Biznesā svarīgas detaļas

Šodien savu jauno kolekciju interesentiem prezentē sociālā biznesa zīmols MAMMU, kurš, iesaistot jaunās māmiņas, kuras patlaban ir ārpus aktīvā darba tirgus, ražo un tirdzniecībā piedāvā oriģināla dizaina šalles. Minētais projekts ir viens no tiem, kas savulaik guvis atbalstu sociālā biznesa programmā Brigāde, tomēr prakse rāda, ka no šķietami filantropiski orientētas ieceres tas jau izveidojies par patstāvīgu, stabilu biznesu. Nekrize.lv vaicāja vēl viena Brigādes atbalstītā projekta Foldlife radošajam direktoram Jānim Brinkmanim, kā viņa uzņēmumam veicas biznesa vidē un kas jāņem vērā, veidot tā dēvēto sociālo biznesu.

„Mūsu idejas vēsture aizsākās pirms desmit gadiem ar pirmo produktu – kartona soliņu, ko izveidoja mans kolēģis Jānis Mercs, kurš patlaban ir Foldlife dizaineris. Sākumā tā bija kā interesenta arhitektu biroja paspārnē radusies ideja, kas tagad jau izaugusi par patstāvīgu un ilgtspējīgu biznesu. Desmit gadu laikā iecere pamazām „apauga” ar jauniem produktiem, piedalījāmies vairākas starptautiskās izstādēs un sapratām, ka jo īpaši Rietumeiropas klientu vidū ir liela interese par šāda veida produktiem.

Tā kā vēlējāmies ieiet Eiropas tirgū un attīstīties nopietnāk, pirms pusotra gada nolēmām radīt zīmolu Foldlife. Patlaban esam tādā kā augšanas stadijā – popularizējam jauno zīmolu un meklējam noieta tirgus, kā arī aktīvi domājam par jaunu produktu izstrādi.

Mūsu klienti ir izglītoti un domājoši cilvēki. Produkti ir ievērojami lētāki par Eiropas kartona mēbeļu ražotāju piedāvājumu, jo tas drīzāk orientēts uz dizaina mēbelēm. Tomēr esam nedaudz dārgāki par plaša patēriņa produktiem, kas ir vienkāršāki un lētāki, bet neizturīgāki. Mēs vēlamies būt labākie gan cenu, gan dizaina un kvalitātes ziņā, uzturēt līdzsvaru.

Rietumeiropā cilvēki ir „zaļi domājoši”, un daudzi izvēlēsies kartona produktus savu principu dēļ – viņi nepirks plastmasas izstrādājumus, bet gan videi draudzīgāku preci. Attīstītās Eiropas valstis, kurās dominē šāda domāšana, – Vācija, Lielbritānija, Holande, Beļģija – ir mūsu mērķa tirgus.

Raksturojot to, vai šajā biznesā iespējams nopelnīt, jāuzver, ka līdz šim – gan pirmskrīzes gados, gan tagad – esam ražojuši un pārdevuši savas preces tikai Latvijas tirgū. Var teikt, ka esam uzņēmums, kas pats par sevi ir izdzīvojis un kura ideja vēl ir dzīva, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem, uz Latvijas miniatūro tirgu un to, ka pārdodam gana šauras nišas preces. Tas pierāda to, ka, izejot uz ārējiem tirgiem, būs lielākas attīstības iespējas.

Līdz šim mums bija veikals pašā Rīgas centrā, kuru nolēmām atvērt, lai saprastu, kāds ir publikas viedoklis un atsauksmes. Taču nesen pārcēlām veikalu uz Spīķeriem – pirmkārt, tā ir ģeogrāfiski izdevīga vieta, kur viegli piebraukt ar auto. Otrkārt, šeit ir pavisam cita atmosfēra, uz Spīķeriem nāk tā publika, kam varētu interesēt mūsu piedāvājums.

Domājot par biznesa attīstību, jāatzīst, ka vajadzēja rīkoties straujāk pirms krīzes sākšanās, kad bija vairāk brīvo līdzekļu, bet tad vēl nebija tik ciešas pārliecības, ko un kā darīt, kā arī tajā laikā bija lieli konkursi, kuras kopā ar kolēģiem uzvarējām un strādājām, nedomājot par mazumtirdzniecību. Tagad uz biznesa lietām skatāmies nedaudz globālāk un mērķtiecīgāk, kā arī esam guvuši mācību – ja ir līdzekļi, tos jāakumulē. Patlaban mums ir skaidrāka biznesa attīstības ideja nekā pirms daudziem gadiem, un atliek vien krāt resursus, lai dotos uz starptautiskajām izstādēm un investētu noliktavās un preču krājumos. Mēģinām piedalīties dažādos konkursos, iegūt pasūtījumus, naudas balvas vai vismaz uzņēmuma „spalvas” spodrināt, lai par mums uzzinātu plašāk.

Galvenā atziņa, ko esam guvuši šajā laikā, ir nepieciešamība domāt ļoti konkrēti un detalizēti – gan attiecībā uz to, ko klients vēlas, gan to, ko mēs varam darīt, lai uzlabotu savu preci. Uzskatu, ka katra detaļa ir svarīga, jo detaļas veido kopumu, piemēram, ja prece nav līdz sīkumiem precīzi un kvalitatīvi „nostrādāta”, būs negatīvas atsauksmes no klientiem, un tas mums nav vajadzīgs.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI