10 kļūdas, ko visbiežāk pieļauj biznesmeņi – iesācēji

“Daudzi cilvēki, arī es to skaitā, ar uzņēmējdarbību sāk nodarboties bez jebkādas iepriekšējas pieredzes un pieļauj virkni raksturīgu kļūdu,” laikrakstā The New York Times raksta mazā biznesa speciālists Džejs Golcs. Viņš norāda, ka atšķirībā no sporta, kur iesācēja jeb debitanta statuss sportistam ir tikai vienu gadu, biznesmenis var uzvesties kā iesācējs un pieļaut „jauniņā” kļūdas daudzu gadu garumā. Dž. Golcs norāda, kādas tās ir.

1. Cenšanās visiem spēkiem ietaupīt uz īres rēķina. Dž. Golcs uzskata, ka viss atkarīgs no situācijas. Piemēram, ir vērts maksāt lielāku īres maksu, ja biroja vai veikala atrašanās izdevīgākā vietā ļauj palielināt klientu skaitu. Tāpat biroja atrašanās noteiktā vietā var spodrināt kompānijas tēlu, radīt klientos lielāku uzticību, palīdzēt piesaistīt augstākas kvalifikācijas darbiniekus vai uzlabot loģistikas jautājumu risināšanu. Mazumtirdzniecībā vietas izvēle bieži vien ir noteicošais faktors tam, vai bizness vispār būs veiksmīgs, norāda eksperts.

2. Uzticamu draugu un paziņu pieņemšana darbā. Tas, ka jūs vēlaties strādāt kopā ar cilvēkiem, kurus labi pazīstat un kuriem uzticaties, ir saprotami, taču Dž. Golcs norāda, ka daudz svarīgāks ir šo cilvēku kompetences līmenis. Ja nolemjat pieņemt darbā tikai pazīstamus cilvēkus, tas ievērojami samazina potenciālo darbinieku loku, automātiski „atsijājot” daudzus kvalificētākus speciālistus. Eksperts arī uzsver, ka tuvinieku pieņemšana darbā var beigties ar to, ka tiek jauktas privātās un profesionālās attiecības. Viņa paša devīze ir – Nekad nepieņem darbā cilvēku, kuru nespēsi atlaist, kas angliski skan If you can’t fire ‘em, don’t hire ‘em.

3. Izdevumu samazināšana, iegādājoties lietotas ierīces un aparatūru. Dž. Golcs atzīst, ka reizēm naudas trūkuma dēļ uzņēmējiem vienkārši nav citas iespējas, taču šāda rīcība uzskatāma par tuvredzīgu. Lietotām iekārtām – neatkarīgi no tā, vai ir runa par smagajām automašīnām, maizes ceptuvēm vai ledusskapjiem, – daudz biežāk nepieciešams remonts, turklāt tās mēdz „iziet” no ierindas pašā nepiemērotākajā brīdī.

4. Cenšanās noteikt mērenas un saprātīgas cenas. Dž. Golcs uzsver, ka ikvienam uzņēmējam jāsaprot – viņa mērķis ir nopelnīt naudu. Cenu pazemināšana, lai piesaistītu lielāku klientu skaitu, var dot efektu īstermiņā, bet ne ilgtermiņā. Uzņēmējam jāsaprot, ka, nosakot savai precei vai pakalpojumam cenu, kas dod tikai minimālo peļņu, viņam jārēķinās ar situāciju, kad, piemēram, pieņemot jaunu darbinieku (un maksājot viņam algu), zudīs arī šī minimālā peļņa. Tas var izraisīt ļoti nepatīkamu ķēdes reakciju – problēmas ar skaidrās naudas plūsmu, negūto peļņu, ar kuru jau bijāt rēķinājies, nespēju samaksāt piegādātājiem utt., skaidro Dž. Golcs, uzsverot, ka cenas jānosaka tādas, lai gūtu normālu, prognozējamu peļņu.

5. Mēģinājumi ietaupīt uz profesionāļu padoma rēķina. Nekas beigu beigās neizrādās dārgāks par lētu advokātu vai grāmatvedi, uzsver Dž. Golcs. Uzņēmējiem jāsaprot, ka, nolīgstot padomniekus, kuriem jāmaksā graši, arī saņemtie padomi būs šo pašu grašu vērtībā. Pēc eksperta domām, lielākā daļa juristu un grāmatvežu vispār nespēj pildīt biznesa konsultantu funkcijas, tādēļ jaunajam uzņēmējam jācenšas iesaistīties kādā biznesmeņu apvienībā un jāuzklausa kolēģi, kuri jau guvuši zināmus panākumus.

6. Izvairīšanās no kredīta ņemšanas. Nepārdomāta lielu kredītu ņemšana, protams, ir bezatbildīga rīcība, taču Dž. Golcs uzsver, ka nereti naudas aizņemšanās patiešām ir labākais risinājums. Piemēram, gadījumos, kad saņemts kāds ļoti izdevīgs piedāvājums, vai brīžos, kad ir skaidrs, ka ievērojamas summas ieguldīšana atstās ļoti pozitīvu iespaidu uz kompānijas nākotni. Reizēm labāk ir aizņemties naudu un ar tās palīdzību visu izdarīt pareizi, nekā pieļaut kļūdas naudas trūkuma dēļ, māca speciālists.

7. Darījumu kārtošana tikai bankā, ar kuru jau esat sadarbojies. Dž. Golcs atzīst, ka reizēm šāda rīcība ir izdevīga, taču uzņēmējam ir skaidri jāsaprot, vai viņa izvēlētā banka ir draudzīga tieši mazajam biznesam. Piemēram, no neskaitāmajām Čikāgas bankām tikai aptuveni 10 specializējas mazo uzņēmumu apkalpošanā un ir gatavas izsniegt tiem kredītus.

8. Pārliecība, ka jūsu reklāmas kampaņa ir nostrādājusi. Pēc Dž. Golca domām, precīzi noskaidrot, kāda atdeve bijusi no reklāmas kampaņas, ir faktiski neiespējami. Klientu aptauju rezultāti nav uzskatāmi par objektīviem, jo, pirmkārt, klients var samelot, un, otrkārt, – ne vienmēr viņam pašam ir skaidrs, kādēļ viņš izvēlējies tieši jūsu kompānijas, nevis kādu konkurentu pakalpojumus. Tādēļ eksperts uzskata, ka uzņēmējiem kā fakts jāpieņem tas, ka viņi nespēs rast atbildes uz visiem jautājumiem.

9. Pārāk taisnīga attieksme pret darbiniekiem. Jaunie uzņēmēji nereti baidās, ka viņus varētu kritizēt par netaisnīgu attieksmi pret darbiniekiem, tādēļ izrāda pārāk lielu iecietību, norāda Dž. Golcs. Par klasisku viņš sauc situāciju, kad biznesmenis pēc divu mēnešu darba saprot, ka konkrētais darbinieks viņam nav piemērots, taču vilcinās šo cilvēku atlaist. Eksperts, kurš savas 34 gadus ilgās karjeras laikā algojis aptuveni 1000 darbinieku, neatceras nevienu gadījumu, kad cilvēks, kurš pēc divu mēnešu darba šķitis nepiemērots, būtu mainījies un vēlāk attaisnojis cerības. Tādēļ viņš uzskata, ka šādas situācijas nepieciešams risināt izlēmīgi un laicīgi.

10. Pārāk liela jūsmošana par savu produktu vai pakalpojumu. Dž. Golcs novērojis, ka iesācēji, kuriem izdevies radīt patiešām labu produktu vai pakalpojumu, mēdz ieslīgt pašapmierinātībā, uzskatot, ka viss darbs jau paveikts. Taču eksperts atgādina, ka produkta radīšana ir tikai viens no biznesa posmiem, – lai uzņēmums būtu veiksmīgs, nepieciešama arī tikpat laba mārketinga stratēģija, lieliska uzņēmuma un tā finanšu pārvaldīšana. Veiksmīgs uzņēmējs – tas ir kompetents uzņēmējs, atgādina eksperts.

Pilna raksta versija šeit.

LASI VISUS ĀRZEMJU PRESES RAKSTUS