Pirms sapņot par okeānu, labāk sākt ar vietējo dīķīti

Ikviens karavīrs sapņo kļūt par ģenerāli, un ikviens uzņēmējs sapņo, ka viņš veiksmīgi iekaros ārvalstu tirgus. Par eksportu domā lielākā daļa. Tiesa, lai izietu plašākos ūdeņos, vispirms jāiekaro un sevi jāpierāda arī pašmāju „dīķītī”. Šādi domā arī vadošā eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone. Viņas ikdiena paiet, tiekoties ar daudziem eksportētgribošiem uzņēmējiem, bet līdztekus viņa aktīvi darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolas Mentoru klubā, palīdzot atsperties jaunajiem. Pērn Mentoru klubs un arī I.Andersone sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un tās Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmu ar savu padomu palīdzēja vairākiem jaunajiem uzņēmējiem īstenot savas idejas.

Kādas ir jauno uzņēmēju iespējas izkļūt ārpus Latvijas?

Tam, lai uzņēmējs varētu sekmīgi startēt ārvalstu tirgos, ir divi pamatnosacījumi. Viens – kāda ir pati biznesa ideja un piedāvājums, cik plaši veikta izpēte, lai pierādītu, ka šis produkts patiešām ir labāks, savādāks vai inovatīvāks, un vai ir veikti rūpīgi aprēķini un izveidots zīmols. Otrs nosacījums – vadības komanda. Ja ir spējīgi, radoši un profesionāli domājoši cilvēki, tad, kopīgi darbojoties, rezultātus var sasniegt.

Arī tad, ja cilvēkam nav iepriekšēju zināšanu par biznesu un to, kā veidot sadarbību ar ārvalstu partneriem, var gūt pozitīvu rezultātu, ja vien ir liela vēlme mācīties un spēja būt neatlaidīgam.

Kas varētu būt tās nozares, kurā darbojoties, gūt panākumus eksportā?

Ir ļoti daudz nozaru un nišu, kurās darboties. Arī pavisam tradicionālās jomās vienmēr būs lietas, kas var būt pavisam jaunas vai citādākas nekā ierasts. Ja uzņēmējs izpēta un secina, ka viņa piedāvājums daudzējādā ziņā ir labāks un interesantāks par tirgū esošo piedāvājumu, tad potenciāls tālākai izaugsmei ir ļoti labs.

Ar ko sākt eksporta tirgu izzināšanu un potenciālo partneru meklēšanu? Vai, piemēram, simts e-pasta vēstuļu izsūtīšana ārzemju uzņēmumiem būs pietiekami efektīvs veids?

Jebkura iniciatīva no jaunā uzņēmēja puses ir apsveicama, tostarp arī vēstuļu izsūtīšana. Es gan ieteiktu vispirms rūpīgi apsvērt, ar kuru ārvalstu tirgu sākt. Nevajag uzreiz sacerēties par noietu ASV vai Japānā, labāk izvēlēties tuvākus tirgus, kur paši varat aizbraukt bez liekiem sarežģījumiem, kur nav jāiegulda pārāk lieli resursi dažādās formalitātēs un kur valda mums labāk saprotama biznesa kultūra.

Nākamais solis – rūpīgi izpētīt tirgu, uz kuru plānots virzīties. Kādi konkurenti jau darbojas tirgū, kur tie pārdod savu preci, kādā apjomā, kāda ir cenu politika. Tas nav nemaz tik sarežģīti – daudz informācijas var atrast internetā.

Kad virziens izvēlēts un gana izpētīts, var sākt meklēt uzņēmumus, ar kuriem gribētos sadarboties. Veiksmīgākai komunikācijai labāk nevis izsūtīt 50 e-vēstules, bet paņemt telefonu un piezvanīt kādiem desmit uzņēmumiem. No desmit sarunām jūs iegūsiet ļoti daudz informācijas par tirgu un iespējām. Tas būs kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi paveikts darbs. Te liela nozīme arī komandai, kas nodarbojas ar šo uzdevumu, – cik gudri un profesionāli notiek saruna, cik lielu interesi par sevi izdodas radīt „otrā galā”.

Labs veids tirgus izzināšanai ir izstāžu apmeklējumi. Jānoskaidro tikai, kura izstāde jums būs piemērotākā un kur varētu sastapt iespējami plašāku konkurentu un potenciālo sadarbības uzņēmumu loku.

Vai pieredzējušus ārvalstu uzņēmumus ir viegli pierunāt sākt sadarbību ar līdz šim nezināmu Latvijas kompāniju, kas turklāt ir pavisam jauna?

Jā, tas ir diezgan grūti. Ārzemnieki ne visai uzticas jaunajiem. Tāpēc mans ieteikums – vispirms nostabilizēties vietējā Latvijas tirgū. Pārbaudiet, kā jūsu biznesa modelis darbojas tepat, cik lielu tirgus daļu varat iekarot ar savu produktu. Šajā laikā gūsiet arī nopietnāku pieredzi, ko nozīmē ražot, pārdot, veidot attiecības ar klientiem. Tikai pēc tam sāciet virzīties ārpus, piemēram, uz Baltijas valstīm un tālāk.

Darbojoties kā mentore, vai neesat novērojusi, ka tieši tagad, kad iespējas dibināt uzņēmumu kļuvušas plašākas, daudzi savu biznesu sāk, it kā pamēģinot – sak’, nodibināšu firmu, redzēs, kas sanāks?

Manuprāt, izveidot savu uzņēmumu, lai arī kā eksperimentu, ir krietni labāk nekā nedarīt neko.

Kādas biznesa idejas patlaban ir „topā”?

Analizējot jauno uzņēmēju biznesa idejas, esmu novērojusi, ka tās nosacīti var iedalīt divās lielās grupās. Vienā ir idejas, kur kopā salikts dizains, ekoloģija un zīmols, izstrādāta vienota koncepcija, galarezultātā radot kādu izsmalcinātu produktu, piemēram, sveces, ziepes, stikla traukus. Šādas idejas parasti īsteno spēcīgas darbinieku komandas, kas ļoti rūpīgi pārdomā to, kas tiek darīts.

Otra lielā grupa ir ar dažādām IT tehnoloģijām saistītas biznesa idejas. Te gan ir stingri jāvērtē, kuras idejas ir komercializējamas, perspektīvas. IT jomā viss mainās un attīstās ļoti ātri un kas šodien liekas daudzsološi, rīt varbūt vairs nevienu neinteresēs.

Dažkārt cilvēki sūdzas, ka gribētos jau biznesu veidot, bet trūkst ideju, ko darīt. Ko jūs ieteiktu?

Idejas ir visapkārt, vajag tikai uzmanīgāk skatīties. Aizejiet uz veikalu un paraugiet, cik daudz preču tiek importēts, jo Latvijā tās netiek ražotas. Kas liedz tās izgatavot pie mums?

Mēdz būt arī tā – cilvēkam ir ideja, viņš izveido pārdomātu biznesa plānu un dzīvo ar sapni par savas idejas īstenošanu. Tomēr brīdī, kad tā jāsāk realizēt, sapnis pārplīst kā ziepju burbulis, un cilvēks saprot, ka viņš tomēr nav gatavs darboties.

Jāsaprot, ka ne jau visi var būt uzņēmēji. Jābūt augstai motivācijai, ambīcijām, lielai mērķtiecībai un ticībai savam mērķim. Ja kaut kas no šī pietrūkst, nevajag lauzties jomā, kura nebūs pa spēkam.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI