Strādāt nevis mehāniski, bet domāt tā, kā domā tavs klients

Šodien visās Latvijas izglītības iestādēs sākas jaunais, 2010./2011. mācību gads, un skolas gaitas uzsāk tūkstošiem bērnu. Viņiem mācības tikai sāksies, bet skolotājiem un vecākiem jau krietnu laiku nācies rūpēties par to, lai ikvienam skolēnam būtu pieejami nepieciešamie mācību materiāli. Par to, kā uz pašreizējo situāciju izglītībā un iespēju uzņēmumam darboties tik specifiskā jomā kā mācību līdzekļu nodrošināšana skatās tajā pieredzējuši uzņēmēji, stāsta apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts:

„Mūsu darbības jomā jānodala divas lietas – pieprasījums pēc grāmatām, darba burtnīcām un citiem izdevumiem no vecāku puses neapšaubāmi lielākoties koncentrēts dažos mēnešos pirms jaunā mācību gada sākuma. Taču skolu aktivitāte gan bibliotēku krājumu nodrošināšanā, gan mācību aprīkojuma atjaunošanā nu jau notiek vairāk vai mazāk visa gada garumā, tāpēc nevarētu teikt, ka mēs strādājam tikai dažus mēnešus gadā.

Kas attiecas uz skolu bibliotēkām, man uzreiz gribētos uzsvērt, ka šai sakarā ir vairāki mīti – pirmkārt, daudzas skolas patiešām maksimāli savu iespēju robežās, tai skaitā ar pašvaldību atbalstu, cenšas nodrošināt, lai mācībām nepieciešamās grāmatas un citi materiāli tajās būtu. Varbūt situācija nedaudz atšķiras Rīgā, taču kopumā Latvijā esmu novērojis, ka skolu vēlme nodrošināt skolēnus (un attiecīgi pasaudzēt viņu vecāku maciņus) ar visu nepieciešamo mācībām tiek uztverta kā skolas prestiža jautājums. Cita lieta, ka valsts finansējums šim procesam tomēr ir nepietiekams – ja mēs salīdzinām, Latvijā Ministru Kabineta noteikumos ir paredzēti 7 lati uz vienu skolēnu un skolotāju, bet Lietuvā un Igaunijā – vairāk nekā 10 lati. Tai pašā laikā tur arī mācību grāmatu cenas ir aptuveni divreiz lielākas nekā Latvijā.

Otrs mīts – ka mums ir bezgalīgi daudz dažādu grāmatu un citu mācību materiālu. Es varu teikt, ka mums katrā priekšmetā ir 2-3 komplektmateriāli (kas ietver mācību grāmatu, skolotāja grāmatu un dažādus uzdevumu krājumus – darba burtnīcas, kontūrkartes un citus), un tas patiesībā ir par maz, lai nodrošinātu nepieciešamo konkurenci un saglabātu jau iepriekš minētās cenas pašreizējā līmenī.

Tiktāl par valstisko, taču, runājot par biznesa iespējām šai gana specifiskajā un salīdzinoši šaurajā nozarē, – mēs neuzskatām sevi par grāmatu izdevēju. Skatāmies uz savu uzņēmumu kā uz izglītības apgādu visplašākajā nozīmē – kā izglītības nozares servisa organizāciju, kas integrēti nodrošina visu mācību procesā nepieciešamo. Mūsu piedāvājumā ir ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet kopš 1996. gada arī dažādi papildu izglītojoši materiāli, savukārt pēdējos sešos gados – visdažādākie ar informācijas tehnoloģijām saistītie risinājumi, piemēram, dabaszinību komplekts eksperimentiem, interaktīvās tāfeles un citi mūsdienīgi mācību līdzekļi. Protams, tos visus neražojam šeit, jo pasaulē vispār ir salīdzinoši maz nopietnu, pieredzējušu ražotāju, kas ar to nodarbotos (jo īpaši izglītības vajadzībām, ne universāli – kā biroja aprīkojumu), – mēs meklējam uzticamus, pieredzējušus partnerus, savukārt viņu produktu lokalizējam atbilstoši Latvijas izglītības standartiem un vietējai situācijai.

Vēl viens integrētā izglītības procesa nodrošinājuma posms, ko arī piedāvājam, ir skolotāju tālākizglītība. Mēs ne vien apgādājam skolas ar mācību līdzekļiem, bet arī izglītojam pedagogus, kā tos efektīvi izmantot. Līdz ar to dažādu mācību līdzekļu ieviešanas cikls Latvijas tirgū ir aptuveni 2-3 gadi, kas varētu šķist pietiekami ilgi, taču mēs skatāmies nevis mehāniski – kā notirgot šo produktu, – bet gan pēc skolu un pedagogu vajadzībām. Skolotājs ir tas, kuram jābūt atbilstoši nodrošinātam, lai varētu iespējami efektīvi un interesanti pasniegt savu priekšmetu, viņam jāprot pašam rīkoties ar mācību līdzekļiem un atbilstoši iesaistīt skolēnus. Uz saviem produktiem arī skatāmies tieši no šāda – skolotāja – skatu punkta.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI