SKATIES VISUS JOKUS

Nākamnedēļ, 31. maijā notiks Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās, kurā analizēs uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un investīciju piesaistē panākto progresu, ziņu aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Tikšanās laikā padome prezentēs savas pozīcijas par makroekonomisko politiku un nodokļu jautājumiem, tostarp par valdības turpmākajiem plāniem par nodokļu likmju izmaiņām, līdzšinējo likmju samazinājumu ieguvumiem un Valsts ieņēmumu dienesta darbības uzlabošanu nodokļu administrēšanas jomā.

Ministriem un investoriem plānots kopīgi spriest par enerģētikas jautājumiem, piemēram, par iespējām ierobežot enerģijas izmaksu pieauguma tempus. Sanāksmē plānots pārrunāt arī iespējas veicināt strukturālās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kā arī jautājumus, kas ir saistīti ar valsts iepirkumiem, transportu un loģistiku.

Sanāksmes laikā plānota arī diskusija Pārmaiņu priekšgalā, kurā runās par Latvijas panākumiem krīzes pārvarēšanā un izaicinājumiem, ar kādiem Latvija saskaras, atgriežoties uz izaugsmes ceļa un stiprinot konkurētspēju. Diskusijas dalībnieki koncentrēsies uz ārvalstu investoriem aktuālajiem aspektiem, tostarp mērķiem, kas jāsasniedz, lai turpinātu veidot investīcijām pievilcīgu vidi, un iespējamajiem izaicinājumiem pēc eiro ieviešanas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Personāla atlases uzņēmuma CV-Online maijā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 61% aptaujāto darba ņēmēju iepriekšējā gada laikā ir apmeklējuši apmācības vai kursus, savukārt 76% aptaujāto plāno tuvākā gada laikā apmeklēt izglītojošus pasākumus, raksta ziņu aģentūra LETA.

Starp respondentiem, kas iepriekšējā gada laikā ir apmeklējuši izglītojošus pasākumus – kursus, apmācības, seminārus, konferences -, 55% to ir darījuši vairākkārt.

Populārākās apmācību jomas ir bijušas: valodu kursi (apmeklējuši 12% respondentu), apmācības finanšu un grāmatvedības jomā (11%), kā arī komunikācijas un pārdošanas/klientu apkalpošanas kursi (9%).

Interesanti, ka 57% apmācības apmeklējušo to ir darījuši par saviem līdzekļiem un tikai 43% gadījumu apmācības ir apmaksājis darba devējs. Starp tiem aptaujātajiem, kuru apmācības ir apmaksājis darba devējs, 38% apmācības ir izvēlējušies paši, 27% ir varējuši izvēlēties no darba devēja piedāvātā saraksta, kamēr 35% aptaujāto nav bijusi izvēles iespēja.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Sarunas par nākamā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma apguves prioritātēm vēl būs jāturpina, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Finanšu ministrs Andris Vilks vakar Briselē tikās ar ES Eiropas reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, skaidrojot viņam Nacionālajā attīstības plānā definēto Latvijas pozīciju 2014.-2020. gada perioda ES fondu investīciju plānošanā. Sarunā galvenokārt tika diskutēts par plānoto ES fondu investīciju apjomu transporta infrastruktūrā, nodarbinātības veicināšanā un inovāciju attīstībā.

Pēc tikšanās finanšu ministrs pauda gandarījumu par konstruktīvo un kopējo izpratni veicinošo sarunu. Latvijas pusei esot izdevies skaidri un pamatoti paust savu redzējumu par tālākās izaugsmes nodrošināšanu, Nacionālajā attīstības plānā iezīmētajiem risinājumiem, kā arī problemātiskajiem jautājumiem, kas izkristalizējušies līdzšinējo sarunu ar Eiropas Komisiju (EK) gaitā.

