|

Retu nozaru speciālistiem un eksporta projektu vadītājiem – lielākas izredzes

Jaunākais DnB Nord Latvijas barometra pētījums atklāj, ka, neraugoties uz cerīgajām prognozēm par ekonomikas atlabšanu, sabiedrības noskaņojums strauji atgriezies tādā līmenī, kādā tas bija pirms gada. DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš brīdina, ka negatīvs sabiedrības noskaņojums var bremzēt arī „objektīvās” realitātes uzlabošanos. Portāls Nekrize.lv vērsās pie CV-Online Latvia biznesa attīstības vadītāja Aivja Brodiņa, lai noskaidrotu, kāda pašlaik ir situācija darba tirgū, vai tajā gaidāms jauns krīzes periods vai tomēr cilvēki atraduši iespēju sevi nodrošināt ar darbu, par ko liek domāts arī lielais jaundibināto uzņēmumu skaits.

„Ekonomiskās izaugsmes atsākšanās un reģistrētā bezdarba līmeņa samazinājums par vairāk nekā 2% pagājušā gada laikā liek secināt, ka situācija darba tirgū pamazām uzlabojas. To apstiprina arī fakts, ka vakanču skaits pēdējā gada laikā ir dubultojies. Ja 2010. gada sākumā www.cv.lv vidēji mēnesī tika publicēti vairāk nekā 800 darba sludinājumu, tad 2011. gada pirmajos mēnešos vakanču skaits mēnesī jau pārsniedz 1600. Tiesa gan, lai arī iespējas atrast darbu noteikti ir daudz lielākas nekā pirms gada vai diviem, divreiz vairāk darba piedāvājumu nenozīmē, ka divreiz vairāk cilvēku atraduši darbu, jo vakanču piedāvājums joprojām nesaskan ar darba meklētāju pieprasījumu. Darba devēju prasības pret kandidātiem joprojām ir ļoti augstas, īpaši meklējot noteiktu nozaru speciālistus un vidējā vai augstākā līmeņa vadītājus. Arī atsevišķās profesijās, piemēram, IT nozarē, ir vērojams milzīgs speciālistu deficīts.

Šogad daudzi uzņēmēji, sevišķi tie, kas orientējas uz eksportu, pozitīvi raugās uz tirgus attīstību. Liels atalgojuma pieaugums gan plānots netiek, taču vairs nevajadzētu būt arī kritumam. Īpaši tiem darbiniekiem, kuru atalgojums ir dalīts fiksētajā un mainīgajā (procenti no noslēgtajiem darījumiem, apgrozījuma u.tml.) daļā, pastāv atalgojuma pieauguma iespējas uz mainīgās algas daļas pamata. Tirgus arvien pieprasa spēcīgus un talantīgus speciālistus, un, lai noturētu profesionāļus savā komandā, darba devējiem nāksies piedāvāt konkurētspējīgus nosacījumus krīzes laikā iegūtajam personālam. Līdz ar to paredzams, ka darba tirgū lielāka teikšana atkal būs darba ņēmējiem. Šeit runa galvenokārt ir par visa veida IT speciālistiem, veiksmīgiem aktīvās pārdošanas speciālistiem, efektīviem vidējā vai augstākā līmeņa vadītājiem, kuri krīzes laikā sekmīgi optimizējuši un attīstījuši uzņēmumu vai tā nodaļu, kas savukārt ļāvis sasniegt labus finanšu rezultātus.

Mainīgos tirgus apstākļos, kad uzņēmumiem jānostiprina sava pozīcija, nepieciešama kvalitāte un unikāla pieeja, lai piesaistītu patērētājus un attīstītu biznesu, tamdēļ vidējā un augstākā līmeņa vadītāji, kā arī pārdošanas speciālisti ir neatņemama panākumu sastāvdaļa, un arī šogad tās ir vienas no pieprasītākajām amata pozīcijām. Palielinoties interneta izplatībai un jaunajām tehnoloģijām, programmētāji un citi IT speciālisti bija un būs pieprasīti jebkādos tirgus apstākļos. Aizvadītajā gadā aizsākās tendence un parādījās sludinājumi, kuros tika meklēti retu nozaru speciālisti. Paredzams, ka šogad tā turpināsies, un jaunas darba vietas ar konkurētspējīgiem nosacījumiem varēs atrast tehniskie speciālisti un medicīniskais personāls privātajā sektorā. Tāpat, attīstoties ražošanas uzņēmumiem, turpinās eksporta speciālistu piesaiste.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Novērtē:
Loading ... Loading ...

