Kāpēc Latvija nav tūrisma lielvalsts?

Uzņēmēji, kuri darbojas tūrisma nozarē, cer, ka Latvija kādreiz izveidosies par tūrisma galamērķi. Savukārt nozares speciālisti vairākkārt ir uzsvēruši – Latvija nekad par tādu nekļūs.

Aizstāvot kvalifikācijas darbu, man jautāja, kā tas iespējams, ka latvieši ārvalstīs tērē vairāk nekā ārzemju tūristi Latvijā? Jautājums samulsināja, taču, nedaudz apdomājot, nonācu pie slēdziena. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ik gadu apkopo tūrisma statistisko informāciju – latvieši ārvalstīs vidēji pavada četras dienas, ārvalstu tūristi Latvijā – 1,4 dienas. Pietiekami liela atšķirība, lai saprastu, ka četrās dienās iztērē vairāk nekā pusotras dienas laikā.

Aprēķinot tūrisma ekonomisko ietekmi kāda reģiona attīstībā, pielietojot Dž. M. Keinsa (John Maynard Keynes) multiplikatora koeficientu, aprēķini parāda, ka lielāks ekonomiskais ieguvums ir no ārvalstu tūristiem. CSP apkopotajos datos redzams, ka ārvalstu tūrista vidējie tēriņi diennaktī 2009. gadā ir divreiz lielāki nekā latviešu tēriņi ārvalstīs.
Kas vēl kavē Latviju kļūt par masu tūrisma galamērķi? Salīdzināsim Latviju ar tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija un Itālija. Latvija ir 5 – 10 reizes mazāka platības ziņā. Mūsu vēsture ir krietni jaunāka, mēs nevaram lepoties ar neskaitāmiem izciliem, pasaulslaveniem māksliniekiem, zinātniekiem un arhitektiem. Ja arī katrā ciemā ir pa kādai zviedru laika muižas ēkai vai viduslaiku pilij, tās nebūt nav tik izcilas kā Eiropā.

Jā, mums ir tradīcijas un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Taču jo biežāk mēs tiksimies ar ārvalstu tūristiem, kuri bijuši vairāk nekā vienā valstī, jo skaidrāk mēs sapratīsim, ka bagāts tradīciju mantojums ir arī citur. Un galvenais mīnuss ir tas, ka tūristu noturēt Latvijā mēnesi ir teju neiespējami, ja vien tās nav mācības, apmaiņas programma u.tml.

Būsim reālisti. Ar divām nedēļām pietiek, lai iepazītu visus četrus Latvijas novadus un to kultūrvēsturisko mantojumu, apzinātu tradīcijas un pat nodziedātu kādu tautasdziesmu, apmeklētu ievērojamākās pilis un muižas, lidotu ar gaisa balonu, lektu ar gumiju, laivotu pa Amatu, iepazītu dabu utt. Taču Indijā, Brazīlijā, Japānā un Ķīnā pat ar mēnesi būtu krietni par maz.

Ierosinu uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma nozarē, domāt radoši. Tie laiki, kad retais varēja atļauties ceļot, ir pagājuši. Tūristi vēlas būt pārsteigti, iegūt jaunu pieredzi un draugus. Mums ir jāiemācās paskatīties uz Latviju un tās tūrisma piedāvājumu no tūrista skatu punkta. Šobrīd galvenokārt mēs visu redzam tikai savām acīm. Jāmācās veidot piedāvājumu pēc klāstera principa, katram specializējoties uz vienu lietu. Tādējādi kopīgi tiktu radīts piedāvājums, kas maksimāli apmierinātu tūrista vajadzības.

LASI VISUS BLOGUS