Komisārs atzinīgi novērtējis sasniegto progresu un norādījis, ka diskusija jāturpina, jo īpaši par investīciju apjomu publiskajā infrastruktūrā, tajā skaitā ceļos. Tikšanās laikā komisārs paudis izpratni par Latvijas piedāvāto redzējumu, tomēr uzsvēris nepieciešamību fokusēt investīciju prioritātes, lai stimulētu ekonomisko attīstību un veicinātu jaunu darbavietu radīšanu un palielinātu ieguldījumus inovācijās.

Ministrs un komisārs secināja, ka nepieciešams iespējami ātri panākt kvalitatīvu vienošanos par turpmākiem prioritārajiem investīciju virzieniem un aktivitātēm, lai uzņēmēji un nodokļu maksātāji kopumā gūtu stabilu nākotnes redzējumu.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Valdībai nevajadzētu vilcināties ar nodokļu sloga samazināšanu, pretējā gadījumā pasliktināsies situācija darba tirgū, turpināsies darbaspēka aizplūšana, līdz ar to samazināsies konkurences iespējas kopējā Eiropas Savienības (ES) tirgū, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie uzņēmēji.

„Valdībai ir jāpierod beidzot pildīt savus solījumus! Nodokļu slogs uz darbaspēka algām ir pārāk liels, un jebkura vilcināšanās vai solījumu nepildīšana un pārcelšana tikai pasliktinās situāciju darba tirgū, kā arī nevienlīdzību ar pārējām ES valstīm un veicinās darbaspēka aizplūšanu,” sacīja SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers.

Savukārt a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārskatīšana samazinātu darbaspēka izmaksas. „Uzņēmējiem tas nozīmētu lētāku un motivētāku darbaspēku līdz ar nelielu konkurētspējas uzlabojumu,” atzina A. Veinbergs.

A/s Aldaris pārstāve Laura Krastiņa norādīja, ka uzņēmums kopumā atbalsta valdības centienus mazināt nodokļu slogu uzņēmējiem. „Tas ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā veicināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju, samazināt ēnu ekonomiku. Tendence mazināt nodokļu slogu ir labs signāls ne tikai Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet arī potenciālajiem investoriem, kuri noteikti vērtē darbaspēka izmaksas katrā valstī,” sacīja L. Krastiņa.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Britu raidsabiedrības BBC veiktajā aptaujā par vispopulārāko valsti pasaulē atzīta Vācija, neraugoties uz faktu, ka tā izpelnījusies nosodījumu par atbalstu bargajiem taupības pasākumiem, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Aptaujas dalībniekiem bija jānovērtē, vai pētījumā iekļauto 16 valstu globālā ietekme ir „galvenokārt pozitīva” vai „galvenokārt negatīva”.

59% respondentu pauda uzskatu, ka Vācijai ir pozitīva ietekme. Savukārt par Irānu šādu pārliecību izteica vien 15% aptaujas dalībnieku, tādējādi ierindojot šo valsti pēdējā vietā.

Pat Spānijā, kuru pāršalkuši plaši pret taupības pasākumiem vērsti protesti, 68% atzinuši, ka Vācijai ir galvenokārt pozitīva ietekme pasaulē.

Vissliktākais tēls Vācijai ir Grieķijā, kur 52% respondentu uzskata, ka šai valstij ir negatīva ietekme.

Vācija no pirmās vietas izstūmusi Japānu, kuras ietekmi pasaulē kā pozitīvu vērtē 51% respondentu. Vēl pērn šis rādītājs bija 58%.

Otrajā un trešajā vietā kā populārākās valstis ierindojušās Kanāda un Lielbritānija, bet priekšpēdējās divas vietas ieņem Pakistāna un Ziemeļkoreja.

BBC aptauja tika veikta 25 valstīs.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Daudzus amerikāņu uzņēmējus vilina tādu valstu kā Ķīnas, Indijas vai Brazīlijas plašie un perspektīvie tirgi. Taču Djūka universitātes Uzņēmējdarbības un inovāciju centra izpilddirektors Džons Fjelds sarunā ar interneta ziņu vietni Entrepreneur.com uzsver, ka nereti uzņēmēju mēģinājumi iekarot ārzemju tirgu beidzas neveiksmīgi tikai tādēļ, ka kompānija tam vēl nav gatava. Dž. Fjelds iesaka rūpīgi pārdomāt, vai laiku un līdzekļus, kurus plānots ieguldīt ārzemju tirgū, nebūtu lietderīgāk izmantot vietējā tirgū – lai to saprastu, uzņēmējiem būtu jāuzdod sev šādi jautājumi.

Vai vietējā tirgū ir ielikti stabili pamati?
Pirms pieņemt lēmumu par ārzemju tirgus iekarošanu, jums būtu jābūt drošam, ka vietējā tirgū bizness ir pietiekami stabils, norāda Dž. Fjelds. Uzņēmējam jārēķinās, ka viņam nāksies patērēt daudz laika jaunu uzdevumu veikšanai, tādēļ jāpārliecinās, ka vadītāja prombūtne neatstās negatīvu iespaidu uz kompānijas ikdienas operācijām. Dž. Fjelds uzsver, ka ārzemju tirgus iekarošanai ir gatavas tikai tādas kompānijas, kuru darbība ir tiktāl nostabilizējusies, ka īpašniekam nav nepieciešamības regulāri iejaukties kādu problēmu risināšanā.

Vai kompānijā ir piemēroti speciālisti?
Uzņēmējam, kurš nolēmis uzsākt darbu ārzemju tirgū, jārēķinās, ka vienam vai vairākiem vadošajiem uzņēmuma darbiniekiem pilnībā nāksies pievērsties šī uzdevuma risināšanai. Vai jūs varat atļauties atraut šos cilvēkus no viņu ikdienas pienākumu pildīšanas, vai viņiem vispār ir nepieciešamās iemaņas, lai strādātu starptautiskā mērogā? ASV Tirdzniecības dienesta speciālists Toms Mūrs uzsver, ka uzņēmumā, kas darbojas ārzemju tirgū, kā minimums, ir nepieciešams speciālists, kurš atbild par eksporta operācijām.

Vai izdosies atrast darbiniekus ārzemēs?
Uzsākot darbu ārzemju tirgū, kompānijai jārēķinās, ka nāksies piesaistīt vietējos speciālistus, taču daudzās pasaules valstīs vienkārši nav vajadzīgā kvalificētā darbaspēka. Entrepreneur.com arī uzsver, ka kompānijai, kas tik tikko uzsākusi darbību kādā pasaules valstī, tās darba tirgū nāksies konkurēt gan ar vietējiem uzņēmējiem, gan tām starptautiskajām kompānijām, kuras darbību šajā valstī uzsākušas agrāk. Tādēļ nepieciešams izpētīt vietējo darba tirgu, nepieciešamības gadījumā dibinot kontaktus ar vietējām mācību iestādēm.

Vai nāksies pielāgoties vietējai kultūrai?
Kalifornijas uzņēmuma Avangate vadītājs Karls Teobalds norāda, ka vairākās pasaules valstīs, piemēram, Francijā un Japānā ir pieņemts, ka ārzemju kompānijas pielāgojas vietējai kultūrai. Tas nozīmē, ka, ļoti iespējams, jums savu produktu vai pakalpojumu nāksies krietni pārveidot, lai tas būtu pietiekami labi adaptēts vietējo patērētāju vajadzībām. Nedrīkst aizmirst arī par tādiem šķietamiem sīkumiem kā mārketinga kampaņu vietējā valodā – nepietiks ar to, ka jūsu vēstījums tiks tajā pārtulkots, jāseko līdzi, lai tulkojumā nezustu tā jēga.

Vai ir izpratne par to, kādu iespaidu var atstāt kultūras atšķirības?
Džordžtaunas universitātes Makdonova biznesa skolas profesors Džeimss Hants uzsver, ka darbs ārvalstu tirgū ievērojami atšķiras no tā, ar ko uzņēmējam nācies saskarties vietējā tirgū. Viņš norāda, ka ir jāizpēta vietējā specifika, jāsaprot, ka, piemēram, Tuvajos Austrumos vai Ķīnā nav pieņemts sniegt konkrētas noraidošas atbildes, tur reti kurš uzņēmējs savam ārzemju kolēģim atklāti pateiks, ka nav ieinteresēts viņa piedāvājumā, turpinot bezjēdzīgas sarunas un tērējot uzņēmēja laiku un naudu. Dž. Hants iesaka meklēt tādus sadarbības partnerus, kuri iepriekš līdzīgus produktus vai pakalpojumus jau iegādājušies. “Bet, ja sarunas sāk pārāk ieilgt, tās ir jāpārtrauc,” viņš uzsver.

Kāda ir konkurence?
Ļoti svarīgi ir noskaidrot, vai plānotajā tirgū jau ir tādi produkti vai pakalpojumi, kādus gatavojaties piedāvāt arī jūs. Uzņēmējam ir jāsaprot, uz kādiem aspektiem likt uzsvaru, lai savu piedāvājumu padarītu pievilcīgāku par tiem, kas jau atrodami tirgū. Lai to paveiktu, būs nepieciešams ieguldīt gan laiku, gan darbu – pareizākais risinājums ir doties uz ārzemēm, lai personīgi iepazītu tirgu, tiktos ar potenciālajiem klientiem un tādējādi izvairītos no kļūdām, kas vēlāk var izmaksāt ļoti dārgi.

Vai nepieciešams sadarbības partneris?
T. Mūrs uzsver, ka daudzu attīstības valstu likumdošana paredz – ārzemju kompānijai, kas vēlas ienākt tirgū, obligāti jāslēdz sadarbības līgums ar vietējo uzņēmēju. Šāda partnera atrašana nav vienkāršs uzdevums, nereti sadarbības līguma slēgšana prasa ilgu laiku – pat gadu, viņš norāda. Taču uzticama sadarbības partnera atrašanai ir būtiski plusi – viņš labāk pārzina vietējo situāciju, palīdzēs kontaktēties ar klientiem, turklāt tiks ieekonomēta nauda, kas citādā gadījumā būtu jāiegulda vietējā biroja atvēršanā un uzturēšanā.

Vai nepārvērtējat savas finansiālās iespējas?
Uzņēmējam jābūt gatavam tam, ka ārzemju tirgus iekarošana nenotiks acumirklī – tas būs samērā ilgstošs process, kura laikā nekāda peļņa nav gaidāma, uzsver Dž. Fjelds, norādot, ka daudzi uzņēmēji pārvērtē savas finansiālās iespējas. “Jums nepieciešams ne tikai starta kapitāls sākotnējām investīcijām, bet arī ilgtermiņa finanšu plāns,” norāda speciālists, piebilstot, ka līdz brīdim, kamēr tiks gūta peļņa, parasti paiet krietni ilgāks laiks, nekā lēsuši uzņēmēji.

Vai esat gatavs birokrātijai?
Iziešana ārzemju tirgū nozīmē arī neskaitāmu jaunu dokumentu kārtošanu, skaidro T. Mūrs. Viņš piebilst, ka it īpaši tas attiecas uz kompānijām, kas darbojas mūsdienu tehnoloģiju jomās, arī medicīnisko iekārtu ražotājiem.

Vai vienkāršāk nav ārzemju tirgu iekarot ar interneta palīdzību?
K. Teobalds uzskata, ka mūsdienās daudz vienkāršāk ir izmantot interneta tirdzniecības sniegtās iespējas – uzņēmumam gan būtu jāparūpējas, lai kādam tirgum paredzētajā mājaslapā klienti varētu izmantot vietējo valodu, norēķināties vietējā valūtā.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka pērn Latvijas iedzīvotāji ceļojuši par 11,8% vairāk nekā 2011. gadā. Vai šo statistikas pieaugumu ir izjutuši arī tūrisma pārstāvji reģionos – to portāls Nekrize.lv vaicāja Valmieras Tūrisma informācijas centra konsultantei Aigai Akmentiņai.

„Spriežot pēc tūrisma informācijas centra apmeklētāju plūsmas, pērn tiešām bija vērojams vietējo tūristu skaita pieaugums, tomēr jāatzīmē, ka, pēc mūsu datiem, audzis ir arī igauņu, vācu un skandināvu ceļotāju skaits. Proporcionāli gan, protams, vairāk ir tieši vietējo tūristu, bet priecē fakts, ka arvien lielāku interesi par Valmieru izrāda ārzemnieki.

Interesanti, ka ļoti aktīvi tūrisma informācijas centra pakalpojumus un konsultācijas izmanto paši valmierieši – viņus interesē gan atpūtas iespējas tepat Valmierā, gan arī informācija par citu pilsētu piedāvājumiem. Līdz ar to tas arī liecina, ka vietējie iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki un vēlas iepazīt Latviju.

Tā kā šogad pēc garās ziemas strauji iestājās ļoti silts laiks, varam teikt, ka vasaras sezona tūrismā ir sākusies ātrāk, nekā tas ir ierasts. Līdz ar siltā laika iestāšanos novērojama aktīva tūristu rosība, ko katru dienu izjūtam informācijas centrā. Cilvēki arvien vairāk interesējas par laivošanas un velotūrisma iespējām.

Protams, kopumā vasara arī Valmierā ir galvenā tūrisma sezona, savukārt ziemā ir jūtams tūristu plūsmas kritums. Tas gan nenozīmē, ka gada aukstākajos mēnešos viss apstājas, ko vislabāk apliecina Valmieras Drāmas teātris, kas uzskatāms par iecienītāko tūristu objektu pilsētā.

Tāpat ļoti iecienīts ir pilsētas muzejs, kur bieži norisinās dažādas radošās darbnīcas. Vēl pēdējā laikā jūtam lielāku pieprasījumu pēc ekskursijām pa Valmieru gida pavadībā. Savukārt novadā lielu popularitāti tūristu vidū ir iemantojis Sietiņiezis.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Globālo biznesa pakalpojumu sektors Latvijā pēdējos gados uzskatāms par vienu no straujāk augošajām nozarēm, spēlējot arvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomiskajā attīstībā un veicinot labklājības līmeņa celšanos. 2012. gadā lēmumu uzsākt vai paplašināt esošo darbību Latvijā pieņēma vairākas starptautiskas kompānijas, kuras Latviju atzinušas par piemērotāko valsti starpnacionālai iekšējo atbalsta pakalpojumu organizēšanai. To vidū ir, piemēram, Statoil Fuel & Retail Business Centre un Atea Global Services, kuri plāno tuvāko divu gadu laikā radīt aptuveni 1000 jaunu darba vietu finanšu, personāla vadības, projektu vadības, loģistikas, IT un citu nozaru speciālistiem.

„Globālo biznesa pakalpojumu sektora attīstība un augstas pievienotās vērtības nozaru investoru pieaugošā interese par Latviju kā potenciālo mītnes valsti savu biznesu attīstībai liecina par mūsu valsts spēju pielāgoties globālā biznesa prasībām, nodrošinot konkurētspējīgu biznesa vidi izaugsmei. Līdzās objektīvajām priekšrocībām piemēram, ģeogrāfiskajam novietojumam vai ērtajai transporta sistēmai, Latvijai sevi izdevies pierādīt kā uzticamu, stabilu un atbildīgu partneri, kas investoriem, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem kādā valstī, ir īpaši būtiski,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kura vadītā institūcija vairumā gadījumu ir pirmais posms investora centienos rast piemērotāko risinājumu savas ieceres īstenošanai.

Īpaša interese par globālo biznesa pakalpojumu centru izveidi Latvijā ir Skandināvijas valstu uzņēmumiem. To apliecina kaut vai fakts, ka visas trīs kompānijas – Statoil Fuel & Retail Business Centre, DNB banka un Atea Global Services, – kas pērn pieņēmušas lēmumu par savu globālo biznesa pakalpojumu centru izveidi Latvijā, pārstāv tieši šo reģionu. Līdz ar to Latvijā strauji pieaug pieprasījums pēc speciālistiem ar skandināvu valodu zināšanām, par ko būtiski aizdomāties jauniešiem, kuri vēl tikai domā par karjeras iespējām un attīstību.

