Taupot uz kultūras rēķina, iedzīvotāji brīvo laiku pavada pie televizora

Iedzīvotāji izvēlas taupīt un savus brīvos līdzekļus netērēt nedz izklaidei, nedz kultūras pasākumiem, 41% respondentu meklē iespējas izklaidēties bez maksas, savukārt vairāk nekā divas trešdaļas jeb 74% aptaujāto iedzīvotāju savu brīvo laiku izvēlas pavadīt pasīvi – skatoties televizoru. Tas noskaidrots jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometra” pētījumā, kas medijiem tika prezentēts 29.jūlijā.

Uzdodot ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka arvien palielinās respondentu skaits, kuri domā, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā – jūnijā šādu viedokli pauda jau 14%, salīdzinot ar 12% maijā. Tāpat jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka, salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, optimistu skaits ievērojami pieaudzis, jo tikai 67% uzskata, ka Latvija attīstās nepareizā virzienā pretstatā 2009.gadā jūnijā iegūtajiem 82%.

Samazinoties negatīvajiem vērtējumiem, uzlabojies arī viedoklis par valdības darbu, ar kuru pilnībā vai drīzāk apmierināti ir 14% respondentu. Pilnībā neapmierināti ar valdības darbu jūnijā bija 38%, bet drīzāk neapmierināti – 43% iedzīvotāju.

Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli nākotnē, 17% iedzīvotāju pauž optimismu, prognozējot, ka pēc gada ģimenes finansiālā situācija būs uzlabojusies, tādējādi pozitīvās atbildes sniegtas par trim procentpunktiem vairāk nekā maijā. Savukārt jūnijā savu pašreizējo materiālo stāvokli kā labu novērtēja jau 5% respondentu (maijā – 4%), bet kā viduvēju – 42%, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā maijā.

„Ekonomikas izaugsme ir sākusies, bet lielākās sabiedrības daļas dzīves līmeni tā pozitīvi ietekmēs ar aizkavēšanos – tāpat kā uzreiz nebija jūtama ekonomiskās recesijas sākšanās 2008.gada sākumā,” komentē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

„DnB NORD Latvijas barometra” otrajā daļā iedzīvotāji pauduši viedokli par to, cik viņi tērē naudu izklaides un kultūras pasākumu apmeklēšanai, kā arī kuras kultūras jomas Latvijā būtu jāuzskata par prioritārām. Tāpat respondenti atbildējuši uz jautājumiem, kā viņi pavada savu brīvo laiku. „DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka 74% iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada pie televizora, 62% – atpūšoties pie dabas, turklāt vasarā nav aizmirsta grāmatu lasīšana, ko izvēlas 40% respondentu.

„DnB NORD Latvijas barometrā” 35% respondentu atzinuši, ka naudu izklaides pasākumu apmeklēšanai netērē. Savukārt 15% pauda, ka no sava budžeta atvēl tikai piecus latus. 17% norādīja, ka mēnesī izklaidei tērē līdz 10 latiem un tikpat sacīja, ka līdz 20 latiem. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanai (piemēram, teātrim, izstādēm, klasiskās mūzikas koncertiem utt.) 50% respondentu naudu netērē, bet 16% norādīja, ka viņu budžetā šī aktivitātēm ir atvēlēta summa, kas nepārsniedz piecus latus. Līdz desmit latiem tērē 15%, bet vairāk naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai tērē vien 11,3% iedzīvotāju.

Vislielāko sabiedrības atbalstu situācijā, ja tiktu pārtraukts vai samazināts valsts vai pašvaldību finansējums un par kultūras pasākumu apmeklēšanu vai līdzdalību būtu jāmaksā vairāk, saņemtu teātra nozare (20%) un Dziesmu un deju svētki (16%). 27% respondentu norādījuši, ka viņus vispār neinteresē šādi kultūras pasākumi vai viņi tajos nepiedalās, bet 21% atteiktos tajos piedalīties, ja pašiem būtu jāpiemaksā.

Lūgti novērtēt, kuras kultūras jomas valstij un pašvaldībām būtu noteikti jāatzīst par prioritārām ierobežota finansējuma gadījumā, vairāk nekā puse respondentu jeb 56% pauž uzskatu, ka jāatbalsta bērnu mūzikas un mākslas skolas, 41% – lielo pasākumu nodrošināšana (kultūras festivāli, Dziesmu un deju svētki), bet 32%, rūpējoties par pašizglītošanos un pilnveidošanos, domā, ka jāatbalsta pašdarbības kolektīvi, piemēram, amatieru kori un deju kolektīvi.

„Plašais mūzikas un mākslas skolu tīkls ir unikāla Latvijas priekšrocība, kas ir jāsaglabā un sniedz arī būtisku ekonomisko ieguvumu. To nekādi nevar precīzi izmērīt, taču esmu pārliecināts, ka tas ir ļoti ievērojams, jo iegūtā radošā izglītība paplašina erudīciju, attīsta radošu domāšanu, stimulē tiekšanos pēc izcilības, tātad padara ekonomiku inovatīvāku un ceļ darba ražīgumu,” norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

„DnB NORD Latvijas barometrs”, kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS