Apdrošināšanas atlīdzību izkrāpšana nepalīdzēs atrisināt finanšu grūtības

Ir ļaudis, kas saprotot gaidāmās problēmas ar kredītsaistību atmaksu, nevis vēršas pie kreditora, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu, bet gan „kaļ” plānus naudas iegūšanai viltus ceļā. Viens no šiem veidiem saistīts ar apdrošināšanas atlīdzību izkrāpšanu. Brīdinām uzreiz – labuma no tā nebūs nekāda, toties pavērsies iespēja nokļūt aiz restēm.

Shēma ir gauži vienkārša – cerot saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ar ko segt kredīta vai līzinga atmaksu, tiek sabojāts vai iznīcināts apdrošinātais īpašums. Nekustamā īpašuma gadījumā tas tiek izdedzināts, appludināts vai inscenēta uzlaušana, savukārt automašīnas tiek speciāli bojātas, tiek imitētas avārijas, dedzināšana, auto tiek slīcināts. Pēc Valsts policijas un apdrošinātāju rīcībā esošās informācijas, īpaši „iecienītas” ir auto zādzības – tiek izstrādāts plāns auto nozagšanai, lai vēlāk to izjauktu un iztirgotu rezerves daļās. Šeit minama arī tendence „pa kluso” pārdot līzingā esošu auto izjaukšanai detaļās un iegūto naudu izmantot nevis līzinga saistību segšanai, bet savām vajadzībām.

Tomēr uzreiz jāteic, ka sekas visiem šiem pasākumiem nebūt nav tādas, kā „radošie” krāpnieki cer – apdrošināšanas kompānijās strādā augsti kvalificēti speciālisti, kam atklāt to, vai bojājums ir īsts vai viltus veidā iegūts, nesagādā problēmas. Proti, „īsta” ļaundara „rokraksts” krietni atšķiras no „pseidolaupītāja”. Piemēram, izmeklējot dzīvokļa izdedzināšanu, atklājas, ka īpašnieks no turienes iepriekš izvācis visas vērtīgākās lietas un dokumentus, mašīnas sabojāšanai izmantoti instrumenti vai metodes, ko rūdīts zaglis nekad neizmantotu, inscenējot auto zādzību, aizdomas rada fakts, ka konkrētās markas auto nu nepavisam netilpst biežāk zagto spēkratu kategorijā u.tml.

Ja rodas aizdomas par krāpšanos, izmeklēšanai tiek piesaistīta arī policija. Sods par krāpšanos ar apdrošinātājiem ir bargs – saskaņā ar Krimināllikuma 178. panta 3. daļu par apdrošināšanas krāpšanu paredzams cietumsods līdz sešiem gadiem. Savukārt 185. pants par svešas mantas iznīcināšanu un bojāšanu paredz sodu no trīs līdz desmit gadiem, bet 297. pants paredz sodu tiem, kas nepatiesi uzdodas par cietušajiem – nebrīve līdz diviem gadiem, arests vai piespiedu darbs. Diez vai ir vērts…

Saņemsi graudā nevis naudā

Līdzās atbildībai likuma priekšā arī krāpnieku cerības, ka (ja krāpšana netiek atklāta) tiks iegūta reāla nauda, vairumā gadījumu ir veltas, jo apdrošinātāji ir tiesīgi atlīdzību piešķirt arī „graudā”. Stāsta Aira Miķelsone, AAS „BALTA” Ārējo komunikāciju vadītāja: „Lai nodrošinātu ātrāku atlīdzības kompensāciju gadījumos, kad notikusi, piemēram, auto bojāeja vai zādzība, AAS „BALTA” saviem klientiem piemēro auto aizstāšanu ar citu līdzvērtīgu. Pateicoties šobrīd pieejamajam plašajam auto klāstam, mūsu kompānijas speciālisti var piedāvāt cietušajam optimālāko līdzvērtīgas automašīnas izvēli.”

Jāpiebilst, ka auto aizstāšana ar līdzvērtīgu arī izslēdz mēģinājumus atbrīvoties no savām finanšu saistībām ar līzinga devēju vai iegūt līdzekļus uz apdrošinātāja rēķina. „Tomēr nav pamata satraukumam, jo katra situācija tiek risināta individuāli un kopīgi meklēts iespējami labākais risinājums,” uzsver AAS „BALTA” pārstāve.

Tiesa, atsevišķos gadījumos, ja auto cietis ceļu satiksmes negadījumā, saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām īpašniekam tomēr ir tiesības pieprasīt izmaksāt atlīdzību skaidrā naudā, nevis par attiecīgu apdrošināšanas summu nodot auto remontā. Tomēr ikviens šāds gadījums tiek izskatīts individuāli.

Savukārt nekustamā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā par apdrošināšanas atlīdzību tiek veikts remonts vai pat uzcelta jauna ēka pēc analoga projekta, un skaidru naudu īpašnieks „neredz”. Līdz ar to arī šādā gadījumā krāpšanās nekādā veidā nepalīdzēs atrisināt finanšu grūtības.

Nekavē maksājumu termiņus

Apdrošinātāji teic – pēdējā laikā vērojama tendence izvairīties no īpašuma apdrošināšanas. Tiesa, kredītā vai līzingā iegādātam īpašumam apdrošināšana ir obligāta prasība, taču arī šajā ziņā cilvēki mēģina rast visdažādākās iespējas kā izvairīties – izdomā dažādas atrunas, neievēro laiku, kad beidzies polises termiņš un to nepieciešams atjaunot, kavē maksājumu termiņus. Tomēr jāatceras, ka gadījumā, ja tiek izmantota iespēja maksājumus veikt pa daļām, to kavēšanas vai nenomaksāšanas dēļ nepieciešamības gadījumā var rasties problēmas ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.

Nodrošinies pret iespējamiem zaudējumiem apdrošinoties

Apdrošinātāji piedāvā dažādus risinājumus, lai maksa par apdrošināšanas polisi nekļūtu par pārāk lielu finansiālu triecienu ģimenes budžetam. Piemēram, AAS „BALTA” klientiem ar kredītsaistībām piedāvā iespēju apmaksāt KASKO, īpašuma, kā arī nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises iegādi arī pa daļām – atkarībā no darījuma summas divos, četros vai pat 12 maksājumos.

Kā uzsver apdrošinātāji, līdz ar ekonomiskās spriedzes palielināšanos palielinās automašīnu zādzību un mājokļu aplaupīšanu skaits. Piemēram, novērots, ka mainījusies autozagļu „gaume” – palielinājies pieprasījums pēc lētākām auto rezerves daļām un zagļi pievērsušies tādām automašīnu markām, kuras iepriekš nebija viņu uzmanības lokā. Jāņem vērā arī fakts, ka zagļi kļuvuši vēl drošāki, jo, kā zināms, tiek samazināti policijas resursi. Tādēļ vērts būt tālredzīgiem un apdrošināt savu īpašumu un transportlīdzekli, lai pasargātu sevi vai savu ģimeni no papildu finansiāliem izdevumiem neparedzētās situācijās.

LASI VISUS JAUTĀJUMUS UN ATBILDES