2012./2013. gadā izveidotie globālo biznesa pakalpojumu centri ir radījuši vairāk nekā 400 jaunu darba vietu Latvijas iedzīvotājiem un lielākoties orientējas uz finanšu, cilvēkresursu pārvaldības, loģistikas, projektu vadības, IT, iepirkumu organizēšanas un citu centralizētu pakalpojumu nodrošināšanu uzņēmumu grupas struktūrvienībām. To apkalpoto valstu vidū ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Polija, Somija, Latvija, Lietuva u.c.

Skaidrojot galvenos aspektus, kas noteikuši uzņēmuma izvēli, lemjot par pakalpojumu centra izveidi Latvijā, Statoil Fuel & Retail Business Centre vadītājs Mortens Kristensens stāsta: „Statoil Fuel & Retail Business Centre nolēmām veidot Rīgā tās atrašanās vietas, pieejamības, labi attīstītās infrastruktūras, mēroga un kvalificēto darbinieku ar labām svešvalodu prasmēm dēļ. Pašlaik biznesa centrs nodarbina vairāk nekā 160 darbinieku, un mēs meklējam arvien jaunus speciālistus. Uzņēmuma darba pamatvaloda ir angļu, bet ir pozīcijas, kurās nepieciešamas skandināvu un Austrumeiropas valodu prasmes, kuriem ir zināšanas finanšu vadībā, grāmatvedībā vai personālvadībā.”

Par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā laika investīciju projektiem Latvijā uzskatāma Atea Global Services globālo biznesa pakalpojumu centra izveide šā gada sākumā, kur pašlaik tiek nodarbināti 220 darbinieki, bet līdz 2015. gadam plānots to skaitu palielināt līdz 800. Atea Global Services izpilddirektors Nikolass Albana, norādot uz globālo biznesa pakalpojumu nozares straujo attīstību pēdējos gados, uzsver, ka ir visi priekšnosacījumi, lai globālo biznesa pakalpojumu sektors Latvijā turpinātu stabilu attīstību. „Apzinoties, ka globālo biznesa pakalpojumu sektorā strādājošie uzņēmumi Latvijā nekonkurē savā starpā, bet gan ir iesaistīti sāncensībā ar citām Rietumeiropas un pasaules kompānijām, tiem uzņēmumiem, kuri Latvijā sadarbojas ar valsts un izglītības institūcijām, ir lieliska iespēja attīstīt šo sektoru plašāk un augstākā līmenī. Turklāt gan publiskajā, gan privātajā sektorā ir plašs cilvēkresursu loks, ko dažādu procesu automatizācijas, optimizācijas un digitalizācijas rezultātā varētu samazināt un piesaistīt globālo biznesa pakalpojumu sektora attīstības sekmēšanai, veidojot jaunas, uz eksportu orientētas darba vietas un šādi sekmējot valsts ekonomisko izaugsmi,” skaidro N. Albana, piebilstot, ka vienlaikus ir ļoti svarīgi, lai arī izglītības sektors spētu sagatavot augsti kvalificētus profesionāļus darbam eksportējošos pakalpojumu sfēras uzņēmumos.

Kopumā Latvijā ir izveidoti 35 globālo biznesa pakalpojumu centri, to vidū Tieto Global Shared Service Centre, Cytec Latvia, Tele2 Billing, Transcom, SEB Service centre, Statoil Fuel & Retail Business Centre, DNB bankas globālo biznesa pakalpojumu centrs, Atea Global Services, Runway u.c. Pašlaik sektors nodarbina vairāk nekā 4300 speciālistu un turpina attīstīties, Latvijai piesaistot arvien jaunu starptautisku kompāniju uzmanību.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS