Lūgums kādam bankas pārstāvim komentēt šo J. Paidera domu (publicēta NRA, 2009.gada 24.oktobrī): “Latvijas pensiju pārvaldība, ko monopolizēja komercbankas, ir zem jebkuras kritikas. Pēdējo trīs gadu laikā vidējā Latvijas komercbanku depozīta (RIGIBID) likme bija 9,4% gadā. Latvijas lielākais pensiju fondu pārvaldnieks pēdējo trīs gadu laikā uzrādīja ienesīgumu, mazāku par mīnus diviem procentiem. Vidējais svērtais ienesīgums pat konservatīvajiem komercbanku 2. līmeņa pensiju fondu ieguldījumu plāniem pēdējo trīs gadu laikā ir tikai 4,3% gadā. Paldies bankām par tādu pensiju pārvaldījumu! Tad jau nevajag bankas ar visiem to speciālistiem un menedžeriem. Tad jebkurā primitīvākajā latu depozītā procenti būtu lielāki nekā komercbanku meitasuzņēmumu pārvaldītie 2. līmeņa pensiju fondi.”

Pensiju 2. līmeņa pārvaldei no valsts puses ir noteikti pietiekoši stingri ieguldīšanas ierobežojumi, kuru ietvaros līdzekļu pārvaldītāji izraugās piemērotākus ieguldījumu objektus, izvērtējot to riskus un sagaidāmo atdevi. Būtiska daļa pensijas 2. līmeņa līdzekļu tiek ieguldīta pašmāju tirgū – Latvijas valsts parādzīmēs un obligācijās, kā arī banku termiņnoguldījumos. Pensiju pārvaldītāji pēdējos gados plaši izmantoja šos ieguldījumus, jo tie sniedza samērā augstu peļņas procentu. Tomēr situācija, kad latu starpbanku un nebanku noguldījumu procentu likmes ir būtiski augstākas, drīzāk uzskatāma par izņēmumu, kas ilgāku laiku nevar pastāvēt. Latu procentu likmes iepriekšējos gados atradās samērā augstā līmenī saistībā ar ekonomikas nesabalansētību, kas Latvijā pārauga par vienu no smagākajām krīzēm.

Tā kā pensijas krāšana ilgst vairākus desmitus gadu, tad šādā periodā zemāka riska ieguldījumi, tādi kā noguldījumi bankās un valstu parādzīmes, parasti nesniedz pietiekamu atdevi, lai kompensētu ieguldītās naudas pirktspējas samazinājumu inflācijas rezultātā. Lai sasniegtu augstāku atdevi, daļa pensijas līdzekļu tiek ieguldīta akciju instrumentos, kas īsā laikā ir svārstīgāki. Pensiju plānu ienesīgumi par pēdējiem gadiem sevišķi aktīviem pensiju plāniem ir zemāki, salīdzinot ar, piemēram, latu starpbanku 3 mēnešu depozītu likmēm (RIGIBID), jo pensiju plānu atdevi ietekmēja globālā finanšu krīze, kas noteica akciju un riskantāku obligāciju cenu samazinājumu.

Nav noslēpums, ka vietējā tirgū trūkst kvalitatīvu akciju vai korporatīvo obligāciju emitentu, tāpēc daļa no pensijas plānu aktīviem tiek ieguldīta ārvalstu tirgos, kur ieguldījumu iespējas ir gana plašas. Tiesa, ieguldot līdzekļus citās valūtās, jārēķinās ar attiecīgās valūtas procentu likmju līmeni. Tā, piemēram, valstu vai korporatīvās obligācijas eiro valūtā ir mazāk ienesīgas, tomēr sniedz virkni citu priekšrocību – zemāku kopējo risku līmeni, kā arī plašāku ģeogrāfisku diversifikāciju.

Ar detalizētāku informāciju interesenti aicināti iepazīties www.dnbnordfondi.lv un www.manapensija.lv.

Lasi visus JAUTĀJUMUS UN ATBILDES