Kā ietaupīt naudu, atsakoties no 10 nevajadzīgām lietām!

5 komentāri par “Kā ietaupīt naudu, atsakoties no 10 nevajadzīgām lietām!”

1. Harijs says:

   11/12/2009 at 13:56

   Video nenoskatoties varu pateikt vienu, pienu pēku reizi nedēļā, vakariņas ēdu mājās, džinsenes man ir kādas 3-4, kabeļtelevīziju skatos bieži…. secinu, ka ietaupīt šis klips man nepalīdzēs…. paldies par centību.
2. Carloz says:

   11/12/2009 at 15:53

   1) ir labs – veel kopsh vidusskolas laikiem dazhaadaam pieziimeem izmantoju skolu burtniicu un klazhu neizmantotaas lapas. veel arii peedeejaa laikaa uz PC daudz ko piemetu, piemeeram, notepadaa. attieciigi nav jaapeerk pieziimju papiirs

   2) jaa, shitas labs padoms. Ja taisies kkur iet, vnk ielej no kraana/filtra pudelee uudeni un njem liidzi, nevis skrien pirmajaa Narvesenaa vai benziintankaa. Ar kafiju un sviestmaizeem tas pats – ja kkur taalaak jaabrauc ar mashiinu, uztaisi maajaas un njem liidzi. Daudz leetaak sanaak

   3) normaalaak peerkot paartiku videejais latvietis liekas vareetu ieekonomeet ~ 1/3 no paartikas izdevumiem. vismaz taads priekshstats paliek paskatoties kaa iepeerkas Alfas Rimi – pilni rati biezpiena sierinju, colas, chipsu, bulcinju, utt.

   4) shitas Latvijaa gan ir pagruuti izpildaams, jo tikt valjaa no Lattelecom ir gruutaak kaa no uzmaaciiga sludinaataaja uz ielas :D

   5) liekas ka Latvijaa taas trenezhieru zaales neapmeklee tik daudz kaa aarzemees. pie mums labaak tieshaam iet ar draugiem uzsist futeni vai uzlaist basiiti

   6) arii padoms amiishiem, jo nepaziistu nevienu cilveeku kas regulaari ietu eest Makijaa vai Chilipicaa

   7) Latvijas jaunatnei liekas shii probleema neeksistee, jo liela dalja vispaar dziivo bez TV maajaas :D

   8) vairaak padoms daamaam (nepirkt jaunas dreebes) jo dzheki jau lielaakoties tieshaam iztiek ljoti labi ar 2-3 paariem bikshu un kreklu

   9) shitas buus jaapaprovee

   10) vairaak jaalieto auglji un citi svaigie produkti un to4 nevajadzes piedevas

   veel no savas puses varu ieteikt paaris siikumus kas ljaus nedaudz ietaupiit:
   1) paardomaajiet savas telefonsarunas. baigi biezhi redzams ka sab. transportaa skukji runaa pa mobilajiem visu celju. Attieciigi arii reekjins, ja nav tonna bezmaksas minuushu. Domaaju ka ir veerts maksaat mazaak un lai ir mazaak bezmaksas minuushu un satikties paaris vakarus nedeeljaa pie kaadas no draudzeneem un izpljaapaaties bez maxas

   2) padomaajiet par elektriibu dziivoklii – izsleedziet gaismu telpaas kuraas neesat, neatstaajiet mobilaa telefona laadeetaaju rozetee kad nelaadeejat mobilo, izsleedziet datora monitoru kad dators ir izsleegts (lai nemirgo lampinja). Tas pats arii ar televizoru un citaam ieriiceem kam ir stand-by rezhiims. Ja savaadaak nevar, tad var iznjemt shtekeri no rozetes, piemeeram, pa nakti. Visi tie standby rezhiimi kopaa pieliek vismaz 10 ls elektriibas reekjinam meenesii

   3) ja nav jaadodas baigi taalu, tad ejiet kaajaam, nevis brauciet ar sabiedrisko 2-3 pieturas vai ar mashiinu. 2-3 kvartaalus uz veikalu var mieriigi aiziet ar kaajaam un nebuus jaateeree lieka nauda
3. oop says:

   12/12/2009 at 17:43

   Ēdot majās gatavotu ēdienu, var gan kādu kaloriju nomest, gan ieekonomēt. Tāpat pērkot produktus vairumā bez lieka iepakojuma, pareizi tos uzgalbājot.
   Aizejot ar kājām līdz veikalam ātrā solī, palielinās vielmaiņas ātrums, kalorijas deg ātrāk arī nakamajā dienā.
4. Ģirts says:

   13/12/2009 at 12:24

   Kā mēs taupām.
   Uz sakariem. Pārgājām uz biti, ietaupījums ievērojams. Atteicāmies no Viasat, jo ar TV iebūvēto digitālo uztvērēju 5us Latvijas kanālus var uztvert nemaksājot neko. Dažādus krievu kanālus var uztvert ar to pašu viasat uztvērēju noregulējot antenu uz attiecīgu satelītu.
   Apsardzes firmai aizgājām palūdzām atlaidi vai lai slēdz nost. Atlaida 5ls/mēn.
   Māju vairāk kurinām ar malciņu, nekā siltumsūkni. Pagājušogad šai laikā bija 80ls par elektrību, tagad 40ls. Paika supernetto.
   Bankās restrukturizējām kredītus. Kartes pievienojām pie hipotekārā.
   Jāsaka, ka uz pārtikas piedevām pamēģinājām pataupīt. Nesen visa ģimene saslimām, kā arī pašsajūta ir sliktāka, kā tad, kad lietojām. Izlēmām nepieciešamāko tomēr pirkt. Tas tāds ietaupījums uz veselības rēķina, vēlāk var dārgāk atsaukties.
5. Aigars Bruvelis says:

   14/12/2009 at 03:09

   1. Cilvēkiem krīzes laikā ir jātērē tieši – lai radītu patēriņu, pieprasījumu, stimulētu ražošanu un jaunas darba vietas.
   2. Taupot krītas apgrozījums, cilvēki zaudē darbus, nodokļu ieņēmumi samazinās, bet procentu likmes paaugstinās
   3. Kad es nomiršu, es nožēlšu, ka pārāk maz esmu tērējis un ražojis, un strādājis.
   =========
   Latvijai ir jākļūst par Patēriņa paraugvalsti uzreiz aiz ASV.
   Pērc lietas, kuras TEV NEVAJAG, par naudu, kura TEV NEPIEDER (kredīts)!!!

Izsaki viedokli