Viesmīlības un tūrisma jomas pārstāvjiem vasara ir karstākais darba laiks. Apņēmības pilna to gaida arī Burtnieku novadā esošās brīvdienu mājas Stārķa Ligzda saimniece Inga Broka.

Līdz savam biznesam Inga nonākusi veiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā. „Viss laikam dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek,” viņa spriež. Savulaik drīzāk personiskas intereses dēļ viņa iestājās Biznesa augstskolā Turība un ieguva tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadītājas kvalifikāciju. Pēc tam, kā pati saka, sekoja „pāris gadi, maldoties pasaulē”, rezultātā gūstot atziņu, ka nekur nav tik labi kā dzimtenē. „Tomēr arī šeit kādu laiku abi ar vīru dzīvojām pilsētas dzīvoklī, strādājām, un ne mirkli nebija domas par sava biznesa uzsākšanu,” turpina Inga.

Jaunus pagriezienus dzīvē radīja iespēja doties uz laukiem un sākt apsaimniekot Ingas vīra vecāku atstāto īpašumu. Inga stāsta: „Pārdevām dzīvokli un pārvācāmies uz laukiem bez īstas sajēgas, ko tur vispār iesāksim. Sākumā viss likās neiespējami, tomēr pamazām apguvām daudz jauna un iemācījāmies priecāties par katru sīko darbiņu, ko paveicām.” Radās arī doma, kā likt naudai „braukt” uz laukiem, lai pēc tās nav jādodas tikai uz pilsētu. „Šo iespēju saskatījām vecajā pirtiņā, ko nolēmām atjaunot un pielāgot tūristu vajadzībām. Līdztekus spriedām – ja tūristi nebrauks, dzīvosim te paši. Izrādījās, ka tūristiem mūsu pirtiņa iepatikās un patīk joprojām,” atminas Inga.

Domājot par brīvdienu mājas nosaukumu – Stārķa Ligzda, šaubu nebija ne mirkli. Šai apkārtnē mīt vairāki desmiti stārķu, ir lielākā balto stārķu kolonija Latvijā. „Vecā lapegļu alejā, ko grāfs Zīverss esot stādījis pēc Katrīnas II ieteikuma, izvietojies Latvijā lielākais stārķu ciems ar vairāk nekā 30 ligzdām. Te ir īpaša vieta, kur patīk ne tikai stārķiem, bet arī cilvēks vienā naktī atgūst spēkus pēc smagas darba dienas. Ne velti te kādreiz būvēta Mīlītes muiža – cilvēki senāk rūpīgi izvēlējās vietu, kur celt sev mājvietu,” atklāj Inga, kas cītīgi pētījusi apkārtnes vēsturi. Stārķu simbolika izmantota daudzos Ingas uzņēmuma atribūtos, tiek veidota arī stārķu figūriņu kolekcija. „Tā ir tāda kā mūsu atšķirības zīme, kas veido atpazīstamību,” piebilst Inga.

Brīvdienu namiņš ir ļoti kompakts un viegli pielāgojams dažādiem atpūtas nolūkiem – gan romantiskai atpūtai pārim, gan nelielām svinībām līdz 20 personām. „Burtnieka ezera tuvums un mazliet mežonīgā daba piesaista ar savu pirmatnīgumu. Pirtiņā piedāvājam izbaudīt lauku SPA procedūras, kur izmantojam dabas veltes – Burtnieka sapropeli, ūdensmētras, dažādu koku slotiņas, lauku tējas. Viesi var paši sev pagatavot maltīti no saimniecībā izaudzētajiem dārzeņiem, pacienāties ar ogām, zirņiem. Šovasar plānojam sākt piedāvāt arī pašu kūpinātas Burtnieka zivis un lauku olas,” saimniece raksturo piedāvājumu.

Uz Stārķa Ligzdu lielākoties brauc pāri, ģimenes un nelielas draugu kompānijas, kas bēg no pilsētas burzmas un grib lauku klusumu un mieru. Klientu vidū ir arī darba kolektīvi, kas vēlas sanākt kopā neformālā vidē, dažādi hobiju kursu organizētāji un arī makšķernieki, kas Burtnieku ezerā cer izvilkt savu lomu. Inga saka, ka Stārķa Ligzdā laiks it kā rit lēnāk un, vērojot stārķu nesteidzīgo darbošanos, piemirstas ikdienas rūpes un raizes.

Vidzemes pusē ir daudz lielāku un mazāku viesu namu, kas piedāvā dažādus lauku tūrisma pakalpojumus. Šai ziņā Inga par konkurenci neuztraucas, savus konkurentus viņa dēvē par „amata brāļiem”. „Raugos, ko viņi piedāvā, lai varētu ieteikt saviem klientiem, ja viņi meklē plašākas telpas, vai arī man datums, ko vēlas klients, jau ir rezervēts,” viņa paskaidro.

Inga atzīst, ka faktiski visi finanšu līdzekļi tiek ieguldīti namiņa pilnveidošanā un mārketinga pasākumiem netiek pievērsta tik liela uzmanība, cik būtu vajadzīgs jaunam, augošam uzņēmumam. Pēc Ingas domām – labāk, lai pieticīga reklāma un patīkams pārsteigums atbraucot, nevis skaļa reklāma un vilšanās ierodoties.

Tiesa, popularizēt Stārķa Ligzdu viņa cenšas, organizējot un piedaloties dažādos pasākumos. „Pēdējais un veiksmīgākais bija www.autofotoorientesanas.lv organizētais rallijs, kura dalībnieku mājas uzdevums bija atvest uz kontrolpunktu stārķa suvenīru. Tajā dienā par Stārķa Ligzdu uzzināja vairāk nekā 200 cilvēku, un es savukārt tiku pie kolosālas stārķu kolekcijas, ko tagad izrādu saviem viesiem,” palepojas uzņēmēja.

Pirts namiņš Stārķa Ligzda atrodams arī LTA Lauku ceļotājs interneta katalogā. Inga atklājusi arī portālu www.airbnb.com, kas ir starptautiska vietne, kur apkopoti dati par viesu namiem un izīrējamiem apartamentiem tūristu vajadzībām. Arī tajā ievietota informācija par Stārķa Ligzdu. Izveidojusies sadarbība ar putnu vērotājiem un kompānijām Dabas tūres un Motacilla, kas organizē putnu vērošanas braucienus uz Latviju no ārvalstīm. Visvairāk viesu tomēr ir no Rīgas un tuvākajām pilsētām. Informācija lielākoties tiekot atrasta uzņēmuma mājaslapā http://starkaligzda.weebly.com, uz kuru ved saites no Valmieras un Burtnieku novada mājas lapām, vai arī interneta katalogos viesunamiem.lv, viesumajas.lv, pirtis.lv un citos.

Nākotnes plāni Ingai esot „kā Napoleonam”. Gribas uzmeistarot āra baļļu, kur iemērkties pēc pirts, uztaisīt bērniem spēļu laukumiņu, sporta laukumu, izrakt dīķi, ielaist Burtniekā plostu un daudz ko citu. „Gribam pilnībā pabeigt pašu pirts māju, nomainīt jumtu, iekopt apkārtni – lai ar lepnumu varētu sagaidīt viesus,” plāno Inga. „Viss šeit tapis pašu spēkiem, pateicoties manam vīram Ervīnam Brokam, kurš pieprot visus celtniecības un apdares darbus. Pat kāpņu margas un gultas namiņā ir viņa darinātas.” Atbalstu sniedz arī radi un draugi, kas ar prieku piedalās talkās un uzmundrina „pelēkās dienās”.

Atziņas, kas gūtas, darbojoties savā biznesā:

• Vienmēr esmu ticējusi, ka ikvienam jādara tas, ko darīt patīk vislabāk. Esmu laimīga, jo tik tiešām daru to, kas man patīk! Un, ja cilvēks dara tīkamu darbu, tad viss veicas;

• Manuprāt, patlaban nav grūti veidot biznesu, lai arī kāda joma tā būtu. Ir plaši pieejama informācija, dažādi semināri, apmācības. Galvenais – mazliet drosmes, mazliet apdomības un uzdrīkstēšanās. Kā saka – darīšanas vaina! Ja nedarīsi, nekad neuzzināsi – vai tu to spēj vai nē!

LASI VISUS POZITĪVOS STĀSTUS

SKATIES VISUS JOKUS

Pirms trim gadiem dibinātās britu kompānijas Genius apgrozījums pērn sasniedzis jau 15 miljonus sterliņu mārciņu jeb 13 miljonus latu. Laikraksts Vedomosti norāda, ka šo panākumu pamatā ir gan oriģināls piedāvājums – diētiskā maize, kuras sastāvā nav glutēna jeb graudaugu proteīna, kas mēdz izraisīt alerģijas, gan tas, ka kompānija piesaistījusi investorus un izveidojusi struktūru, kurā ikviens speciālists ir savā vietā.

Šādā situācija nedaudz malā gan nācies paiet oriģinālās produkcijas receptes autorei un kompānijas dibinātājai Lūsindai Brūsai – Gerdainai, kura vairs nav ģenerāldirektore, bet domā par jaunu produktu ražošanu, nodarbojas ar recepšu izstrādi un kontrolē produkcijas kvalitāti. Tomēr uzņēmēja uzsver, ka ar prieku pieņēmusi šādus spēles noteikumus, jo, biznesam vēršoties plašumā (Genius kontrolē 58% Lielbritānijas bezglutēna maizes tirgus, tā produkcija tiek pārdota visos lielākajos veikalu tīklos) un aktivizējoties konkurentiem, ir ļoti svarīgi, lai visas nodaļas vadītu īsti sava amata profesionāļi. Kompānijā būtiska loma ir gan zīmola veidošanas ekspertiem, gan pārdošanas speciālistiem, kuri risina sarunas ar lielveikalu tīkliem, gan, protams, galvenajam investoram Bilam Gemmelam. “Taču visus lēmumus mēs pieņemam kopīgi,” uzsvērusi L. Brūsa – Gerdaina, kuru joprojām var uzskatīt par kompānijas seju.

Viņa atzīst, ka bez kompānijas Cairn Energy dibinātāja B. Gemmela palīdzības visticamāk neko lielu nebūtu sasniegusi. Uzņēmēja teic, ka viņas sapnis sākotnēji aprobežojies ar diētiskās maizes pārdošanu tuvējos veikaliņos, taču tagad viņai ir skaidrs, ka šādam biznesam nebūtu lemts ilgs mūžs. Lielākie konkurenti, kuri nekautrējas pārņemt veiksmīgas idejas, ātri vien būtu mazu kompāniju izspieduši no tirgus.

Jāpiebilst, ka diplomētā psiholoģe un Londonas kulinārijas skolas Leith School of Food and Wine pasniedzēja L. Brūsa – Gerdaina sākotnēji nemaz nav domājusi iesaistīties biznesā. Pie diētiskās maizes receptes izstrādāšanas viņa ķērusies pēc tam, kad noskaidrojies, ka viens no viņas trim dēliem nedrīkst uzturā lietot glutēnu saturošus produktus. “Veikalos bija pieejama arī maize bez glutēna, bet parasti tās klaipi bija cieti kā akmens,” stāstījusi L. Brūsa – Gerdaina. Sākumā viņa maizi cepusi tikai ģimenes vajadzībām, bet reiz uzdāvinājusi maizes kukuli sava dēla draugam, zinot, ka gan viņš, gan viņa tēvs arī nedrīkst lietot produktus, kas satur glutēnu. Liels bijis L. Brūsas – Gerdainas pārsteigums, kad nākamajā dienā viņai piezvanījis dēla drauga tēvs – izrādījies, ka tas ir pazīstamais uzņēmējs B. Gemmels, kurš paudis gatavību iesaistīties biznesā, taču ar nosacījumu, ka tas tiks veidots pēc lielā biznesa noteikumiem.

“Bizness vienmēr var piesaistīt naudu, ja pierāda investoram, ka tā tirgus stratēģija ir pareiza,” skaidro B. Gemmels, kurš izvēlējies samērā agresīvu stratēģiju. Jau tagad Genius produkcija tiek tirgota ne tikai Lielbritānijas, bet arī Īrijas, Kanādas un ASV lielveikalos, bet drīzumā būs pieejama arī kontinentālajā Eiropā. Lielbritānijā kompānija sekmīgi konkurē ar vadošo maizes ražotāju Warburtons (arī šī kompānija pirms dažiem gadiem sāka izgatavot maizi bez glutēna) un ar atsevišķiem citu kompāniju produktiem cīnās par tirgu, kas, pēc speciālistu aplēsēm, pieaug par 12% gadā. 2010. gadā Genius kļuva par pirmo diētiskās produkcijas ražotāju Lielbritānijā, kurš uzsāka vērienīgu reklāmas kampaņu televīzijā, bet tagad B. Gemmels plāno izveidot kulinārijas šovu, kuru vadīs L. Brūsa – Gerdaina. “Ja mēs spēsim palielināt produkcijas apjomu, tad varēsim pazemināt cenas līdz vadošo ražotāju līmenim,” lielā biznesa kategorijās tagad domā arī receptes autore.

Pilna raksta versija šeit.

Kompānijas mājaslapa:
http://www.geniusglutenfree.com/

Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un biedrība Connect Latvija rīkoja uzņēmēju un zinātnieku forumu. Lai noskaidrotu, kāds bija foruma mērķis un kā Latvijā attīstās uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, portāls Nekrize.lv uz sarunu aicināja biedrības Connect Latvija izpilddirektoru Elmāru Baltiņu.

„Primārais foruma mērķis bija veidot saikni starp uzņēmējiem un zinātniekiem, apmainīties ar jaunāko informāciju par abās jomās notiekošo. Forumā zinātnieki prezentēja savus izgudrojumus, bet uzņēmēji sniedza viedokli par to iespējamo komercializāciju, aktualitātēm tirgū un virzieniem, kuros nepieciešams veikt konkrētus pētījumus (attiecīgi – kam varētu būt tirgus potenciāls).

Ņemot vērā, ka zinātnieku un uzņēmēju „pasaules” ir ļoti atšķirīgas, savstarpējo komunikāciju veidot un veicināt ir būtiski. Zinātniekiem ir iespēja saprast kopējo nozares ainu – kas ir aktuāls uzņēmējiem, kādus projektus ir vērts turpināt, kādus – uzsākt. Savukārt uzņēmēji uzzina, ko Latvijas zinātnieki spēj piedāvāt. Tiek arī ietaupīts laiks, meklējot jaunākos pētījumus viņiem interesējošās nozarēs, kas parasti ir diezgan sarežģīts process.

Protams, viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem inovāciju sistēmas attīstībai ir – līdzko zinātniekam rodas jaunas idejas, par tām informēt uzņēmējus, investorus, patentu valdi. Ja zinātnieks tikai strādā laboratorijā, eksperimentē un rada dažādas idejas, bet par tām nevienam nestāsta, sabiedrība no viņa darbības negūst nekādu labumu.

Iepriekš arī esam rīkojuši līdzīga veida forumus. Taču šoreiz sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru aicinājām piedalīties ne tikai uzņēmējus, bet arī dažādu asociāciju pārstāvjus, kuri plašāk pārzina konkrētās nozares uzņēmējus.

Taustāmais ieguvums – piemēram, viena no asociācijām forumā laikā nodeva kādam zinātniekam uzņēmēja kontaktus, ar kuru varētu tikt veidota sadarbība. No uzņēmēju puses izskanēja arī atziņa, par kuru zinātnieki bieži nemaz neaizdomājas, – ražot kaut ko nav grūti, bet jādomā, kā to pārdot un kas to vispār pirks.

Pateicoties mūsu līdzšinējai darbībai šajā jomā, viens no zinātniekiem sadarbībā ar kādu uzņēmumu ir izveidojis vairākas kūdras pārstrādes rūpnīcas Latvijā, un nākamā jau tiek būvēta Igaunijā. Palīdzējām gūt kontaktus uzņēmēju vidū arī nu jau zināmā piena produkta Labdaris autorei – Rīgas Stradiņa universitātes pētniecei.

Raksturojot sadarbības attīstību starp zinātniekiem un uzņēmējiem, jānorāda, ka ir pietiekami daudz zinātnieku, kuri nu jau paši vēlas sadarboties ar uzņēmējiem. Tomēr patlaban nepieciešams paplašināt tieši uzņēmēju loku, kuriem tas būtu aktuāli, – nepietiek ar to, ka tikai divi vai trīs uzņēmēji izrāda interesi. Turklāt jāpaplašina arī komunikācijas platforma sadarbības veicināšanai, un šādi pasākumi ir viens no veidiem, kā to darīt.”

LASI VISU, KO RUNĀ EKSPERTI

Ceturtdien, 24. maijā, Rīgā notiks Latvijas – Turcijas biznesa forums, biznesa portālu Nozare.lv informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

Biznesa forumā tiks prezentētas abu valstu sadarbībai perspektīvākās nozares. Bet foruma otrajā daļā notiks divpusējās Latvijas un Turcijas uzņēmēju tikšanās.

Turcijas biznesa delegācija vizītē Rīgā uzturēsies no 23. līdz 25. maijam. Vizīti organizē viena no ietekmīgākajām biznesa asociācijām Turcijā MUSIAD (Independent Industrialists and Businessmen’s Association). Asociācija ir izveidota, lai veicinātu sociālo, kultūras, politisko, ekonomisko, zinātnisko un tehnoloģisko attīstību gan indivīdiem, gan institūcijām.

Latvijas – Turcijas biznesa forums notiks Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Daugava, Kuģu ielā 24. Dalība Latvijas – Turcijas biznesa forumā ir bez maksas.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Kopējais nodokļu slogs, ko veido visi nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi, Latvijā 2010. gadā veidoja 27,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un bija trešais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vidēji visās 27 ES dalībvalstīs kopējais nodokļu slogs 2010. gadā bija 38,4% no IKP. Pēdējo desmit gadu laikā nodokļu slogs Eiropas Savienībā ir samazinājies par diviem procentpunktiem – 2000. gadā tas bija 40,4% no IKP.

Pats zemākais nodokļu slogs 2010. gadā bija Lietuvā – 27,1% no IKP, Rumānijā – 27,2%, Latvijā, kā arī Bulgārijā – 27,4% un Slovākijā – 28,1%.

Tikmēr Igaunijā nodokļu slogs 2010. gadā veidoja 34,2%, kas ir 13. zemākais līmenis ES.

Savukārt visaugstākie nodokļu slogs bija Dānijā – 47,6% no IKP, Zviedrijā – 45,8% un Beļģijā – 43,9%.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien plkst.12.00 Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija notiks svinīga pamatakmens ielikšana topošajai zivju audzētavai, kuras būvniecības darbus plānots pabeigt līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru LETA informēja uzņēmuma projektu vadītājs Mārtiņš Roze.

„Esam nokārtojuši visas ar šo projektu saistītās formalitātes, kā arī pabeiguši sarunas ar iekārtu piegādātājiem un būvniekiem,” informēja M. Roze, piebilstot, ka jau sākta veco un nevajadzīgo ēku daļu demontāža.

Līgumus par zivju mazuļu piegādi uzņēmums vēl neesot noslēdzis, taču sāktas sarunas ar vairākām zivju audzētavām, iespējams, uzņēmums sadarbosies ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.

„Zivjaudzētava ļaus pilnībā nodrošināt ražošanas jaudas konservu ražošanā, kas ir uzņēmuma pamatbizness. Konservu cehā nodarbinām vairāk nekā 350 darbinieku, un ir svarīgi viņiem nodrošināt pastāvīgu, ritmisku darbu, kas nav tik daudz atkarīgs no sezonas,” skaidro M. Roze. Plānots, ka zivju audzētavā būs 10 jaunas darba vietas.

Kā informēja M. Roze, līdz gada beigām plānots pabeigt arī novecojušo, pagājušā gadsimta 60. gados būvēto attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju. Tāpat nākotnē bijušajā uzņēmuma ēdnīcā esot ideja iekārtot Kolumbijas ražotās produkcijas tirdzniecības vietu.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Cilvēki mums atsūta savu jautājumu par pirkumu, piemēram, meklē riteni puikam, un mēs tālāk šo jautājumu aizsūtām visiem, kas tirgo riteņus. Veikali saņem šo e-pastu un atbild lietotājam par preces pieejamību. Kamēr pircējs apzvanītu vai apbraukātu visus veikalus, paietu daudz ilgāks laiks,” laikrakstam Dienas Bizness stāsta Dace Sapiega, darījumu portāla Lasso.lv vadītāja.

Pašlaik Lasso.lv tiek saukts par darījumu portālu, bet novērots, ka cilvēki nesaprot vēstījumu – ko tas nozīmē un kāda veida darījumi tie ir. „Tā ir kā mini cenu aptauja, iepirkumu konkursiņš fiziskām personām. To var nosaukt arī par personīgo asistentu, kam atdod savus darbus. Mums tas ir tīrs roku darbs. Mēs darām to pašu, ko cilvēks – meklējam internetā un visiem, kas atbilst, aizsūtām e-pastu. Izdarām to cilvēka vietā,” saka Dace. Viņa pēc savas būtības ir meklētāja, taču viņu tracina, ka meklēšana prasa tik ilgu laiku.

Lasso.lv izveidē viņa konsultējusies ar digitāli radošo aģentūru Kosmodroms, kas mācēja sakārtot viņas idejas vienkopus, taču lielākoties viņa visu dara pati. „Es visu daru pēc savām sajūtām. Nezinu, cik pareizi vai nepareizi tas ir, bet ir lietas, ko man konsultanti iesaka, un es paņemu, bet citas ne,” saka Dace.

Vaicāta, vai kas līdzīgs ir ārzemēs, viņa saka, ka nav atradusi. „Ir daudzi biznesi, kas nokopē ideju no ārzemēm, bet neesmu neko tādu atradusi. Tas bija viens no stimuliem sākt to darīt,” viņa teic. Lai gan šis licies visai vienkāršs pakalpojums, portāla izstrāde pierādīja, ka tas ir sarežģīti. Tāpat programmatūra veidota, lai tad, kad šis pakalpojums kļūs populārs, pašiem būtu viegli apstrādāt informāciju. „Domājām uz priekšu. Tāpēc arī piesaistīti cilvēki, kas strādā attālināti,” viņa stāsta.

Katru dienu Lasso.lv saņem 100–200 jautājumu, no kuriem 30–40 ir pavisam jauni un par kuriem jāpiedomā. Lai savāktu informāciju par jautājumiem, kuru datu bāzē vēl nav, parasti paiet viena līdz divas stundas. „Mūsu uzstādījums ir tāds, ka četru stundu laikā klientam ir jāsaņem atbilde. Tam jābūt ātri, citādi nav jēgas,” stāsta Dace.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Uzņēmumā investējot 300 tūkstošus latu, restorānu tīkls Vairāk saules šogad plāno veidot jaunu ražotni un attīstīt franšīzi, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajā ražotnē Rīgā paredzēts ražot pastas, ravioli un pusfabrikātus restorānu tīkla Vairāk saules un veikalu Pastarellia vajadzībām. Jau patlaban Rīgā darbojas četri Pastarellia veikali, kuros tiek realizētas pašu ražotās pastas, un to skaitu līdz gada beigām plānots palielināt vēl par diviem. Pēc ražotnes pabeigšanas tiks izstrādāti franšīzes nosacījumi, lai šo iespēju varētu piedāvāt visiem interesentiem.

Restorānu tīkla Vairāk saules un ģimenes uzņēmuma Mārtiņa beķereja līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš atklāj, ka jau pašlaik interese par franšīzes iespējām ir no vairākiem Krievijas uzņēmējiem un investoriem. Patlaban notiek ražotnes projektēšanas darbi, un drīzumā tiks izsludināta iepirkumu procedūra. Projekta realizācijā paredzēts piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu. Pēc ražotnes izveides visiem tīklā iesaistītajiem uzņēmumiem būs iespēja nodrošināt vienādas kvalitātes produkciju.

Viens no mērķiem ir palielināt arī restorānu Vairāk saules skaitu, pašlaik Rīgā darbojas trīs restorāni. Šiem restorāniem jau izstrādāta jauna koncepcija, papildinot tradicionālo ēdienkarti ar Āzijas virtuvi, un šis solis jau attaisnojies. Apgrozījuma pieaugumu sekmējusi arī iespēja pasūtīt maltīti uz mājām, ko atšķirībā no krīzes gadiem klienti izmanto arvien vairāk. Jāatgādina, ka pēc franšīzes principa jau patlaban Latvijā strādā ne tikai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tostarp Čili Pica, Double Coffee, bet arī vairāki rūpniecības uzņēmumi – Stenders, Dzintars un citi

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS