Vai tas tikai man tā šķiet, vai tiešām ir tik bēdīgi? Maz gan pēdējā laikā esmu uzturējusies svešā sabiedrībā, braucot autobusā, vilcienā, staigājot pa veikaliem un vērojot, bet šķiet, ka cilvēki vairumā gadījumu izskatās kā noguruši no dzīves, nomocīti, depresīvi. Pati neviļus ieraujos sevī un sajūtos slikti, jo šķiet, ka visa pasaule apkārt ir tāda. [...]

Vara mūs ir izkropļojusi, mēs pamazām aizmirstam vērtības un savas tiesības, mēs nenovērtējam savas bagātības, mēs pazemīgi pieņemam mākslīgi uzbūvēto sistēmu un varu, kas iet pāri visiem dabas likumiem. Mēs pamazām aizmirstam, par ko cīnījās mūsu senči, aizmirstam vērtības un kalpojam varai. Mēs kļūstam par vergiem savā zemē, savās mājās! Vai tu zini, ka Latvija [...]

Eju uz autobusa pieturu. Izbaudu mitrā asfalta smaržu, kas mijas ar to, kas plūst no kokiem. Vēl nedaudz smidzina. Pa pieturu dauzās divas māšeles, tajā pašā brīdī divas pieturā sēdošās tantes sāk spriedelēt par mazo kaimiņpuiku, Maijas dēlēnu, kas ziedus pagalmā plūcot ar visām saknēm. Smaids. Braucu un aizdomājos, bet nepalaižu garām savu mājas pieturu. [...]

Nav jābūt māksliniekam, lai domātu radoši. Ja mēs domājam, risinām problēmas – gan lielas, gan sadzīviskas, – meklējam arvien jaunus risinājumus, mēs kļūstam radoši. Nevienu problēmu nevar atrisināt bez radošas pieejas. Radi! Radoša pieeja nav iedzimts talants, – tā ir īpašība, kuru ir iespējams attīstīt, un tas parāda, cik pareizs vai nepareizs ir mūsu domāšanas [...]

Ir, protams, lietas, ko mēs ietekmēt nevaram, tomēr ļaunākais ir tas, ka arī nedomāt, neredzēt nevaram un neviens mums nevar aizliegt dusmoties, izteikt savu viedokli, rakstīt un paust savu sašutumu. Neviens jau arī man to neliedz, tādēļ ik pa laikam kaut ko uzdrukāju, bet tikai ar vienu domu – izteikt savu viedokli rakstiski, palaist “gaisā”, [...]

Visu tāpat nekad nevar sasniegt, bet gribas darīt daudz un izdarīt visu. Gribas tvert, iet, skriet, ir tik daudz vēlmju, ideju, gribasspēka un enerģijas. Un ne jau vienmēr dzīve pati saliek visu pa plauktiņiem. Varbūt kādā brīdī tur, augšā, kāds skatās un vēro, kā es tieku galā ar dzīves piespēlētajām situācijām, kā es apjūku no [...]

Ir divas īpašības – drosme un spītība, kā arī ģimenes stāvoklis – neprecējusies, nav bērnu. Šie ir tie iemesli, kāpēc varu atļauties būt drosmīga un nemukt no šīs valsts, spītīgi teikt, ka nē, es cīnīšos, jo mīlu savu dzimteni. Ja man būtu bērni, kurus vajadzētu apgādāt, mana drosme un spītība sen jau būtu citā virzienā. [...]