Sena paruna skan – labāk vienreiz redzēt, nekā septiņreiz dzirdēt. Bet, ko darīt, ja redzēt gribas, bet dažādu iemeslu dēļ konkrēto vietu klātienē aplūkot nav iespējams? Miks Opelts kopā ar domubiedriem, izveidojot aģentūru SkatSkat, problēmu atrisinājis – viņš piedāvā virtuālās tūres. Šogad maijā arī aprit divi gadi, kopš noslēgts pirmais līgums ar klientu. Par biznesa izveidi un attīstību Nekrize.lv saruna ar M. Opeltu.

Kā radās ideja piedāvāt šāda veida virtuālo pakalpojumu?
Iecere radās pasākumā Ideju talka, kur ar draugu runājām par to, kā tirgū nav un ko noteikti vajadzētu. Burtiski pāris minūšu laikā dzima doma par “virtuālo tūri”, un tikpat ātri tika pieņemts arī lēmums to realizēt. Ierosmes avots bija arī paša pieredze, meklējot jaunas biroja telpas kompānijai, kurā tolaik strādāju. Veselu nedēļu, apbraukājot dažādas telpas, secināju, ka daudzas lietas varētu pietiekami objektīvi novērtēt un pieņemt lēmumu, neatejot no datora un netērējot savu laiku. Radot virtuālās tūres servisu, bija ļoti skaidra misija, ko vēlamies pildīt, un problēma, kādu vēlamies atrisināt.

Ar ko sākāt?
Sākām visu ļoti akadēmiski pareizi: radās ideja, pēc tam pāris nedēļu laikā izstrādājām apjomīgu biznesa plānu, kura ietvaros veicām tirgus pētījumu un izanalizējām idejas potenciālu. Sākumā reģistrējām pilnsabiedrību nevis SIA, jo tolaik (2010. gada februārī) SIA reģistrācijai vēl bija nepieciešams vismaz 1000 latu, taču mūsu finansiālie līdzekļi bija ļoti ierobežoti. Negribējām no idejas atteikties un sapratām, ka jāiet tik uz priekšu.

Ar biznesa plānu apstaigāju kredītiestādes un ātri sapratu – ja arī kāds piešķirs finansējumu, tas man prasīs vismaz pusgadu birokrātisku lietu kārtošanai, bet tik ilgi gaidīt negribējās. Beigu beigās atradu privātu investoru, kurš aizdeva naudu tehnikas iegādei ar 30% procentu likmi gadā. Bail bija, bet vēlme darīt un īstenot savus plānus ņēma virsroku pār nedrošību. Turklāt summas nebija tik lielas, tāpēc risks bija samērīgs.

Virtuāla tūre būtībā nav nekāds jaunums. Ar ko SkatSkat atšķiras no citiem analogu pakalpojumu piedāvātājiem?
Patlaban tirgū ir ap 10 kompāniju, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Uzdrošinos apgalvot, ka SkatSkat ir pirmā kompānija, kas “virtuālo tūri” ir ieviesusi Latvijas tirgū un ar mums šo pakalpojumu daudzi arī asociē. Divu gadu laikā esam izveidojuši vairāk nekā 250 projektu, kas ir vismaz 95% no visām Latvijā izveidotajām virtuālajām komerctūrēm.

Ko iegūst klients, izvēloties jūsu pakalpojumu?
Nekad neesam klientiem mēģinājuši piedāvāt tehnisku gadžetu, bet gan praktisku pārdošanas rīku. Tas var būt restorāns, dzīvoklis vai loģistikas centrs, bet tā ir VIETA, un mēs to parādām, izceļam, uzsveram. Mūsu pirmais sauklis skanēja aptuveni tā – ja vēlies kaut ko pārdot internetā, vispirms parādi to. Viesnīcu jomā ir veikts pētījums, ka ar virtuālās tūres palīdzību numuriņu pārdošanas rādītāji pieaug par vismaz 46%.

Tīri tehniski – kā notiek pasūtījuma izpilde?
Saņemam pasūtījumu – menedžeris strādā ar klientu, viens no diviem fotogrāfiem dodas fotografēt, attēli tiek nosūtīti dizainerim, kas tos „salīmē” un apstrādā. Pēc apstrādes IT speciālists pievieno nepieciešamās tehniskās lietas. Tālāk katrs projekts iziet rūpīgu kvalitātes pārbaudi, pirms tas nonāk pie klienta.

Galvenā lieta, protams, ir kvalitāte. Vienu tūri izveidojam vidēji septiņu dienu laikā. Pašlaik mēnesī strādājam pie aptuveni 20 projektiem, un tas ir arī optimālais darba apjoms, ko ar esošajiem resursiem veikt.

Cik daudz cilvēku strādā uzņēmumā?
Atsevišķu projektu realizācijai regulāri izmantojam 3-7 ārštatniekus, SkatSkat tehniskajā komandā ir četri cilvēki: fotogrāfs, dizainers, IT speciālists un programmētājs. Vēl divi kolēģi atbild par projektu vadīšanu, bet viens – par klientu servisu un kvalitātes vadību.

Jūsuprāt, kas ir tie „stiprie” punkti, kas ļāvuši sasniegt tik veiksmīgus rezultātus?
Pirmkārt, mums ļoti patīk tas, ko darām, otrkārt, esam realizējuši ļoti daudz projektu, kas SkatSkat arī padara par lielāko nozares kompāniju visā Ziemeļeiropā. Līdz ar projektiem un garajām naktīm, kas pavadītas, testējot un meklējot labākos variantus, esam guvuši bagātīgu pieredzi un ar savu zināšanu un tehnisko resursu bāzi esam augstākajā līmenī ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Kas ir pakalpojuma galvenā mērķauditorija?
Pamatā tās ir četras nozares: tūrisma bizness (viesnīcas, restorāni, klubi), nekustamā īpašuma tirgus, medicīnas iestādes un ražošanas uzņēmumi.

Kuras mārketinga aktivitātes pēc savas pieredzes vērtējat ar „plus” zīmi, bet kuras nesniedz tik labu atdevi jūsu biznesa un pakalpojumu popularizēšanā?
Katrs īstenotais projekts savā veidā kalpo kā mārketinga kanāls, un klienti nodod pozitīvu informāciju tālāk – tā pamazām arī informācija izplatās. Aprīļa beigās uzvarējām konkursā Latvijas mīlētākais jaunais uzņēmums. Pašlaik aktīvi darbojamies sociālajos tīklos, bet lielas reklāmas kampaņas gan nekad neesam veidojuši.

Kādi ir līdz šim interesantākie projekti vai lielākie izaicinājumi, kas piedzīvoti?
Ir ļoti daudz interesantu projektu. Ievērību pelna Latvijas Universitāte, kam radīta tūre ar teju simt 360° skatiem, – var izstaigāt visus piecus Ekonomikas un vadības fakultātes stāvus. Radīta tūre Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kur parādīts, kā ēka izskatās patlaban, un – ar zīmētu 3D animāciju palīdzību – kā tā izskatīsies pēc remonta. Strādājām arī ar krīzes centru Dardedze, kura virtuālajai tūrei ir arī sociāls mērķis – radīt drošības sajūtu bērnos, kuriem jādodas uz šo centru.

Kādi ir SkatSkat nākotnes plāni?
Vizualizēt Eiropu no Maskavas līdz Ankarai.

Jūsu atziņas, kas gūtas, darbojoties savā biznesā?
Ja gribi nonākt no punkta A punktā B, sāc iet, nevis filozofē par to, ko un kā vajadzētu labāk darīt un kādas problēmas radīsies ceļā. Vienmēr ir labi paredzēt visus riskus un būt gatavam tiem, bet risku apzināšana visbiežāk ir arī tas, kas cilvēkus attur sākt darboties.

LASI VISUS POZITĪVOS STĀSTUS

Uzraksts uz salvetes kultūras namā:
Vai tu ar mani dejosi? Ja jā, tad pasmaidi. Ja nē, uzmet salto!

SKATIES VISUS JOKUS

SKATIES VISUS JOKUS

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina, ka Latvijas eksports šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 21%, kas ir straujākais pieaugums no visām ES valstīm, informē ziņu aģentūra LETA.

Neskaitot Latviju, straujākais eksporta pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem pirmajos divos mēnešos fiksēts Grieķijā – par 19%, Igaunijā – par 16%, Maltā un Portugālē – par 14%, kā arī Lietuvā – par 12%.

Savukārt eksporta samazinājums reģistrēts vien divās dalībvalstīs: Bulgārijā – par 6% un Kiprā – par 2%.

Tikmēr Latvijas imports divos mēnešos palielinājās par 25%, kas arī ir lielākais pieaugums no visām dalībvalstīm. Tāpat straujš importa pieaugums fiksēts Igaunijā – par 18%, kā arī Lietuvā un Lielbritānijā – par 14%.

Savukārt lielākais importa apjoma samazinājums reģistrēts Grieķijā – par 27% un Kiprā – par 11%.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Latvijas uztura bagātinātāju ražotāju devums kopējā aptuveni 200 miljonus latu lielajā farmācijas zāļu tirgū ir aptuveni 5%, vakar, tiekoties ar žurnālistiem, informēja SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs.

K. Ivanovs skaidroja, ka uztura bagātinātāju ražotāji saražo dažādas preces aptuveni desmit miljonu latu apmērā, savukārt iepakojumu skaita ziņā runa ir par pieciem miljoniem iepakojumu.

Viņš norādīja, ka Eiropā vietējie ražotāji saražojot aptuveni 40% no nepieciešamajām precēm, kas liecina, ka Latvijas ražotājiem vēl ir, kur augt.

Lūgts prognozēt tirgus pieaugumu šogad, K. Ivanovs atzina, ka to ietekmē Latvijas ekonomiskā situācija. Cilvēkiem vispirms ir jāizguļas un jāpaēd, un tikai pēc tam viņi sāk domāt par to, cik ilgi grib dzīvot un kā grib izskatīties.

Eiropā vidēji uztura bagātinātāju tirgus pieaug par 10%. Latvijā 2005. – 2006. gadā pieaugums bijis par aptuveni 25%, bet tagad var runāt vien par dažiem procentiem. Pēc K. Ivanova domām, Latvijas ražotājiem šādā situācijā jābūt īpaši gudriem un jāsāk uzrunāt iedzīvotājus. Viņš vēloties panākt, lai, ienākot aptiekā, cilvēks prasītu Latvijas produktu.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien plkst. 15.00 biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultāte sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizē diskusiju Kā veicināt radošo speciālistu, jaunu uzņēmēju efektīvāku sagatavošanu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā pastāstīja biznesa augstskolas Turība pārstāve Dace Kristiāna Ūdre, pasākums plānots kā starts diskusiju ciklam, lai uzklausītu reālās biznesa sfēras pārstāvju, nozaru ekspertu un lēmumu pieņēmēju padomus un gūtu praktisku atbalstu vienmērīgas biznesa izglītības attīstības nodrošināšanai augstskolās. Diskusijā piedalīsies dažādu nozaru uzņēmēji un eksperti, augstskolu pārstāvji un absolventi, sociālie partneri un lēmumu pieņēmēji.

„Viens no būtiskākajiem uzņēmēju izceltajiem problēmjautājumiem ir kvalitatīva, ar radošu domāšanu apveltīta darbaspēka trūkums ne tikai augstākās, bet arī profesionālās izglītības jomā. Tādēļ izšķiroši uzsākt kvalitatīvu dialogu starp darba devējiem un darbaspēka izglītotājiem, lai sekmētu tieši tādu speciālistu sagatavošanu, kādi uzņēmējdarbībā nepieciešami,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Diskusija norisināsies biznesa augstskolas Turība bibliotēkas Klusajā lasītavā Rīgā, Graudu ielā 68.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Gadījumi, kad Latvijas uzņēmēji pārpērk Igaunijas kompāniju, nav pārāk bieži. Viens no tiem noticis pērnā gada nogalē, kad SIA Baltic Restaurants Latvia iegādājās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu Fazer Amica Estonia, raksta laikraksts Dienas Bizness.

2010. gadā Fazer Group pieņēma stratēģisku lēmumu atstāt ēdināšanas biznesu Baltijā un tā pārņemšanu piedāvāja esošajai Latvijas uzņēmuma vadībai, stāsta Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars, iepriekš Fazer Amica Latvia rīkotājdirektors.

A. Kaugars uzņēmuma priekštecī strādāja jau kopš 2004. gada, kad darbojās tikai četras ēdināšanas vietas. Patlaban Baltic Restaurants, kas strādā ar zīmolu Daily, ir ēdināšanas uzņēmums ar lielāko tīklu Baltijā – nesen atvērta simtā vieta, no tām Latvijā ir 46. Plānos ir arī Lietuvas tirgus apgūšana.

Tādā segmentā kā ēdināšana uz līguma pamata – uzņēmumos, izglītības iestādēs – Baltic Restaurants ir vadošā kompānija. Būtiska atšķirība no konkurentiem ir arī pievēršanās veselīgam piedāvājumam ēdienu izvēlē.

„Esi pozitīvs, nospraud mērķus, pieņem vadības komandā pareizos cilvēkus, un lietas ies uz augšu,” – tāds ir Aigara vadmotīvs vadības darbā. „Mana pārliecība ir tāda, ka uzņēmuma vadītājam jāspēj atrast pareizos cilvēkus vadības komandā, ar kuriem kopā „vienā autobusā” tad var braukt jebkurā virzienā, t. i., sniegt ēdināšanas pakalpojumus vai arī ieiet citā biznesā, jo cilvēki ir vispirms. Man šajā ziņā ir ļoti veicies,” skaidro Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga) notiek Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana, kura viens no darbības virzieniem būs korporatīvās sociālās atbildības (KSA) veicināšana Latvijā, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunā centra vadītāja Maija Kāle tā nepieciešamību raksturo šādi: „Latvijā un pasaulē aizvien nozīmīgāki kļūst jautājumi, kas skar ilgstpējīgas uzņēmējdarbības principus. Izpratnes veidošanā un zināšanu uzkrāšanā par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un korporatīvo sociālo atbildību vienmēr nozīmīga ir vietējā ekspertīze, kas integrē globālus uzstādījumus lokālā vai reģionālā uzņēmējdarbības vides kontekstā. Tāpēc SSE Riga kā viena no vadošajām biznesa skolām Baltijā uzskatīja, ka ir nepieciešams dibināt SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centru, lai ar pētniecības aktivitātēm un praktiskām apmācībām sniegtu atbalstu uzņēmējiem visā Baltijā, kā arī popularizētu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības idejas šī reģiona sabiedrībā.”

Viens no atklāšanas pasākuma vieslektoriem, Pensilvānijas universitātes Vortona skolas profesors Tomass Donaldsons saka, ka centrs būs lielisks papildinājums kritiskajai masai, kas nepieciešama, lai kādā sabiedrībā tiešām iedzīvinātu sociāli atbildīga biznesa principus.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Pieredze, kas gūta, strādājot vadošā amatā lielā kompānijā, nekad nevar būt lieka, taču menedžeriem, kuri nolēmuši pievērsties mazajam biznesam, jāatceras – ne vienmēr šo pieredzi var veiksmīgi kopēt. It īpaši tas attiecas uz piemērotu darbinieku meklēšanu un atalgojuma politiku, raksta avīze Vedomosti, citējot bijušos vadītājus, kuri paši mēģinājuši kļūt par uzņēmējiem.

“Viss tas, ko es faktiski nekad neizmantoju lielā organizācijā, simtprocentīgi strādā mazajā biznesā,” pārliecinoši apgalvo medicīnas centra One Šaden līdzīpašnieks un ģenerāldirektors Ruslans Šatohins. Viņam ir ar ko salīdzināt, jo R. Šatohins iepriekš 15 gadu strādājis nozīmīgu banku (Stoļičnij un SBS-agro) personāldaļās, bet pēdējos gadus vadījis bankas Pervoje OBK personāldaļu.

“Bankās mēs galvenokārt orientējāmies uz cilvēka profesionālo pieredzi, un atvērtais tirgus mums ļāva īsā laikā atrast nepieciešamos speciālistus. Mazā kompānijā svarīgāka ir darbinieku lojalitāte, jo pat nepieciešamība atlaist vienu darbinieku var novest pie jūtamiem finanšu zaudējumiem,” skaidro R. Šatohins. Tādēļ aptuveni 70% medicīnas centra darbinieku pieņemti pēc paziņu rekomendācijām. “Arī lielajā biznesā šāds instruments tiek izmantots, taču ne kā galvenais,” norāda uzņēmējs. Viņš uzsver, ka darbinieku meklēšana pēc rekomendāciju principa ir daudz laikietilpīgāks un darbietilpīgāks process, taču ļoti bieži cita risinājuma nemaz nav. Piemēram, kad centrs vēlējies atrast noteiktas specializācijas un kvalifikācijas ārstus, noskaidrojies, ka visā Krievijā tādu ir tikai aptuveni 50. “Protams, ka viņus varējām atrast tikai ar paziņu starpniecību, – ļoti šaubos, vai šādas kvalifikācijas cilvēki pēta darba sludinājumus avīzēs,” uzsver R. Šatohins.

Nākamais aspekts, kuram viņš pievērš uzmanību, – atalgojuma jautājums. Lielajā biznesā cilvēki ļoti bieži piekrīt strādāt par pamatalgu, bet mazā uzņēmumā nepieciešams izstrādāt pārdomātu prēmiju sistēmu – pretējā gadījumā ir liels risks pieņemt darbā nekvalificētu personālu vai arī tērēt pārāk daudz naudas algām, skaidro R. Šatohins. Viņa vadītajā medicīnas centrā prēmiju apjoms sasniedz 60% no vidējā atalgojuma, un tikai 40% ir fiksētā alga. “Šāda shēma ne tikai palīdz motivēt darbiniekus, bet arī novērš problēmas, kuras rada biznesa sezonalitāte,” viņš norāda, uzsverot, ka, piemēram, janvārī un maijā allaž jārēķinās ar ievērojamu klientu skaita sarukumu.

Atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem un bankām, kur ikvienam darbiniekam ir stingri noteikti pienākumi, mazajā biznesā vadmotīvs ir elastība. R. Šatohins stāsta, ka, slēdzot darba līgumus ar ārstiem, tajos tiek paredzēts, ka neparedzētu apstākļu gadījumā (piemēram, ja saslimis kāds kolēģis) viņi būs gatavi pildīt arī, piemēram, administratora pienākumus, nesaņemot par to papildu samaksu.

Uz to, ka mazajam biznesam ļoti nepieciešami nevis šauras jomas speciālisti, bet darbinieki, kuri spēj veikt visdažādākos uzdevumus, norāda arī kompānijas Lepkep līdzīpašnieks Maksims Djačkovs. “Jebkurš mūsu kompānijas klientu apkalpošanas menedžeris spēj risināt ne tikai pārdošanas problēmas, bet arī nodarboties ar loģistiku un grāmatvedību, atrisināt pat juridiskus jautājumus,” viņš stāsta.

Interesanta pieeja darba pienākumu noteikšanā ir kompānijas Heppipak (uzņēmums izgatavo dāvanas un suvenīrus) līdzīpašniecei Marijai Kičejevai. “Mūsu kompānijā vispār neeksistē dienesta instrukcijas. Par to, kurš darīs kādu darbu, mēs vienojamies neformāli. Ja cilvēkam karjeras apsvērumu dēļ nepieciešams ieņemt kādu konkrētu amatu, mēs to varam ierakstīt darba līgumā, taču svarīgākais ir tas, ar kādu pašatdevi viņš spēs strādāt,” stāsta uzņēmēja, piebilstot, ka, pēc viņas domām, tikai mazajā biznesā iespējams realizēt principu Employee comes first jeb Darbinieks – augstāk par visu. Interesanti, ka pēc šo pašu darbinieku ierosinājuma kompānija atteikusies no prēmiju sistēmas, maksājot fiksētās algas, – pēc M. Kičejevas domām, lielākajai daļai strādājošo pašlaik nepieciešama stabilitāte.

Savukārt kompānijas Parallels, kas izstrādā programmnodrošinājumu, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jūlija Jasinovska ir pārliecināta, ka vienas kompānijas ietvaros var būt dažādas atalgojuma sistēmas. “Prēmiju sistēmu ir jēga ieviest tikai tajos departamentos, kuros darbinieku aktivitāte atstāj tiešu iespaidu uz kompānijas ieņēmumiem. Pirmkārt, tas attiecas uz pārdošanas nodaļu. Bet programmētājiem atrodam citu motivāciju, piemēram, dodam viņiem iespēju kļūt par kompānijas akcionāriem,” skaidro J. Jasinovska.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS