Pēdējo dienu gaisa temperatūra gandrīz vai liek domāt, ka Latvijā iestājusies arktiskā ziema, turklāt sinoptiķi prognozē, ka šādi laika apstākļi saglabāsies arī tuvākajās dienās. Stindzinošais laiks nepavisam nevilina doties svaigā gaisā un baudīt ziemas priekus, līdz ar to nākas izdomāt dažādus veidus, kā interesanti pavadīt brīvo laiku mājās. Viens no tiem ir grāmatu lasīšana, tāpēc Nekrize.lv aicina visus portāla lasītājus iesūtīt pēdējā laika mīļāko grāmatu nosaukumus, ko Jūs ieteiktu izlasīt ikvienam. Iesaki savu lasāmvielu, sūtot grāmatas nosaukumu un komentāru, kādēļ tā izpelnījusies jūsu uzmanību, uz e-pastu redaktors@nekrize.lv līdz 7. februāra plkst. 16.00, savāc lielāko portāla lasītāju atbalstu un saņem 20 latu no Nekrize.lv.

Portāla lasītāju balsojums tiks slēgts 8. februārī plkst. 16.00.

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!

NOVĒRTĒ AR ĪKŠĶĪŠIEM!

PIEDALIES ARĪ TU KONKURSĀ!

- Modinātājs zvanīja?
- Zvanīja!
- Un?
- Teica, ka pārzvanīs vēlāk!

SKATIES VISUS JOKUS

No šodienas līdz 21. februārim Latvijas Universitātes (LU) Vadības un uzņēmējdarbības mācību centrs sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju (BEA) rīko seminārus Mūsdienu vadības aktualitātes, ko ir iespējams apmeklēt visiem interesentiem, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kā informēja LU Preses centrā, semināri notiks katru nedēļu otrdienās un ceturtdienās no plkst. 18.00 līdz 21.30 LU Ekonomikas un vadības fakultātē Aspazijas bulvārī 5.

Semināri paredzēti ražošanas un pakalpojumu uzņēmumu vadītājiem, īpašniekiem, atbildīgajiem par ražošanas vai pakalpojumu procesu vadību, kvalitātes vadītajiem un tiem, kas vēlas nodibināt savu uzņēmumu ar mērķi būt konkurētspējīgiem vietējā un globālajā tirgū.

Seminārus vadīs LU docents Sandis Babris, SIA Aito projektu vadītāja Ginta Grandāne, SIA Plockmatic Riga direktors Mārtiņš Pikšs, SIA Hanzas Elektronika izpilddirektors Alvis Vagulis, SIA EuroMaint Rail vadītājs Jānis Mūrnieks, SIA Brabantia Latvia direktors Georgijs Buklovskis.

Semināru apmeklēšanas rezultātā dalībnieki iegūs izpratni par mūsdienīgākajām vadīšanas metodēm un pieredzi, kā šīs metodes tiek izmantotas dažādos Latvijas uzņēmumos.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Šodien Pekinā norisināsies Latvijas un Ķīnas biznesa forums, kura laikā notiks uzņēmēju diskusijas par transporta un loģistikas jautājumiem, biznesa portālu Nozare.lv informēja Satiksmes ministrijā.

Ministrijā skaidro, ka līdz 9. februārim Pekinā norisinās Latvijas Ķīnas Apvienotās komitejas 8.sēde. Tās laikā paredzēts pārrunāt abu valstu uzņēmējiem būtiskus ekonomiskās sadarbības jautājumus, tostarp sadarbību tranzīta, loģistikas un transporta koridoru jomā.

Latvijas transporta nozares pārstāvji iepazīstinās Ķīnas uzņēmējus gan ar tradicionālo jūras transporta koridoru caur Latvijas ostām uz NVS valstīm, īpaši Krieviju un Baltkrieviju, gan apspriedīs Latvijas tranzīta infrastruktūras priekšrocības kravu transportēšanai pa sauszemi no Ķīnas uz Eiropu, īpaši Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm.

Latvijas-Ķīnas Apvienotās komitejas sēdē piedalīsies Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, kā arī pārstāvji no VAS Latvijas Dzelzceļš, starptautiskās lidostas Rīga un Ventspils brīvostas.

Latvijas un Ķīnas Apvienotās komitejas sēdē paredzētas tikšanās arī ar Ķīnas Transporta un komunikāciju ministriju, Dzelzceļa ministriju, kā arī vairāku transporta nozares uzņēmumu pārstāvjiem.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

SKATIES VISUS JOKUS

SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns laikrakstam Dienas Bizness atklāj, ka šogad Getliņu poligona siltumnīcā tiks audzēti ne tikai tomāti, bet arī zemenes, kas veikalos varētu būt pieejamas līdz pat decembrim.

Ja pērn pirmo oranžo tomātu ražu Getliņu atkritumu poligona siltumnīcā novāca tikai augustā, tad šogad tomātu gaidāms divtik daudz, jo tiks iziets pilns tomātu audzēšanas cikls. I. Stirāns gan norāda, ka ieceri par otro siltumnīcu šogad visticamāk neizdosies realizēt, jo pašlaik ir citas prioritātes.

„Pieprasījums pēc mūsu tomātiem bija ļoti labs, lai arī mūsu izaudzētie apjomi – ap 4 tonnām nedēļā – nav lieli. Tomēr daži mēģināja pat no Polijas ievestos tomātus uzdot par Getliņos audzētiem. Tas liecina, ka mūsu zīmols bijis gana populārs un iecienīts, lai gan sākumā par to bažījāmies,” stāsta I. Stirāns. Pērn galvenie Getliņu produkcijas noņēmēji bija vairumtirgotāji, tomātu cena bija ap 60 santīmiem kilogramā.

Savukārt jautāts par idejām, ko vēl varētu realizēt Getliņu siltumnīcās, I. Stirāns neizslēdz pat garneļu audzēšanas biznesu. „Ja ir savs siltums, audzēt var visu kaut ko. No biogāzes saražoto siltumu mēs izmantojam ne tikai siltumnīcā, lietojam to arī ēku apsildei un attīrīšanas iekārtām, bet saražoto elektrību nododam publiskā elektrības tirgotāja tīklos,” saka I. Stirāns, piebilzdams, ka uz pavasari viņam ir vēl kāda inovatīva ideja, ko viņš pagaidām neatklāj.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

„Es esmu dzimusi un augusi laukos, nekur citur sevi nevaru iedomāties,” laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze stāsta Sanita Dīriņa, kura pēc izglītības ir sākumskolas skolotāja. Kopā ar vīru Ainaru un meitu Klintu viņa saimnieko savā piemājas saimniecībā Neaizmirstulēs, kas atrodas Krustpils novada Atašienē. Šo īpašumu viņi nomā. Sanita jau sešus gadus nodarbojas ar kazu audzēšanu.

Ideja par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu nenāca pēkšņi, šo domu Sanita loloja jau krietnu laiku. Sākot audzēt kazas un mērķtiecīgi ejot uz savas uzņēmējdarbības izveidi, viņa aktīvi pilnveidoja savas zināšanas, apmeklējot Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra organizētos seminārus un kursus. Iegūtās zināšanas tagad lieti noder saimniecības vadīšanā.

Tāpat kā daudzus citus arī Sanitas ģimeni smagi skāra 2008. gada krīze un tai sekojošā darba vietu samazināšana. Gan Sanita, gan viņas vīrs palika bez darba, tādējādi zaudējot arī ienākumu avotu. „Vajadzēja meklēt veidus, kā izdzīvot. Kazas siers deva šādu iespēju,” atklāj Sanita. Šajā grūtajā laikā viņa nolēma nepadoties. Par pēdējo naudu iegādājusies izejvielas, Sanita sāka gatavot sieru, lai to pārdotu Jēkabpils tirgū.

„Māca šaubas par to, vai cilvēkiem patiks manis piedāvātais produkts, tomēr dzīves apstākļi spieda rīkoties. Tajā laikā man nebija naudas pat benzīnam, lai nokļūtu līdz tirgum! Atašienes draugi un paziņas atbalstīja mani gan morāli, gan finansiāli.

Stāvēju tirgū aiz sava galdiņa un gaidīju pircējus. Man bija tikai viens neziņas pilns jautājums – vai varēšu pārdot sieru,” atceras Sanita. Pirmais mēģinājums pārdot pašas gatavoto kazas piena sieru bija veiksmīgs, cilvēki izrādīja interesi par jauno produktu. Un nu jau ceturto gadu Sanita gatavo sieru pārdošanai.

Līdztekus kazas siera gatavošanai Neaizmirstules kļuvušas arī par vienu no Atašienes tūrisma objektiem. „Mēs piedāvājam cilvēkiem ekskursiju pa lauku sētu, apskatīt un iepazīt te mītošos dzīvniekus, pabarot, paglaudīt tos, protams, nogaršot kazas sieru. Pie mums cilvēki var iegādāties arī dažādus lauku labumus. Tomēr tūrisms vairāk ir kā blakus nodarbošanās,” atzīst Sanita.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS

Vairāku Latvijas vadošo pārtikas produktu ražotāju vadības uzņēmums NP Foods šajā gadā sola vismaz 50 jaunus produktus un Šokolādes muzeja paplašināšanu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

NP Foods patlaban nodrošina vienotu vadību uzņēmumiem, kurus daudzviet pasaulē uzskata par Latvijas vizītkarti. Proti, tā ir 1870. gadā izveidotā a/s Laima un a/s Staburadze, kā arī a/s Gutta, SIA Staburadzes konditoreja un arī SIA Saldumu tirdzniecība.

Šogad uzņēmuma izaugsme tiek saistīta ar eksporta apjomu palielināšanu ārpus Baltijas valstīm, tostarp Brazīlijā un Mongolijā – par 24%. Esošajos eksporta tirgos iecerēta 12% liela izaugsme. Ķīnas tirgū, kur patlaban notiek sarunas, vissvarīgākais nosacījums izaugsmei būšot šokolādes augstā kvalitāte. „Baltijas valstīs, ņemot vērā cilvēku skaita samazinājumu, priecāsimies par 5 – 7% lielu izaugsmi,” teic NP Foods prezidents Rolands Gulbis.

Tāpat uzņēmuma ražotnē Rīgā, Miera ielā plānots atjaunot vietējās nozīmes kultūras pieminekli – 1939. gadā arhitekta Staņislava Borbala Laimai projektēto ēku, kur paplašinās Šokolādes muzeju. Iecerēts, ka šis muzejs gadā varētu uzņemt 15 000 – 20 000 tūristu. Ekspozīcijas un ekskursiju kopējā platība ir iecerēta 3000 m2 liela.

LASI VISU, KAS IR AKTUĀLS