Krīze kā „restarts”
Sociologs Sandris Mūriņš stāsta, ka Latviju krīze ir sakārusi gana spēcīgi, taču tas arī nozīmē, ka mums tiek dotas vislielākās mācīšanās iespējas. Krīze ir process, kas neizbēgami saistīts ar pagātnes revidēšanu un kaut kā jauna radīšanu. Pašlaik ir ātri jāmēģina pielāgoties jaunajiem apstākļiem, jāapgūst zināšanas, kas būtu nepieciešamas tālākai sabiedrības un uzņēmējdarbības organizācijai. Pateicoties krīzes apmēriem, Latvijai ir visas iespējas kļūt par inovāciju centru, kur „top” zināšanas, kā taupīt un dzīvot saprātīgāk.
Nosacījums ir viens – nedrīkst norobežoties un ierauties sevī, pret krīzi jābūt atvērtam un tā jāpieņem, nevis no tās jāslēpjas. Ja cilvēki nevēlēsies apgūt un radīt kaut ko jaunu, būs ļoti grūti, un mēs būsim tikai zaudētāji. Ir jātiek vaļā no mums tik raksturīgā „niķa” – visu kritizēt, novelt vainu uz citiem, bet pašiem nedarīt neko. To, ka krīze ir jaunradoša, jau var manīt. Piemēram, tiek īstenoti dažādi projekti, kas piedāvā darījumus bez naudas starpniecības un balstīti uz bartera principa.
Krīze mūs visus it kā atsviež atpakaļ, tāpēc tās metodes un patērētāju attieksme, kas dominēja iepriekšējos gadus, vairs nederēs. Mainās patērētāju vērtību skala – jārada pakalpojumi saprātīgākam un caurskatāmākam patēriņam, piemēram, piedāvājot dažādus taupīšanas instrumentus – gan taustāmā, gan virtuālā veidā. Parādās arvien vairāk uzņēmējdarbības iniciatīvu, kas darbojas kā krīzes terapeiti. Piemēram, ūdens taupītāji mājsaimniecībām vai arī konsultācijas uzņēmumiem, kā izmantot bezmaksas atvērtā koda programmas. Šīs iniciatīvas palīdz samazināt cilvēku pārmērīgu patēriņu – iemāca un dod iespēju taupīt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
Viena iespēja – vairāk jāizmanto tā dēvētās ideju talkas (angļu valodā – crowdsourcing) inovāciju radīšanā, tai skaitā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Ideju talkas, kurās iedzīvotāji sniedz pašvaldībai un valstij savas ieceres dažādu problēmu risināšanā, var būt salīdzinoši lēts veids, kā aizstāt dārgos pētniecības un ekspertu pakalpojumus. Otra maz izmantota iespēja ir “dari pats” ideoloģijas plašāka izmantošana masu patēriņā. Viens piemērs – ebay.com var nopirkt „mājas kinozāli” par 10 USD – tā ir lēca, kurai klāt pievienoti norādījumi, kā no detaļām, kuras atrodamas ikvienā mājā, kinozāli var izveidot pats. Un nebūt nav jābūt profesionālim tehnikas jomā.
Krīzes laikā parādās arvien vairāk brīva laika, un jēdzīgi būtu to lietderīgi izmantot. Kā to darīt, paliek katra paša ziņā, bet varbūt ir vērts padomāt, vai es ar savu brīvo laiku nevaru palīdzēt radīt kādu sabiedrisko labumu? Varbūt tas celtu manu pašvērtības izjūtu? Iespējams, nebūt nav jārada vērtības par naudu. Es pats zinu vairākus cilvēkus, kas savā brīvajā laikā būtu ar mieru sniegt pakalpojumus arī par velti tikai tāpēc vien, ka no tā gūst prieku un iegūst citi. Piemēram, palīdzēt apgūt kādu svešvalodu, novadīt visiem pieejamas lekcijas utt.
LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI
Loading ...
Es jau sen zināju ka tādi s… būs,kad sāka likvidēt cukurfabrikas,bija sajūta ka visi augsti izglītotie ir nojūgušies. Vai tad nevien nebūs jāatbild par Latvijas izpostīšanu,kas tad tie par brīnumiem? Vēl es jums augsti izglītietie bērni gribu pasacīt ka, esošā demokrātija ir mēslojums, kas veicina melu un ļaunuma izplatīšanos pasaulē.
Paldies Tev Sandri!
Pa ilgiem laikiem retais pozitīvais raksts.
Šāda tipa – uz pozitīvām izmaiņāmvērstus rakstus vajag vairāk.
Paldies par komentaru un pozitivu attieksmi pret parmaiņām. Viss ir musu pasu rokas. Vai ne?
Paldies Edgar!! Ipashi par poztivu attieksmi pret parmainam. Viss ir musu pasu rokas. Vai ne?
Paldies Edgar!!! Prieks par pozitivu attieksmi pret pārmaiņām. Viss ir mūsu pašu rokās. Vai ne?
Tieši tā. Labs laiks lai izvērtētu, ko var darīt efektīvāk. Vakar bija interesants piedāvājums no drauga. Man ir vairāki neizremontēti dzīvokļi, kurus nevaru izīrēt, draugam ir parādā celtnieki, kuri naudu var tikai atstrādāt. Runājām, par iespēju, ka viņa parādnieki izremontē manus dzīvokļus un es lēnā garā no ienākošām īres naudām atdodu viņam celtnieku parādu :) “Ziedu” laikos nekas tāds nenotika :)
piekrītu Sandrim Mūriņam, koprašana (crowdsourcing) ir laba krīzes pārvarēšanas un ilgtspējīgas izaugsmes metode
Nedomāju, ka LV ideju talkas var izvest no krīzes, jo šādas talkas nespēs iesaistīt pietiekoši daudz cilvēku uz vienādiem noteikumiem. Tās talkas jebkurā gadījumā atgādinās parastu semināru, jo tās ir orientētas tikai uz komunikabliem cilvēkiem, tātad, tikai noteikta tipa cilvēkiem, kas, vidrīzāk jau pēc būtības ir līderi vai profesionāļi savās jomās. Iespējams šīm talkām ir pašām jāizmanto inovatīvu pieeju, piem, rīkojot tās virtuālajā vidē. Līdz šim pašvaldība arī aicina iedzīvotājus izteikt viedokli, bet tas nav bijis veiksmīgi, jo cilvēki nelabprāt iesaistas sabiedriskajā dzīvē. Tātad, jautājums vai tiešām šīs ideju talkas var ko mainīt? Un vēl viena lieta – ebay pa 10 USD kinozāli – varbūt tā ir sākuma cena, bet nopirkt par tādu cenu noteikti nevar ;) Taču ir tiesa, ka LV tik pat kā nav krāmu tirgu, kur cilvēki normālā veidā varētu pirkt, pārdot vai mainīt visādas lietas, kā drēbes, DVD, grāmatas utml, šajos laikos tam būtu pieprasījums.
Tiešām iespēju laiks.Tik daudz iespēju kā uzsākt kādu savu lietu un attīstīt kādu ideju. Var sākt ar palīdzēšanu attīstīt kādu ideju draugam, kolēģim, paziņam. Bieži vien nevajag materiālo ieguldījumu – vienkārši kādam nepieciešams emocionāls atbalsts. Reizēm pietiek ar kādu informāciju par kādām idejām, telpām, vecām un netik vecām lietām, lai kādam attīstītos ideja.Un varbūt sākt nepieminēt šo vārdu, kuru es nelietoju: mūs ir skārusi *****, ko darīt ***** laikā, utt.!
Sākam ar sevi, pārstājam kaukt un vaimanāt un pelnīt tikai savu algu. Vai vieglāk ir palikt uz vietas vai mainīties? Lai jauka diena visiem! Tik daudz iespēju šodien, kuras jāizmanto … Daram! Vienkārši daram!
Crowdsourcing termins ir mazliet plašāks. To pasaulē vairāk salīdzina ar outsourcing (ārpakalpojumiem). Šinī gadījumā tie ir pūļa pakalpojumi.
ebay.com var aplūkot arī no otras puses, tā ir vieta, kur jebkurš var tirgot jebko. Krīze ir laiks, kad varbūt ir vērts atrast, ko tur pārdot. Piemēram, var iet šiverēt pa Rīgas antikvariātiem un pārdot tur atrastās mantas. Tāds kupji/prodaj, bet iztiku var nopelnīt un būsi spiests arī iemācīties kaut ko par noteiktām vēsturiskām lietām.
Rokdarbnieki var sevi piepildīt etsy.com, kas ir pasaulē aktīvākā komūna, kurā cilvēki tirgo krelles, auskarus, cepures, cimdus, zeķes, gleznas, vāzes un visu citu, ko paši mājās ir saražojuši.
Crowdspring.com ir lapa, kas vistiešākajā mērā ir saistīta ar pūļa pakalpojumiem (crowdsourcing). Tā mērķis ir savest kopā uzņēmēju ar dizaineri. Dizaineris šinī gadījumā ir cilvēks, kas spēj uztaisīt vizītkartes, mājaslapas, bukletu, plakātu utt. dizainu. Uzņēmums publicē nosacījumus un plānoto atalgojumu. Dizaineri izveido gala darbus, kas visi ir publiski apskatāmi. Uzņēmējs izvēlas vienu, kuram arī samaksā.
Lai Latvija kļūtu par mazu un jauku radošām inovācijām bagātu valsti, tas ir skaidri jādefinē arī augstākā līmenī un uz to ir jāorientē valsts darbs ar atbalsta programmām un investīcijām. Tamlīdzīgi teksti tiek teikti jau gadiem ilgi, bet kustības nav un tas ir žēlīgi.
Paldies par atbildēm. īpaši Ernestam: kopīgi ar Jāni Ošleju dažas no crowdsourcing idejam iekļavam jau Latvijas Ilgstpējibas stratēģijā, kura plāšak zināma ar nosaukumu Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv/upload/lias_1redakcija_pilnv_final.pdf
Skatieties nodaļās:
1. Masveida jaunrade un inovatīva ekoomika
2. Inovatīva pārvaldība un līdzdalība
3. Daba kā kapitāls nākotnei
Krīzi sabiedrībā pagaidām uztver kā ārēju faktoru, kas agrāk vai vēlāk pāries / aizies. Rīcības taktika – nogaidīt.. Jārēķinās ar tādu izpratnes loģiku…
Būtu forši, ja taupīšana būtu/un tiktu uztverta patiesi kā fun un palīdzētu tādējādi kļūt dabai un videi draudzīgākiem, nevis liktos kā sevis piespiešana taupīt līdzekļu trūkuma dēļ, no sērijas – braucu ar elektroauto, nevis tāpēc, ka tas ir tomēr kaut kādā mērā videi labāk, bet tāpēc, ka krietni lētāk un sirds reāli ilgojas pēc astoņvietīga reindžrovera džipa…
Man šķiet super doma, ka varētu pats cilvēks reāli no savas pūļa vides tapt krietni vairāk iesaistītāks un reāli ietekmēt notiekošo, pavirzot to pa savam, un to var darīt ikviens un kaut kādā brīdī taču, kad būs rezultāts, arī būs vieglāk apzināties savu varu un iespējas, kas savukārt atkal ir ievērojams grūdiens tādā garā turpināt!.Tas noteikti var aiziet, bet tā pa īstam man joprojām liekas, ka ir pamatīgi garšs un ilgs ceļš priekšā, kamēr vien dzirdēšu gadījumus, ka ir cilvēki, kas par XX Ls iet uz “sabiedrisko apspriešanu” (šinī gadījumā, protams, pēdiņās), lai paustu XX Ls maksātāja viedokli. Lūk, tas man, piemēram, liekas varen skumji un galīgi nedaudzsološi.
Tomēr kopumā es esmu par labvēlīgu mērenu anarhiju tādā izpratnē, ka katrs var darīt kā grib, savācot savu domubiedru grupu atbalstam un ievērojot cilvēcīgus pamatprincipus (njā, grūti gan tos laikam būtu definēt, ja kāds prasītu taisnā tekstā). Ideālus tik ļoti negribas nokaut. Es esmu par rīcību un rīcību pēc sirdsapziņas (pati sasmējos, no malas pēc baigā uzsaukuma izklausās ;) )
Labs raksts. Arī pozitīvs. Patīkami :)
Sandri, lielisks raksts! :)
Prieks, ka var atrast sabiedrībā viedokli, kurš atšķiras no man apkārtesošo cilvēku bezcerības un pesimisma.. Jā, nogoidīt izklausās vieglāk. Toties Rīkoties atmaksājas ātrāk ;)
Paldies, Sandri, par rakstu! :)