5 komentāri par “Retu nozaru speciālistiem un eksporta projektu vadītājiem – lielākas izredzes”

  1. Martins says:

    Beidzamās muļķības. Esmu pabeidzis loģistikas studijas Dānijā. Tagad esmu loģistikas speciālists un bez pieredzes vispār nav nekādu izredžu dabūt darbu , pat par krāvēju nekur neņem. Nepatīk šie it kā pozitīvie naivie raksti.

  2. Daina says:

    Man ir pāri 50. Ar visiem maniem diplomiem, sertifikātiem un pieredzi neesmu nevienam vajadzīga. Bieži saku: Cilvēki, re kur ceļa malā mētājas zelta monēta, paceliet!!!!……….
    Jau divus gadus aktīvi meklēju darbu, iesaistos dažādos labdarības pasākumos, turpinu abonēt profesionālo lituratūru, apmeklēju pieejamos bezmaksas kursus, lai nezaudētu profesionalitāti.
    Sludinājumos uz vienu grāmatveža vietu 2000 pretendentu, bet birža vēl arvien turpina ražot grāmatvežus………..
    Cilvēki, attopieties, nekas nav mainījies šajā valstī. Te nav ko dūdot par pozitīvismu, bet kā vecos laikos teica: Mēslu dakšas jāņem rokās………
    Nesaprotu, kam tās cilvēktiesības domātas, ja paskatīties CV uz personas kodu vien pietiek…….

  3. Andris says:

    Žēl, ka eksperti vadās no sludinājumiem, nevis no reālām iespējām dabūt darbu.
    -,,Makšķernieku biedrība aicina savam kolektīvam pievienoties Tanzānijas zilspuru lēcējzandartu noķeršanas meistaru. Vēlama vismaz 4 gadu pieredze un atsauksmes. Bujumburas apgabala dialekta zinātājiem lielas priekšrocības. Motivējošs atalgojums…”
    Ziniet, tam jūsu rakstam ir anekdotes vērtība. Mostieties!!!

  4. Goga says:

    Andri, paskaties taču, kas tas par “ekspertu”… Brodiņš no darba sludinājumu dēļa. :)) Pie tam melo. Viņiem 1000, nevis 1600 sludinājumu, no kuriem 1/3 jau ar beigušos termiņu. Brodiņam laikam patīk lietas uzpūst – tiem darboņiem kvantitāte ir svarīgāka par kvalitāti ;)

  5. Robis says:

    Cik pētu sludinājumus, tad tie paši darba devēji ik pēc laika atjauno savus vecos sludinājumus, kas arvien biežāk liek aizdomāties, ka vienkārši darbiniekus maina kā zeķes. Ir tādi uzņēmumi, kuri jau divus gadus ik pēc 2-3 mēnešiem liek vienus un tos pašus sludinājumus. Tas ir viens. Otrs, ko esmu novērojis, izvirzītas prasības ir pārāk augstas, reāli tādas prasības ikdienā nav nepieciešamas darbiniekiem. Rezultāts – uzņēmums laimīgi atrod sev darbinieku pēc sava “ideālā” sludinājuma, bet pēc kāda laika, darbinieks ir vīlies, jo viņa zināšanas, prasmes un attieksme nevienam nav vajadzīga. Darbinieki kļūst nemotivēti, jo nevar sevi realizēt “ideālajos” uzņēmumos. Manuprāt, darba devējiem vairāk ir jādomā, ko viņi grib. nepietiek piesaistīt labākos darbiniekus un pēc tam viņus ielikt rāmjos un neieguldīt viņu attīstībā nākotnē. Tad arī nebūs nemotivētu darbinieku. Motivāciju ļoti viegli ir nokaut. Protams, ir mums daudz cilvēku, kuri neko negrib – ne sasniegt, ne paši izdarīt. Bet, uzskatu, ka liela daļa ir tādu, kuru motivāciju ir nokāvuši darba devēji.

Izsaki viedokli