|

Bloomberg: Eiropai būs jāatsakās no līdzšinējās sociālā nodrošinājuma sistēmas

Daudzās Austrumeiropas valstīs – arī Latvijā – par labāko un taisnīgāko ekonomiskās attīstības modeli tiek uzskatītas Eiropas ziemeļvalstis, kas pazīstamas ar to, ka rūpējas par visiem iedzīvotāju slāņiem, pateicoties vērienīgai sociālā nodrošinājuma sistēmai. Eiropas Starptautiskā politiskās ekonomikas centra (ECIPE) direktors Fredriks Eriksons rakstā, ko publicējusi aģentūra Bloomberg, gan norāda, ka tuvāko 20 gadu laikā objektīvu apstākļu dēļ šī situācija mainīsies, jo jau drīzumā Eiropas sociāli orientētās valstis vairs nespēs tikt galā ar savām saistībām.

“Lielākā daļa kritikas par valdību izšķērdību pēdējā laikā tiek vērsta pret acīmredzamiem grēciniekiem, piemēram, Grieķiju, kurai jau pirms četriem gadiem, kad sākās globālā finanšu krīze, bija milzīgs parāds un budžeta deficīts. Bet, ja runājam par pārlieku lieliem izdevumiem sociālās labklājības jomā, Eiropas valstu vidū eņģeļu nav. Pat skandināvu un citu valstu valdības, kuras 2008. gadu sagaidīja ar lieliskiem finanšu rādītājiem, ir saskārušās ar privātā sektora parādiem, bijušas spiestas pārāk daudz tērēt, un tām ir jāpārkārto sava politika. Vienīgais jautājums, vai tas tiks paveikts pakāpeniski vai ar šoka terapijas palīdzību,” raksta F. Eriksons.

Viņš atgādina, ka pašlaik eiro krīzes epicentrā nokļuvušas četras valstis: Grieķija, Īrija, Portugāle un Spānija. Iemesli, kādēļ tas noticis, ir dažādi, taču visas šīs valstis vieno fakts, ka straujās ekonomiskās izaugsmes laikā, kas vēlāk izrādījās tikai burbulis, tikpat strauji pieauga valstu izdevumi sociālajiem mērķiem – tika palielinātas pensijas un pabalsti, paaugstināti veselības aizsardzībai atvēlētie izdevumi. Turklāt ātruma ziņā šis process faktiski neatpalika no ekonomiskās izaugsmes tempiem, un līdz nesenam laikam vidēji statistiskais spāņu pensionārs saņēma valsts pensiju, kas veidoja aptuveni 80% no pašlaik strādājošo vidējās darba algas. “Ekonomikai strauji pieaugot, tikpat strauji auga algas un pensijas. Nebūtu problēma, ja to apjoms kristos, līdzko sāktu samazināties ekonomiskās izaugsmes tempi, taču parasti tā nenotiek,” uzsver F. Eriksons, norādot, ka tagad problēmās nokļuvušajām valstīm jādomā par šo izdevumu strauju samazināšanu. Spānijai valsts izdevumus sociālajā jomā nāksies samazināt vismaz par ceturtdaļu, bet grieķiem būs jājūtas laimīgiem, ja izdosies tos samazināt aptuveni divkārt.

Taču ar problēmām saskarsies ne tikai tās valstis, kas pašlaik nonākušas parādu krīzes priekšā, raksta F. Eriksons. “Nākamajā desmitgadē strauji turpināsies Eiropas novecošanas process, nenovēršami pieaugs pensiju izmaksas, palielināsies izdevumi, kas jātērē gados vecāku cilvēku veselības aizsardzībai. Šo demogrāfisko pārbīdi izjutīs visur, ieskaitot Ziemeļvalstis, kuras pagaidām izglābušās no sliktākajām parādu krīzes izpausmēm,” raksta speciālists. Kā piemēru viņš min Vāciju. Turpinoties pašreizējai demogrāfiskajai tendencei, tāpat kā līdz šim pieaugot darba ražīgumam un iedzīvotāju tēriņiem, jau 2025. gadā 15% no iekšzemes kopprodukta būs jātērē gados veco iedzīvotāju veselības aizsardzībai, bet līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 26%.

F. Eriksons atgādina, ka pirms pāris mēnešiem Dānijas pilsoņus nepatīkami pārsteidza šīs valsts jaunā premjere, starp citu, kreisās koalīcijas vadītāja Helle Torninga – Šmidta, kura stratēģiskajā dokumentā Denmark 2032 atklāti atzina, ka Dānijas sociālās nodrošināšanas sistēma savā līdzšinējā veidā pastāvēt vairs nevarēs un ir jāvienojas par prioritātēm, kurās tiek ieguldīti līdzekļi.

“Pēc 20 gadiem Eiropas sociālās sistēmas krasi atšķirsies no pašreizējām. Tās joprojām eksistēs, taču pabalstu programmas būs daudz mazāk dāsnas, sociālā atbildība nonāks privātā sektora rokās,” prognozē F. Eriksons. Viņš ir pārliecināts, ka jau pēc pāris gadu desmitiem Eiropa tiks iedalīta nevis ziemeļos un dienvidos vai kreisajos un labējos, bet valstīs, kuras laikus sākušas attiekties no Eiropā līdz šim pieņemtā sociālā modeļa, veicot pakāpeniskus pārkārtojumus, un tajās, kurās izmaiņas nāksies veikt piespiedu kārtā pēc kādiem lieliem satricinājumiem. Otrajā valstu grupā situācija, protams, būs daudz smagāka.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS

Novērtē:
Loading ... Loading ...

Izsaki viedokli