Dienvidamerikas valstis – no aizņēmējiem līdz kreditoriem

Finanšu krīze, kas joprojām par sevi atgādina gan ASV, gan Eiropas Savienībā, var novest pie ievērojamām ģeopolitiskām izmaiņām pasaulē, un valstis, kurām vēl nesen bija lemts šķietami mūžīgs parādnieku liktenis, straujās attīstības rezultātā var kļūt par Rietumu kreditoriem, raksta itāļu avīzes La Repubblica pielikums Limas. Kā piemēri tiek minēti gan Brazīlija, kas jau kļuvusi par atzītu pasaules ekonomisko spēku, gan Čīle, kas aizvien uzstājīgāk sevi piesaka kā patstāvīgu spēlētāju globālajā tirgū.

Limas atgādina, ka valsts finansiālo pozīciju attiecībā pret pārējo pasauli nosaka tās budžets, aktīvu un pasīvu attiecība. Kā norādījis ekonomists Esvars Prasads, valstīs, kas pašlaik piedzīvo strauju attīstību (parasti pieņemts runāt par BRICS grupu jeb Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un DĀR, taču tām droši var pievienot vēl virkni valstu), aktīvi dominē pār pasīviem. No vienas puses – ievērojamas tiešās ārvalstu investīcijas un uzkrātās valūtas rezerves, no otras – relatīvi niecīgs valsts parāds. Abi faktori uzlabo šo valstu finansiālās pozīcijas salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm. Limas atgādina, ka valsts parāda samazināšana ievērojami mazina investoru riskus un iespēju, ka konkrētā valsts varētu atteikties no parāda nomaksas. Tiesa, defolta risks nav atkarīgs tikai un vienīgi no valsts parāda attiecības pret iekšzemes kopproduktu. Arī ievērojama ārzemju kapitāla piesaiste vērtējama pozitīvi no vairākiem aspektiem – tā veicina tālāku ekonomikas attīstību, turklāt dod zināmu drošības sajūtu. Proti, lielākā daļa ir nominētas vietējās valūtās, kuru devalvācijas gadījumā zaudējumus ar vietējiem iedzīvotājiem nāksies dalīt arī ārzemju investoriem, norāda Limas. Ja viņi turpina ieguldīt attiecīgās valsts ekonomikā, tā ir laba zīme, ka nekādi satricinājumi šai valstij nedraud.

Itāļu izdevums pievērsies situācijai Dienvidamerikā, īpašu uzmanību veltot Brazīlijai un prognozējot, ka šī valsts, “ja arī nesasniegs pasaules lielvalsts statusu, kļūst par ļoti dinamisku aktieri uz starptautiskās skatuves”. Pašlaik Brazīlija jau sasniegusi sesto vietu pasaulē iekšzemes kopprodukta ziņā. Kaut gan pērnā gada pēdējos četros mēnešos tās rūpniecības pieaugums apstājās, pateicoties milzīgajam iekšējam tirgum (196,6 miljoni iedzīvotāju) un vidusšķiras skaitliskajam pieaugumam, pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem turpina augt. Brazīlija var lepoties, ka tās parāds nepārsniedz 55% no tās iekšzemes kopprodukta, valsts 2010. gada budžets bija ar 2,9% lielu pārpalikumu, valūtas rezervju apjoms sasniedzis 288 miljardus dolāru, bet ārzemju investīcijas tiek lēstas 472,6 miljardu dolāru apmērā.

Limas norāda, ka aiz šiem sausajiem skaitļiem slēpjas milzīgs potenciāls, un nākotnē varētu pieaugt Brazīlijas loma tādu tradicionāli spēcīgo valūtu kā dolārs un eiro kursu noturēšanā. Par to, ka finanšu tirgi jau uz to virzās, liecina kaut vai Brazīlijas pieaugošā loma Starptautiskajā Valūtas fondā, kur tā faktiski jau kļuvusi no parādnieces par kreditoru, norāda izdevums. Jāatgādina, ka arī eiro glābšanas kontekstā nereti dzirdēts, ka par potenciāliem Vecā kontinenta valūtas stabilizācijas fonda finansētājiem tiek uzskatīta ne tikai Ķīna, bet arī Brazīlija.

Itāļu izdevums vērš uzmanību arī uz Čīles straujo attīstību. Ņemot vērā, ka šajā valstī ir tikai 17,3 miljoni iedzīvotāju, absolūtajos skaitļos tās ekonomika nav liela, un uz pasaules lielvaras statusu šī valsts nevar pretendēt. Taču Čīle var lepoties ar parādu, kas nepārsniedz 9,2% no IKP, 2010. gadā, pat neraugoties uz postošo zemestrīci, tai izdevies noturēt budžetu ar tikai 0,3% deficītu, strauji pieaudzis ārzemju investīciju apjoms Čīlē. Atšķirībā no Brazīlijas, kura iziet uz globālās skatuves, Čīle pagaidām aprobežojas ar divpusējiem līgumiem, kā sadarbības partnerus izvēloties Klusā okeāna pretējās piekrastes valstis. Taču arī Čīle audzē muskuļus un uzkrāj valūtas rezerves, par kurām nākotnē varētu būt interese no tās kādreizējo aizdevēju puses, norāda Limas.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS