piesaistīt attiecīgos speciālistus kā ārpakalpojumu, kas ir krietni lētāk nekā pieņemt algotu darbinieku vai pašam ar to nodarboties.
- Otrkārt, jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar naudas plūsmu. Uzņēmējdarbībā, īpaši sākumposmā, nav garantētu ienākumu, kā tas pierasts algota darba gadījumā. Turklāt Latvijā tas ir īpaši grūti. Strādājot ar ārvalstu partneriem, nākas secināt, ka Latvija atrodas riska zonā. Ārzemnieki mums kaut ko dod tikai ar priekšapmaksu. Savukārt Latvijā, īpaši valsts iestādes, strādā tikai ar pēcapmaksu. Te arī rodas situācija, kad var pietrūkt apgrozāmo līdzekļu.

Rezumējot Raitis saka, ka problēmas ir tiem cilvēkiem, kas gaužas, paši neko negrib darīt, bet vēlas, lai kāds viņiem visu atnes un noliek priekšā uz paplātes. Tie, kas dara, – tiem viss notiek.

LASI VISUS POZITĪVOS STĀSTUS