Investīcijas cilvēkresursos un produktivitātes palielināšana – ātrākas izaugsmes garants

Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors, stāsta, ka pasaules prakse liecina – aiz ikvienas ekonomiskas izaugsmes seko lejupslīde jeb recesija, un otrādi. Latvija nav izņēmums, un par to, ka šis laiks jāpārdzīvo un izaugsme atkal būs, esmu vairāk nekā pārliecināts. Tiesa, tas nebūs tūlīt, nāksies pagaidīt gadu vai mazliet ilgāk.

Taču tai pašā laikā krīze ir īstais brīdis, lai sāktu kaut ko jaunu, ģenerētu jaunas idejas, mainītu biznesa virzienus. Mums ir jāmaina domāšana un jāveicina produktivitāte, jāpalielina iekšējais pieprasījums pēc mūsu pašu saražotajiem produktiem un pakalpojumiem. Patlaban kopējais valsts ekonomikas apjoms ir samazinājies par 20%, bet 80% jau vēl paliek, un tie arvien piedāvā savas iespējas.

Manuprāt, jāveicina ieguldījumi cilvēkresursos, jo tādējādi mēs varam paaugstināt savu kompetenci, kļūt konkurētspējīgāki arī plašākā mērogā. Piemēram, pie mums lauksaimniecībā daudzviet vēl tiek izmantots mehānisks roku darbs. Pavērojiet, kā strādā lauksaimnieki Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā – tur viss ir automatizēts, cilvēki prot pielietot jaunākās tehnoloģijas. Nesen viesojos zemnieku saimniecībā Gotlandē. Īpašnieki nodarbojas ar piena lopkopību – es tur neredzēju nevienu ražošanas procesu, kas tiktu veikts ar rokām. Te liela nozīme ir izglītībai – jo izglītotāks cilvēks, jo lielākas iespējas viņam būs attīstīt savu biznesu, radīt jaunu un, kas īpaši nozīmīgi, citiem vajadzīgu un pieprasītu produktu.

Jāteic gan, ka pašlaik situācija valstī ir tāda, ka neviens nevar droši prognozēt, kas būs pēc nedēļas vai pēc mēneša, par ilgāku laika posmu nemaz nerunājot. Nav skaidrības par to, vai Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) mums iedos pilnu solīto aizdevumu vai ne un kādas tam visam būs sekas. Negribētos gan piekrist baumām, ka starptautiskie uzņēmumi uzreiz dosies prom no Latvijas tirgus vai arī pārdos savus biznesus. Domāju, ka tā nenotiks, lai gan nevar noliegt, esošā situācija un tās attīstība bremzēs turpmāku investīciju ieplūšanu un arī tie ārvalstu uzņēmēji, kas agrāk domājuši par Latviju kā potenciālu vietu, kur attīstīt savu uzņēmējdarbību, šobrīd atturēsies no konkrētiem lēmumiem. Arī valdībai neiet viegli, es neredzu, kā viņi spēs samazināt nākamā gada budžetu vēl par 500 miljoniem latu.

Lai arī valdība un Latvijas Banka, kā arī dažādas starptautiskās institūcijas kategoriski noraida lata devalvācijas iespēju, es to uzskatu par vienu no iedarbīgākajiem situācijas risinājumiem. Tādējādi būtu iespējams apturēt ekonomikas straujo kritumu un sākt pakāpeniski rāpties no bedres laukā – veicinot gan vietēji ražotās produkcijas patēriņu, gan eksporta iespējas, kā arī apturot bezdarba līmeņa palielināšanos.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI