Ieguldījumi darbinieku izglītībā vairo veiksmes potenciālu nākotnē

Iespēja izglītoties un papildināt savas zināšanas ir viena no tām darba vietas pievienotajām vērtībām, kas ļauj paaugstināt uzņēmuma prestižu un darbinieku lojalitāti pret to. Tālredzīgi domājoši darba meklētāji arvien biežāk raugās, lai potenciālā darbavieta piedāvātu kaut ko vairāk par stabilu algu un sociālajām garantijām.

Nenoliedzami, ieguldījumi darbinieku izglītošanā ir papildu izdevumi ikvienam uzņēmējam, un ekonomiski grūtākā periodā šī varētu būt viena no budžeta pozīcijām, kurā ietaupīt. Labā ziņa ir tā, ka dižķibele nav mainījusi uzņēmēju domas, ka ieguldījumi savos darbiniekos ir investīcija tālākai nākotnei.

„Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuri saprot, ka viens no izdevumu posteņiem, ko nedrīkst samazināt, ir ieguldījums darbinieku tālākā attīstībā. Jo tieši mērķtiecīgi darbinieku attīstības pasākumi, kas dod vēlamo rezultātu, no izdevumiem faktiski kļūst par investīcijām. Tie uzņēmumi, kas grūtākajos brīžos spējuši atrast līdzekļus šīm investīcijām, jau rīt atradīsies labākās tirgus pozīcijās nekā konkurenti,” saka Komercizglītības centra (KIC) valdes priekšsēdētāja Ligita Šmeile.

Viņa uzsver, ka racionāli domājoša uzņēmuma vadība saprot – bez labām vadīšanas un izcilām pārdošanas un klientu apkalpošanas prasmēm uzņēmums nespēs ilgstoši pastāvēt. Tamdēļ šīs divas jomas cenšas attīstīt teju katrs uz rezultātu orientēts Latvijas uzņēmums.

Ikviena uzņēmuma vadītāja mērķis ir uzlabot saimniecisko darbību vai vismaz noturēt to iepriekšējā līmenī. L. Šmeile norāda, ka arī ieguldījums darbiniekos palīdz īstenot šo uzdevumu: „Daudzos uzņēmumos jau kādu laiku nav iespēju piedāvāt materiālu motivāciju, taču tas nebūt nav vienīgais motivēšanas veids. Pieredze rāda, ka gan darba devējam, gan darbiniekam daudz motivējošāk un efektīvāk ir strādāt vidē, kas vērsta uz attīstību un abpusēju ieinteresētību kopēju panākumu sasniegšanā.”

Kā liecina KIC pieredze, pēdējo divu gadu laikā darbinieku attīstībai tiek veltīta daudz nopietnāka uzmanība nekā iepriekš. Ja agrāk darba devēji piekrita apmaksāt kursus, ko darbinieki paši izvēlējās, tad patlaban tiek nopietni izvērtēts, kādas mācības sniegs vislielāko atdevi uzņēmumam. Tikpat rūpīgi tiek izvēlēti tie darbinieki, kuru attīstībā paredzēts ieguldīt līdzekļus. Šim nolūkam kalpo dažādas darbinieku potenciāla novērtēšanas metodes. „Eiropā jau labu laiku uzņēmumi iegulda spēcīgākajos „kadros.” Šķiet, ka arī Latvijā sāk iesakņoties šāda pieeja,” piebilst KIC vadītāja.

Runājot par to, kā mainījies kursu piedāvājums, L. Šmeile atzīst, ka gadu no gada darbinieku attīstības jomā parādās aizvien jaunas tendences, modes lietas, taču nemainīga paliek nepieciešamība pēc uzņēmuma darbības pamatfunkciju – pārdošanas un vadīšanas – stiprināšanas. „Bez stipra un prasmīga menedžmenta uzņēmumam būs ļoti grūti veiksmīgi darboties. Tāpēc šajās jomās parādās arvien jauni risinājumi, bet tik un tā pamatā tomēr ir cilvēks un viņa personība. Īpašu uzmanību veltām tam, lai atbrīvotu cilvēku prātu jaunām domām un idejām un paplašinātu skatījumu uz dzīvi un darbu,” piebilst L. Šmeile.

No KIC plašā apmācību piedāvājuma vispieprasītākie ir dažādu līmeņu pārdošanas komandas treniņi, pārdošanas vadības pilnveides semināri un vadīšanas prasmju attīstīšana. Veidojot jaunus piedāvājumus, tiek domāts gan par konkrētu uzņēmumu vajadzībām, gan ņemtas vērā pasaules tirgus tendences. Piemēram, attīstoties eksportam, Latvijas uzņēmējiem jādomā par tām lietām, zināšanām un prasmēm, kas pieprasītas eksporta tirgos. Šajā gadījumā L. Šmeile min IPMA (International Project Management Association) sertifikātu projektu vadītājiem, kuru kopš 2010. gada nogales var iegūt arī Latvijā (vairāk informācijas www.lnpva.lv). „Lai iegūtu šo pasaulē atzīto un Eiropā pieprasīto sertifikātu, jānokārto atbilstošs eksāmens. KIC ir izveidojis īsu, koncentrētu un praktisku mācību programmu, kas sagatavo šī eksāmena teorētiskās daļas nokārtošanai,” paskaidro L. Šmeile.

Runājot par apmācībām ar „nezūdošu vērtību”, L. Šmeile nosauc divas programmas: Biznesa Klase un Biznesa Meistarklase. Pirmā no tām paredzēta vadītājiem, kas izglītību nav ieguvuši biznesa skolās, tāpēc programma piedāvā visas vadītāja ikdienai nepieciešamās zināšanas un prasmes. Savukārt Biznesa Meistarklase sniedz vadītājiem plašāku, filozofiskāku skatījumu uz biznesu un ne tikai. Jāpiebilst, ka Biznesa Klasi kopš 2005. gada, kad šī programma tika uzsākta, absolvējuši vairāk nekā 500 Latvijas uzņēmumu vadītāji, bet Biznesa Meistarklasē kopš 2007. gada beigām piedalījušies 60 Latvijas uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji.

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI