Ķīniešu ekonomists: lētais darbaspēks tik drīz neizzudīs

Pekinas universitātes ekonomikas profesors, bijušais Ķīnas Tautas bankas monetārās politikas komitejas vadītājs Faņs Gaņs Project Syndicate publicētā materiālā norādījis, ka darba algas Ķīnā pieaug tik lēni, ka tuvākos 10 līdz 20 gadus šī valsts pavisam noteikti savu konkurētspēju varēs saglabāt, pateicoties lētajam darbaspēkam, – līdz ar to Austrumeiropai nav ko cerēt, ka algas Ķīnā strauji pieaugs un austrumeiropieši ar to varēs atsākt konkurēt.

Finansists uzsver, ka Ķīnas ekonomika vēl nav sasniegusi to attīstības etapu, kura laikā samazināsies milzīgā atšķirība starp dažādu iedzīvotāju slāņu ienākumu līmeņiem, un tuvākajā laikā to arī nesasniegs. Lauksaimniecībā, kur darba algas ir viszemākās, joprojām nodarbināti ap 30% valsts iedzīvotāju (salīdzinājumam, ASV – 2%, bet Dienvidkorejā – 6%). Vēl 30% ķīniešu ir darba migranti – bijušie zemnieki, kuriem, pārceļoties uz pilsētām, izdevies atrast darbu rūpniecības vai pakalpojumu sektorā un, pateicoties tam, palielināt savus ienākumus vairāk nekā divas reizes.

“Kaut gan šie migranti pelna vidēji tikai 1500 ASV dolāru gadā, starpība starp viņu un lauksaimniecībā strādājošo ienākumu līmeni ir spēcīgs stimuls, lai pēdējie mēģinātu atrast labāk apmaksātu darbu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību. Kā jau bija gaidāms, šī konkurence darba tirgū notur algu līmeni sektorā, kas nav saistīts ar lauksaimniecību. Kaut gan pēdējo 15 gadu laikā darba ražīgums šajā sektorā ik gadus paaugstinājies par 10-12%, reālais darba migrantu atalgojums palielinās tikai par 4-6% gadā,” raksta ķīniešu ekonomists, norādot, ka šādos apstākļos ievērojami palielinās starpība starp mazāk kvalificēto strādnieku un profesionāļu un investoru atalgojumu.

Faņs uzskata, ka tas nav nekas labs, – pastāvīgā nevienlīdzība, kas tikai palielinās, var kļūt par sociālās krīzes iemeslu, pielikt punktu ekonomikas pieaugumam un kaitēt konkurētspējai. “Ķīnai ir jāizvairās no šāda scenārija, un algas būtu ievērojami jāpalielina,” uzskata ekonomists. Viņš gan uzsver, ka tas nav vienkāršs uzdevums: lai samazinātu lauksaimniecībā nodarbināto skaitu līdz 10% (pasaules pieredze liecina, ka tad iestājas zemnieku un strādnieku atalgojuma paritāte), jārada aptuveni 150 miljoni jaunu darba vietu ražošanas sektorā. Pat tad, ja Ķīnas ekonomikas pieaugums būs 8% gadā, šim mērķim būs nepieciešami 10 līdz 20 gadi, uzskata Faņs.

Viņš arī prognozē, ka pamazām darba algas Ķīnā palielināsies, taču šis process būs lēnāks nekā darba ražīguma paaugstināšanās. Tas nozīmē, ka savas priekšrocības konkurētspējas ziņā Ķīna saglabās, lai gan attālā nākotnē, protams, iespējams, ka lielajām kompānijām būs izdevīgāk strādniekus nolīgt Vjetnamā, Bangladešā vai Mozambikā.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS