Nobela prēmijas laureāts: kāpēc jācīnās pret budžeta deficītu?

Pazīstamais ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics paudis bažas, ka Eiropā veidojas situācija, kas var novest pie jauna krīzes viļņa, turklāt šoreiz tajā vainojama pārlieku aktīvā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību cīņa pret budžeta deficītu. Laikraksts Ņezavisimaja gazeta savukārt uzskata, ka Dž. Stiglica sacīto par Eiropu tikpat labi var attiecināt arī uz Krieviju.

Dž. Stiglics norādījis, ka Eiropa jau tā ļoti lēni atgūstas pēc krīzes un tagad ņēmusi ne to labāko piemēru no Japānas, pati sevi “iedzenot bēdīgā situācijā ar ilgstoši vāju ekonomikas pieaugumu”. Šāda situācija veidojas tādēļ, ka ievērojamus taupības pasākumus, kuru mērķis ir budžeta deficīta samazināšana, veikušas ne tikai valstis, kurām tas bijis akūti nepieciešams (Grieķija), bet arī tās, kuru ekonomiskā situācija līdz šim bijusi daudzmaz pieņemama.

“Samazināt investīcijas, kas potenciāli var nest lielu peļņu, tikai tādēļ, lai uzlabotu deficīta kopainu, ir muļķīgi. Tā kā eiro zonas valstis budžeta deficīta ziņā ir fokusējušās uz mākslīgu skaitli 3%, kam nav nekāda reāla pamata, Eiropas ekonomika atkal var sākt ripot pa recesijas ceļu,” uzskata ekonomists. Eiropa ar savu stingro taupības kursu ne tikai pati atsakās investēt, bet arī noslēdz ceļu ārzemju investīcijām, jo kļūst mazāk pievilcīga lielo uzņēmēju acīs.

Dž. Stiglicam piekrīt Krievijas bankas Interkommerc vadošais speciālists Andrejs Harinovs, kurš norādījis, ka ES donorvalstīm nākas veikt tām nevajadzīgas ekonomiskās reformas, lai atbalstītu tradicionālos atpalicējus. “Eiropas Savienību virzošā lokomotīve ir spiesta samazināt izdevumus. Tas nenovēršami noved pie ekonomiskā pieauguma tempa samazināšanās, kas nepieciešama ekonomikām, kurām tuvākajos gados nav nekādu perspektīvu, un veicina vispārējo kritumu,” uzskata A. Harinovs. “Valsts budžeta deficīts ir nekas vairāk kā tekošo valsts izdevumu segšanas tirgus mehānisms, un atteikšanās no tā, upurējot ekonomikas pieaugumu, nav pats tālredzīgākais solis,” uzsvēris speciālists.

Ņezavisimaja gazeta atsaucas uz pētījumiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības aktivitāte rūpnieciskajā sektorā un pakalpojumu sfērā augustā ES valstīs ievērojami kritusies, līdz ar to samazinājusies arī investoru uzticība. Starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s paziņojumā uzsvērts, ka Eiropas valstīm kļūst aizvien grūtāk samazināt savus valsts izdevumus.

“Ņemot vērā finansiālo problēmu apjomu un nepieciešamību tuvākajos gados realizēt stingru taupības politiku, mēs uzskatām, ka novērojama tendence palielināties ES valstu suverēno reitingu riskam,” vēsta Moody’s. Pēdējo mēnešu laikā jau samazināti Grieķijas, Portugāles, Īrijas un Ungārijas kredītreitingi, bet Spānija nokļuvusi īpašā uzraudzībā. Kaut gan Vācija, Francija un Lielbritānija saglabā augstāko kredītreitingu (AAA), tas vairs nav tik stabils kā iepriekš.

Laikraksts atgādina, ka Dž. Stiglica un viņa domubiedru sacīto par ES tikpat labi var attiecināt arī uz Krieviju, kuras finanšu ministrs Andrejs Kudrins vairākkārt brīdinājis par nodomu līdz 2015. gadam pilnībā likvidēt budžeta deficītu.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS